Mans pieskāriens vismaigākais tev šķiet kā vulkāna izvirdums.
Mans pieskāriens
vismaigākais
Tev šķiet
kā vulkāna
izvirdums,
jo kā uguns karsta
man krūtīs
kvēlo sirds.
Vai Tu nebaidies
apdedzināties?!
***
Ja mana mīlestība liks Tev ciest,
Tad zini — otrreiz tas vairs
neatkārtosies;
Mīlas liesma sirdī apdzisīs,
Un tā no Tevis projām ies,
Un Tev vēl paldies pasacīs
Par visu… visu pateiksies,
Tavas sāpes paņemot līdz.
Paliec svieks, mans draugs!
Nu no sāpēm esi brīvs!
***
Tu aizej par tālu, ja domā,
Ka tā turpināties var.
Ir pārāk daudz maldu,
Un tie mūs abus skar.
Vien vārs pavediens
Mūs kopā tur.
Un brīdis,
Kad tas trūks,
Būs kā acumirklis
Īss.
Un kopā mums
To vairs nesasiet.
Jau mūsu domas
Šķirtus ceļus iet.
Basīte