***

Pasaule smaidīja, pasaule smējās!….

Pasaule smaidīja,
pasaule smējās!…
Tas bija tik sen,
Kad pa peļķēm mēs skrējām,
Kad bijām vēl bērni
Ar raizēm savām,
Ar sapņiem un prieku
Pārpilnām pļavām.
Tas bija tik sen!…
Tagad dzīve ir cita —
Steidzīga, skrejoša,
Īgna un pikta.
Laika nav smaidīt
Un priekam nav vaļas,
Aizmirstas draugi
Un bērnības pļavas.
Reizēm gan izdodas
Piestāt uz brīdi,
Bet pašiem ar sevi
Tad sagadās strīdi:
Kaut kas nav paspēts,
Kaut kas palaists vējā —
Rūpju rievas
Ievelkas sejā.
Vairs tikai sapņos
Skrienam pa pļavām,
Ko bērnībā katrs
Saucām par savām.
…Pasaule smaidīja,
Pasaule smējās,
Spoguļodamās
Priecīgās sejās.