10. turpinājums. Akadēmiski izglītota bija arī skolas direktore Grīnberga, bet par viņas pedagoģiskajiem talantiem nepaguvu izveidot noteiktu priekšstatu.
10. turpinājums
Akadēmiski izglītota bija arī skolas direktore Grīnberga, bet par viņas pedagoģiskajiem talantiem nepaguvu izveidot noteiktu priekšstatu. Viņa mācīja vācu valodu. Baidos būt netaisns, bet man palicis iespaids, ka direktores autoritāti skolēnu acīs stipri zemināja viņas palutinātais dēliņš, kādu gadu vecāks par mani. Šo egoistisko, gļēvo un aizmuguriski nekaunīgo komjaunieti skolēnu vairums necieta.
Spilgts pedagoga talants piemita tikko Cēsu skolotāju institūtu beigušajam ģeogrāfijas pasniedzējam Leimanim. Slaidā sportiskā auguma puisis ar savu korektumu un tikko jaušamo smaidu uz lūpām mums patika pavisam cilvēciski, viņa klātbūtne meitenēm actiņas darīja mirdzošas. Kad skolotāji kopā ar dažiem audzēkņiem iestudēja lugu “Dziļās saknes”, tad Leimaņa spilgtais tēlojums vēl jo vairāk cēla viņa svaru mūsu acīs.
Mazliet neordināri strādāja ķīmijas un bioloģijas skolotāja Zariņa. Tiesa, ķīmijas stundas nebija iespējams atdzīvināt ar laboratorijas eksperimentiem, tolaik nebija ne attiecīgās aparatūras, ne reaģentu. Toties bioloģiju viņa mācīja azartiski un ar izdomu. Nezinu kāpēc, bet man atmiņas par šo skolotāju saistās ar varžu ķeršanu. Kopmītņu zēniem vēlā rudenī bija noteikts uz kārtējo stundu atnest pāris vardes, bet neviens neko neatnesa, aizbildinoties, ka “vardes vairs nelēkā”. Kad skolotāja par to pukojās, pieteicāmies mēs ar Imi (Imantu Kārli Bērziņu). Nokāpām dziļajā Sūlas upītes gravā, pacilājām virs mikliem oļiem sabirušās lapas un pielasījām ar vardēm veselu ķeseli. Lai sagādātu dzīvniekus preparēšanai, mēs citreiz kopmītnēs noķērām lielu žurku, un, piesējuši lokanu stieplīti ap kāju, mēs pārbiedēto dzīvnieciņu pirms stundas eksponējām klases priekšā. Nekas tomēr nenotika, skolotāja Zariņa ar šādiem gājieniem nebija nobiedējama.
Matemātiku, fiziku un rasēšanu mēdza mācīt skolotājs Georgs Kube, nenoliedzami spilgta, bet pretrunīga personība. Viņš bija arī mūsu internāta un vienu gadu arī klases audzinātājs. Viņš bija pirmais, kas savā mācību priekšmetā izveidoja puslīdz jēdzīgu mācību kabinetu, un fizikas piekritēju rindas tādējādi vairojās. Gatavojām pat īpašu fizikas atklājumiem veltītu žarnālu, un man tika uzdots zīmēt vāku. Pēc gadiem savu bijušo skolotāju daudzkārt satiku Rīgas pedagoģiskā institūta gaiteņos, kad neklātienes studenti sabrauca uz kārtējām sesijām. Kaut savā starpā Kubi saucām mīlīgi par Jorģi — to bijām noklausījušies no viņa kundzes —, tad sirds dziļumos mūsu vērtējums nebija gluži viennozīmīgs.
Turpmāk vēl.
