Bēdīgi, ja bērni saslimuši un viņiem jāguļ slimnīcā. Tās ir smagas izjūtas vecākiem. Šķiet, arī pašiem slimniekiem nav viegli, jo gribas ātrāk atgriezties mājās.
Bēdīgi, ja bērni saslimuši un viņiem jāguļ slimnīcā. Tās ir smagas izjūtas vecākiem. Šķiet, arī pašiem slimniekiem nav viegli, jo gribas ātrāk atgriezties mājās. Tomēr ir gadījumi, kad ārsti vēlas, kaut daži pusaudži vispār nebūtu ievietoti slimnīcā, bet bērnu nodaļas medicīnas māsas pašas ir norūpējušās par savu veselību, nezinot, cik ilgi spēs izturēt pusaudžu ālēšanos un nepiedienīgu uzvedību.
Vakar Valkas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Batalauskis apsvēra iespēju dažus pusaudžus par slimnīcas iekšējo kārtības noteikumu atkārtotu neievērošanu izrakstīt no ārstniecības iestādes. “Ir saprotams, ka bērniem grūti ilgi gulēt un dzert zāles. Viņi ir dzīvespriecīgāki nekā pieaugušie, bet galu galā palaidnības nedrīkst pārsniegt pieņemtās uzvedības normas. Nesaprotu, kāda bijusi divu pusaudžu audzināšana, ja viņi ākstoties var atļauties medicīnas māsām rādīt plikas pēcpuses, bet tualetē apzināti neievērot higiēnas normas. Pašlaik bērnu nodaļā mums problēmas sagādā divu no Sedas atvestu pusaudžu uzvedība, diemžēl tas nav pirmais tāds gadījums. Ja salasās lielāks bariņš pusaudžu, viņi labprāt rīko kopīgas smēķēšanas pauzes. Mēs pašlaik cīnāmies, lai telpās nepīpētu pieaugušie, bet bērnu nodaļas pacienti uz smēķēšanai ierādītajām vietām neiet. Viņi noslēpjas kaut kur klusākā vietā un pīpē, bet dūmi izplūst pa telpām un kaitē citu slimnieku veselībai. Pašlaik bērnu nodaļā ir septiņi pacienti. Daži ir gluži mazi bērni, un uz viņu veselību pāris pusaudžu ālēšanās atstāj nelabvēlīgu iespaidu. Naktīs nodaļā dežurē viena medmāsa, un nav viņas pienākums visu laiku cīnīties ar dažiem nesavaldīgiem palaidņiem. Turpmāk tos, kuru dēļ medicīnas darbinieki nevarēs normāli veikt savus pienākumus, no slimnīcas izrakstīsim,” apliecina J. Batalauskis.
Viņš piebilst, ka pēdējā laikā vairāki pusaudži mediķiem sagādājuši rūpes ar nepiedienīgu uzvedību. “Tas ir audzināšanas jautājums. Noskaidroju, ka daļa jauniešu bija apaukstējušies vai dabūjuši pamatīgu klepu. Viņi uz slimnīcu atvesti tādēļ, ka mājās neviens par izveseļošanos tikpat kā nerūpētos. Ja bērni mājās tiek atstāti savā vaļā un dara, ko grib, tad viņi citādāki nav arī slimnīcā,” secina J. Batalauskis. Viņš uzskata, ka vecākiem bērnos jāieaudzina vismaz elementāra pieklājība, lai viņi saprastu, ka ar savu skaļo uzvešanos citiem var traucēt. “Diemžēl daļa pusaudžu mūsu aizrādījumus nesaprot. Sienu aprakstīšana un citas darbības, kuras grūti saistīt ar parastām bērnu palaidnībām, viņiem šķiet normāla izklaidēšanās,” saka ārsts. Viņš atkārto, ka tādā gadījumā mediķiem cits nekas neatliek, kā nesavaldīgos pacientus izrakstīt no slimnīcas. “Es saprotu, ka arī mēs nevaram piedāvāt visu, ko pusaudža vecumā varētu vēlēties. Mums nav plašu spēļu istabu, kādas televīzijā var redzēt Rietumu valstu slimnīcās. Varbūt ir arī mazliet garlaicīgi, bet tas nav iemesls trakulībām, kas nereti robežojas ar huligānismu vai ņirgāšanos par citu cilvēku. Katram pareizi audzinātam jaunietim tas ir skaidrs, bet ne jau visi tādi ir,” piebilst J. Batalauskis.
Ar pusaudžu uzvedību neapmierināta ir arī bērnu nodaļas medicīnas māsa Inita Juhņeviča. “Viņi bieži traucē darbu. Grūti ar šiem palaidņiem tikt galā. Turklāt man ir gluži citi pienākumi — jārūpējas par slimnieku veselību,” saka I. Juhņeviča.
Divi pusaudži, uz kuriem medicīnas māsa norāda kā uz vislielākajiem palaidņiem, ziņkārīgi vēro mūs un cenšas sadzirdēt, par ko runājam. Kad pašiem vainīgajiem pavaicāju, kādēļ viņiem patīk ālēties, pusaudži neko neatbild, bet smīnot iebēg palātā. Kā smejies, ne jau vienmēr tie skaļākie ir arī drosmīgākie.
