Spilgtas pavasara krāsas. Mīļi, smaidoši dzīvnieciņi un putniņi. Krāsaini taureņi un ziedi. Tas viss šobrīd mājo Smiltenes pilsētas bibliotēkā un sejā neviļus liek uzplaukt smaidam, un paraudzīties uz pasauli gaišāk.
Spilgtas pavasara krāsas. Mīļi, smaidoši dzīvnieciņi un putniņi. Krāsaini taureņi un ziedi. Tas viss šobrīd mājo Smiltenes pilsētas bibliotēkā un sejā neviļus liek uzplaukt smaidam, un paraudzīties uz pasauli gaišāk.
“Tā ir izstāde dvēselei, kas veldzē,” tā domā arī bibliotēkā sastaptā pensionāre Renta Melkerte. “Kāda izdoma un izpratne par dzīvi un dabu!”
No 12. marta bibliotēkas telpās atvērta Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādes “Vālodzīte” pedagogu darbu izstāde “Mums “Vālodzīte” sapņu zeme, kur brīnumi ik dienu dzimst”.
Izstādē skatāmi skolotāju darbi, ar kuru palīdzību bērnudārza audzēkņus ievada skaistuma pasaulē. Tehniku, kādā darbi veidoti, aprakstīt ir grūti. Katram pašam vērts redzēt, cik jaukus tēlus radoša iztēle un prasmīgas rokas spēj izveidot no gliemežvākiem, akmeņiem, spalvām, koka mizas, papīra, stikla pērlītēm un citiem materiāliem.
Par “Vālodzītes” skolotāju darbiem līdz šim priecājās bērnudārznieku vecāki. Nu tos var apskatīt arī citi smiltenieši un pilsētas viesi. Smiltenes pilsētas bibliotēkas galvenā bibliotekāre Alda Liuke regulāri meklē, ko skaistu, jaunu, interesantu parādīt bibliotēkas apmeklētājiem. Šī izstāde ir trāpījusi mērķī, viņa atzīst.
“No skolotāju darbiem strāvo dzīvesprieks. Tiem pateicoties, mūsu bibliotēkā jau sācies pavasaris. Sirsnīgi iesaku visiem apmeklēt šo izstādi un atzīt, cik talantīgi un radoši cilvēki ir mūsu vidū,” aicina A. Liuke.
Izstādē redzami darbi, kurus vecāko grupiņu skolotājas veidojušas, iesaistot radošajā procesā arī bērnus, un dažādās tehnikās darināti dekori un floristikas kompozīcijas, kuru autores ir tikai “Vālodzītes” pedagoģes. Vairāku darbu autores ir skolotājas Dina Mežkaza un Mārīte Ozola. “Bērnudārzā pašas priecājamies cita par citas darbiem. Dina ar savējiem vienmēr pārsteidz. Viņa jūt nepieciešamību ap sevi radīt skaistu, estētisku vidi,” stāsta “Vālodzītes” metodiķe Rasma Petrova. ” Mārītes Ozolas veidotie vecāku stūrīši ir tik jauki, ka tiem nevar paiet garām neapstājoties. Gribējām, lai arī citi redz mūsu skolotāju darbus.”
“Sirds,” — tā R. Petrova atteic uz vaicājumu, kā varētu dēvēt savdabīgo tehniku, kādā strādā D. Mežkaza. Darbiem ir netradicionāls, elegants rokraksts. “Tā nav tikai floristika, kaut gan pārsvarā bāzējos uz dabīgajiem materiāliem,” skaidro autore. Par izstādes atklāšanu viņa teic tā: “Tuvojas Lieldienas, tāpēc spriedām, ka vajadzētu kaut ko skaistu dvēselei. Arī ikdienā gribas dzīvot skaistā, estētiskā vidē. Šis ir mērķis, pēc kura tiecamies savā bērnudārzā.”
“Vālodzītes” skolotājas ļoti domā un darbojas, lai grupiņu telpās radītu estētisku vidi, kas bērniem atklātu skaistuma pasauli, uzsver R. Petrova. Tam skolotājas atlicina arī brīvo laiku un iegulda pašu gādātus materiālus.
“Ja Smiltenes ugunsdzēsēju postenis pārcelsies uz katlumāju, vēlētos piedzīvot tādus laikus, kad vecajā ugunsdzēsēju ēkā atrastos izstāžu zāle,” piebilst R. Petrova.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja par varbūtēju variantu pārcelt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Smiltenes posteni uz bijušo katlumāju pilsētas centrā. Ja tā notiks, senajā depo varētu atvērt muzeju. Tāds priekšlikums izskanēja ugunsdzēsēju vizītes laikā Smiltenē.
Šobrīd izstādes pārsvarā rīko pilsētas bibliotēkā.
