No Spānijai piederošajām Kanāriju salām 16 gadu vecā smilteniete Anita Grīviņa ģimenei atveda daudz eksotisku suvenīru.
No Spānijai piederošajām Kanāriju salām 16 gadu vecā smilteniete Anita Grīviņa ģimenei atveda daudz eksotisku suvenīru.
To klāstā ir liels maiss ar kaltētām eikaliptu lapām (tās labi palīdzot, ja gadījies saslimt ar iesnām). Ir arī daudz mazu un lielu dažādu krāsu un formu gliemežvāku, tomātu mērcē konservēti gliemeži, ēdamie kastaņi, izcili lieli priežu čiekuri, kas daudzkārt izmēros pārsniedz radiniekus Latvijā, arī šejienes veikalos neredzēti saldumi un vēl citas lietas.
To visu Anita savāca gandrīz trijos mēnešos, kamēr no 7. septembra līdz 22. decembrim mācījās La Cuesta skolā Kanāriju salās.
Interesantākais šajā stāstā ir tas, ka Anita uz Kanāriju salu Tenerifi aizbrauca, neprotot spāņu valodu.
Tagad viņa, vietējo vērtējumā, spāniski runā labi.
Pirmais mēnesis pagāja mēms
“Viss sākās pirms diviem gadiem, kad basketbola treneris Ivars Joksts piedāvāja man un māsai Ingai braukt uz Kanāriju salām skolēnu apmaiņas programmā. Brauca pavisam 20 skolēnu no Smiltenes ģimnāzijas,” atceras Anita.
Viņu un māsu toreiz uzņēma jauka, draudzīga ģimene: Mersedesa, Karloss un viņu meitas Noelija, Mersedesa un Silvija. Pēc tam latvieši un spāņi cits citu neaizmirsa. Sarakstījās, sazvanījās.
Jau savā pirmajā braucienā Anitai ļoti iepatikās spāņu valoda. Arī eksotiskās Kanāriju salas viņai šķita pievilcīgas. Un meitene sāka rīkoties. “Vaicāju draudzenei, vai man būtu iespējams mācīties tajā pašā skolā, kurā mācās viņa. Draudzene pajautāja skolas direktoram. Pēc tam sekoja atbilde — jā, kāpēc ne? Brauc šurp!”
Tā nu Anita trīs mēnešus neskolojās Smiltenes ģimnāzijas 10. klasē kopā ar pārējiem klasesbiedriem, bet iejutās svešā vidē, svešā skolā Kanāriju salās. Atšķirībā no citiem skolēnu apmaiņas braucieniem šī bija jaunietes privāta iniciatīva.
Spāniski tobrīd smilteniete neprata. Iepriekš Latvijā viņa nopirka spāņu valodas trīs mēnešu apmācības programmas materiālus. Iemācījās spāniski sasveicināties un skaitīt no viens līdz desmit.
Pirmais mēnesis Kanāriju salās Anitai bija gandrīz mēms. Ar viesģimeni viņa sākumā runāja angliski un paralēli mācījās spāņu valodu, klausījās, ko runā vietējie. Mācību stundās pedagogi skolnieci no Latvijas neizsauca. Ļāva iemācīties spāņu valodu. Vienīgi spāņu valodas stundā skolotāja uzdeva uzrakstīt, kā Anita nokļuvusi no Latvijas Kanāriju salās.
Spāņi runā ātri un skaļi
Sākumā Anitai šķita, ka spāņi runā ļoti ātri un skaļi. Reiz pat viņa padomāja, ka cilvēki par kaut ko strīdas. Izrādās, tā bijusi parasta saruna, kurā apspriests televīzijas šovs.
“Kanāriju salās nopirku vēl dažas mācību grāmatas. Klausījos, ko runā vietējie. Centos saprast viņu valodu, pierakstīju vārdus un pēc tam mājās tulkoju. Ģimenē palīdzēju draudzeņu mātei virtuvē, un viņa tikmēr man lēnām kaut ko spāniski stāstīja. Meitenes smējās — viņa jau nesaprot. Taču beigās pati nezinu, kas notika, bet bija klikšķis un sāku saprast spāņu valodu,” atceras smilteniete.
Vietējie teikuši, ka Anitas spāņu valodas prasme ir laba, salīdzinot ar trīs mēnešus ilgu mācīšanos. Tagad viņa cenšas apgūto neaizmirst. “Sarakstīšos ar savu viesģimeni un draugiem. Lasīšu grāmatas spāņu valodā. Paņēmu līdzi viņu avīzes.”
Pēc ziemas brīvlaika Anitai savā īstajā skolā, Smiltenes ģimnāzijā, jākārto ieskaites par pirmā pusgada mācību vielu. Jau drīz pēc pārrašanās mājās ģimnāziste aizņēmās no klasesbiedrenēm mācību pierakstus un ziemas brīvlaikā mācījās, apgūstot nokavēto.
Kanāriju salās Anita turklāt nokļuva turienes skolas, 11. klasē jeb bachillerato, kā to dēvē Spānijas izglītības sistēmā, nevis 10. “Iznāca viens gads uz priekšu. Draudzene Noelija ir manā vecumā, taču izrādās, ka viņa sākusi ātrāk iet skolā.”
Lai gan Smiltenē mācības ir iekavētas, Kanāriju salās pavadīto laiku meitene uzskata par vērtīgu pieredzi, galvenokārt apgūtās spāņu valodas un jaunu draugu dēļ.
Ieskaite lidojošā šķīvīša mešanā
Šis un tas Spānijas izglītības sistēmā Anitu ir izbrīnījis. Piemēram, tur stundu sarakstā nav mājturības. Vēsture un ģeogrāfija vienu gadu ir, otru nav. Arī spāņiem bija pārsteigums par latvietes stāstīto. Ja Latvijā skolēni sporta stundās skrien pusotra kilometra krosa distanci, tad Kanāriju salu skolās garākais ir 100 metru skrējiens. Anitai vēl tagad nāk smiekli, atceroties, ka Kanāriju salās sportā viņa lika ieskaiti lidojošā šķīvīša mešanā.
Kanāriju salās skolā mācības sākas pulksten 8.15, beidzas pulksten 14.15. Dienā ir sešas stundas. Viena stunda ilgst 55 minūtes. Tai tūlīt seko nākamā stunda. Latvijā ierasto piecu minūšu starpbrīžu nav. Garais starpbrīdis ilgst 30 minūtes.
Ir trīs mācību semestri: no septembra līdz Ziemassvētkiem, no Ziemassvētkiem līdz Lieldienām un no Lieldienām līdz 20. jūnijam, kad sākas vasaras brīvlaiks.
“Mūsu Smiltenes ģimnāzija ir mājīgāka. To tiešām var saukt par otrajām mājām. Skola, kurā mācījos Tenerifē, ir būvēta no betona. Dažreiz pat radās drūma sajūta,” atceras Anita.
Viņas klasē mācījās 27 skolēni. Ārzemnieki bija Anita, meitene no Kolumbijas (viņa Kanāriju salās dzīvoja pie vecmāmiņas) un zēns no Maiami. Jauno skolnieci spāņi sākumā uzņēma atturīgi, izprašņāja par viņu Anitas draudzeni Noeliju. Tagad smiltenietei Kanāriju salās ir daudz draugu.
Spāņi ir komunikabli. Anitai vienīgi bijis grūti pierast pie tā, ka viņi sasveicinoties dod buču uz vaiga.
Piedzīvo vētru, kas brāžas pār salu
Anita par savu viesģimeni saka vislabākos vārdus. Viņi esot sirsnīgi un vienkārši cilvēki. Mersedesa, Karloss un viņu trīs meitas Kanāriju salās dzīvo deviņus gadus. Uz Tenerifes pilsētiņu Las Canteras ģimene pārcēlās no Spānijas Karlosa darba dēļ. Tas saistīts ar Spānijas Bruņotajiem spēkiem. Māte ir mājsaimniece.
Visām ģimenes daiļā dzimuma pārstāvēm ir vienāds vaļasprieks. Viņas glezno. Anitas vērtējumā, spānietēm tas izdodas labi.
Brīvajā laikā ģimene latvietei izrādīja Tenerifes salas skaistākās vietas — Teides vulkānu, kas atrodas 3718 metru virs jūras līmeņa, pludmales salas dienvidos, Anagas dabas parku, salas pilsētas.
Tenerifes sala nav liela. Tai apkārt varot apbraukt četrās stundās.
Sākumā smilteniete katru dienu priecājās par Kanāriju salu eksotisko dabu: par palmām, kuras plīvo vējā, iespaidīgajiem kalniem, atšķirīgo augu valsti. Tenerifē aug banāni, mandarīni, citroni, eikalipti, alvejas un vēl citi dienvidu zemju koki, krūmi un augi. Salā ir daudz ķirzaku un zirnekļu. Reiz ķirzaka ielīda pa logu klasē. Sākusies kņada, līdz kāds zēns paņēmis nelūgto viesi aiz astes un izmetis ārā.
Vēlāk Tenerifes ainavas, arī savdabīgi celtās mājas, kas atgādina kastes, latvietei jau šķita pierastas un ikdienišķas.
Decembra sākumā Anita Kanāriju salās piedzīvoja vētru. Sinoptiķi prognozēja spēcīgas vēja brāzmas pēcpusdienā, tāpēc mācības skolā todien notika. “Kad braucām mājās, savilkās mākoņi. Atbraukušas vēl paķēmojāmies, imitējot, kā televīzijas ziņas attēlo vētru. Tā sākās vakarā un bija šausmīga. Plosījās visu nakti. Logi drebēja. Pazuda elektrība. Mūsu mājai sagāzās žogs un nolūza televīzijas antena. Naktī nevarēju aizmigt. Sēdēju gultā līdz pulksten četriem. Vēlāk uzzināju, ka daudzām mājām bija izsisti logi. Skolai sagāzās mūra sēta.”
Kanāriju salās latviete nobaudīja arī vietējos ēdienus Tajos dominē rīsi, makaroni, zivis, jūras veltes.
Pietrūka ģimenes un valsts svētku
Lai cik viesmīlīgi būtu spāņi, Anita ilgojās pēc savas ģimenes. “Vēl ļoti gribējās 18. novembrī svinēt mūsu valsts svētkus. To pietrūka. Pēc tam ļoti gaidīju Ziemassvētkus. Tos gribēju svinēt kopā ar savu ģimeni.”
Atpakaļ uz Latviju Anita ceļoja ar diviem lidmašīnu reisiem ar nosēšanos Madridē un Amsterdamā. Amsterdamā smilteniete nokļuva imigrācijas policijas uzmanības lokā. “Aizmirsu iedot mammas atļauju izbraukšanai. Atļauja bija latviešu valodā. Angliski pateicu, ka to raksta mana mamma un atļauj man ceļot vienai. Pēc tam viss bija kārtībā.”
Tagad Anita atkal varēs pievērsties saviem vaļaspriekiem. Viņa jau Kanāriju salās skuma pēc dziedāšanas korī. Vēl meitenei patīk spēlēt basketbolu un volejbolu. Šad un tad viņa raksta dzeju.
Vēl Anita saka, ka viņai ļoti patīk tehnika. Jau 3. klasē tētis meitenei iemācīja braukt ar automašīnu. Anita pat izmēģinājusi, kā ir vadīt traktoru un lielo baļķvedēju.
