Civilizētā sabiedrībā neviens bērns 21. gadsimtā nedrīkst nosalt mājās. Tāds un līdzīgi sašutušu cilvēku viedokļi lasāmi interneta portālā “Delfi”, komentējot ziņu par divgadīgu meitenīti, kura nosalusi mājās, atstāta bez uzraudzības.
Civilizētā sabiedrībā neviens bērns 21. gadsimtā nedrīkst nosalt mājās. Tāds un līdzīgi sašutušu cilvēku viedokļi lasāmi interneta portālā “Delfi”, komentējot ziņu par divgadīgu meitenīti, kura nosalusi mājās, atstāta bez uzraudzības.
28. decembrī kādās mājās Daugavpils rajona Vecsalienas pagastā atrasta nosalusi, bez uzraudzības atstāta 2003. gada septembrī dzimusi meitenīte, ziņo plašsaziņas līdzekļi. Izmeklēšanā noskaidrots, ka 21. decembrī māte atstāja savu divus gadus veco meitiņu pie vecāsmātes. 28. decembrī vecāmamma atstāja viņai uzticēto bērnu vienu pašu mājās aukstumā un bez pārtikas un devās pie kaimiņiem, kur, lietojot alkoholu, pavadīja vairākas dienas. Pamesto un nosalušo meitenīti, atgriežoties mājās, atrada viņas māte.
Cilvēki skumjo, traģisko ziņu uztver vētraini. Viens taujā, kad šis ārprāts valstī reiz beigsies. Viens ierosina meitenes vecaimātei un mātei piespriest mūža ieslodzījumu, cits — sākt publicēt vainīgo vārdus un uzvārdus un fotogrāfijas. Vēl kādam izveidojies viedoklis, ka Latvijā par pamestiem suņiem rūpējas vairāk nekā par bērniem. Cits iesaucas: “Tas vienkārši ir prātam neaptverami, kas notiek ar cilvēkiem!”
Informācija par tepat Latvijā vecāku nevērības dēļ traģiski bojā gājušiem bērniem parādās bieži. Labi, ka sabiedrība pie tā vēl nav pieradusi, pārdzīvo un domā, ko darīt, lai nekas līdzīgs neatkārtotos. Vai vainojama tikai cilvēku nabadzība, vecāku bēgšana no tās alkohola izraisītajā reibuma tvanā un viņu zemā izglītība? Tas nav tik viennozīmīgi. Arī labi situētās ģimenēs atgadoties vardarbība pret bērniem.
Nav atbildes, kādēļ vecāki dara pāri cilvēkiem, kuri viņiem ir vistuvākie, viņu miesa un asinis, — saviem bērniem: uzkliedzot, iesitot, neveltot uzmanību, nesamīļojot. Reiz lasīju skaistu pasaku (bet varbūt tā nemaz nav pasaka?), ka bērni, vēl būdami dvēseles, izvēlas savu vecākus. Žurnāliste Dace Rukšāne nesen vienā no saviem rakstiem atzina, ka apbrīno bērnu spēju saviem vecākiem atkal un atkal piedot un viņus mīlēt. Piedot. Un mīlēt.
Visu pasauli nevar izglābt, taču katrs cilvēks var izdarīt mazumiņu. Būt labam pret saviem bērniem. Audzināt tā, lai viņi vēlāk tikpat labi būtu pret savējiem. Vardarbību var apturēt vienīgi mīlestība.
