Savos komentāros itin bieži esmu izteicis arī dažādas nākotnes prognozes, cenšoties pareģu viedējumus saskaņot ar ekonomiskās analīzes lielumiem.
Savos komentāros itin bieži esmu izteicis arī dažādas nākotnes prognozes, cenšoties pareģu viedējumus saskaņot ar ekonomiskās analīzes lielumiem. Tā kā mūsu avīzes redakcija man jaunā gada priekšvakarā lūdza šo tēmu aplūkot īpaši, tad esmu centies iegūt iespējami pilnīgāku informāciju, daļēji izmantojot gaišredzīgu cilvēku pakalpojumus.
Tā kā daudzi lasītāji aizvien izlasa to, ko paši vēlas atrast, tad atgādinu visiem atkārtoti simto reizi: personīgi neesmu apveltīts ar gaišredzības vai citām burvestību spējām, es tikai cenšos izmantot noteiktas informācijas iegūšanai uzticamu zintnieku palīdzību. Un katru reizi esmu saņēmis atbildes uz tiem jautājumiem, kādus esmu pratis noformulēt. Visvairāk uzticos tai informācijai, kas tiek saņemta ar vizualizācijas tehnikas palīdzību, jo šajos gadījumos zintniekiem mazākas iespējas atbildes pārveidot pēc saviem priekšstatiem.
Viss pārējais ir manas zināšanas un mūžā uzkrātā pieredze.
Globālie procesi
Pasaulē ir jau divi simti valstu, tāpēc visu aptvert nav iespējams. Esmu interesējies tikai par galvenajiem mezgla punktiem, kas var interesēt mūsu lasītājus.
Varam sacīt īsi: nākamajā gadā turpināsies tie paši procesi, kam esam liecinieki šobrīd. Radikāli pavērsieni nav paredzami.
Klimatu aizvien pieaugošā spēkā ietekmēs globālā sasilšana. Ir aprēķināts, ka ziemeļu puslodē 2005. gads bijis pats siltākais pēdējos 150 gados, un nekāds pavērsiens nav gaidāms arī tuvākajā laikā. Eiropas dienvidu daļu pieaugošā spēkā plosīs slapjums un plūdi ziemā un karstums un sausums vasarās. Kusīs reliktie ledāji Alpos, degs meži un krūmāji, ies bojā lauksaimniecības kultūras. Pēc vairākiem gadiem, mainoties Golfa straumes raksturam, vasaras visā Eiropā var kļūt vēsākas.
Dabas untumi pagaidām maz skars Īriju. Anglijai nepatikšanas būs lielākas, bet tālākajā nākotnē šī valsts vispār var pieredzēt lielas problēmas un lejupslīdi.
Āfriku mazāk ietekmēs dabas katastrofas, galvenā Melnā kontinenta traģēdija būs postošas slimības (AIDS, malārija, Laima slimība utt.), kas apvienojumā ar badu un etniskajiem slaktiņiem stipri samazinās iedzīvotāju skaitu.
Āzija pagaidām attīstīsies strauji, bet nevienmērīgi. Slimības un plūdi nomocīs Indiju, Bangladešu, bet zemestrīces un vulkāni vairāk skars reģionus, kas robežojas ar Kluso okeānu. Uz vienas no salām būs ļoti postošs vulkāna izvirdums.
Ziemeļameriku turpinās pārbaudīt viesuļvētras, kas sasniegs vispārnacionālu katastrofu apmērus. Cilvēkiem vispār vajadzētu pamest Jaunorleānu un dažus citus piekrastes novadus, tikai neviens jau šādus brīdinājumus neklausa. Arī ASV Klusā okeāna piekraste cietīs no dabas untumiem.
Krievijai visvairāk jābaidās no tehnogēnajām katastrofām.
Terorisms un energoresursi
Ja amerikāņi radījuši samērā stipras barjeras pret jauniem teroraktiem, tad saistībā ar karu Irākā sašūposies Buša komandas pozīcijas. No otras puses — pašā Irākā, kaut terorisms turpināsies, pakāpeniski nostiprināsies nacionālie policijas spēki, tāpēc var cerēt, ka pēc gada lielākā daļa amerikāņu karavīru varēs doties mājup. Izraēlā, kur gaidāmas jaunas vēlēšanas, ir visas cerības uzvarēt Šaronam, kurš turpinās meklēt dialogu ar palestīniešiem. Savukārt Eiropā etniskā spriedze starp pamatnācijām un imigrantiem turpināsies, ik brīdi draudot ar jauniem grautiņiem. Modernās Bābeles koncepcija nekādu harmoniju nesola. Un redzams, ka no terorisma draudiem nebūt nav pasargātas tās zemes, kuru valdības savulaik atteicās atbalstīt ASV iebrukumu Irākā.
Kaut nevietā būtu runāt par enerģētisko krīzi, tomēr varam paredzēt, ka nafta un gāze pagaidām saglabās augstas cenas. Lai degviela kļūtu lētāka, vajadzētu pasaulē notikt vairākiem labvēlīgiem procesiem. Pirmkārt, Irākas naftas ieguves jaudām jāsasniedz agrākie apjomi. Otrkārt, vajadzētu piebremzēties Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempiem. Treškārt, jācer uz režīma maiņu Venecuēlā, kur Čavesa valdības nacionalizētā ieguves nozare nonākusi sabrukuma priekšā. Nule notikušas vēlēšanas Bolīvijā, kur uzvarējis mazizglītotais indiānis Moraless, Čavesa piekritējs, var nest tikai traģēdiju bolīviešu tautai. Lielās transnacionālās kompānijas nekad nepieļaus Bolīvijas gāzes ieguves nacionalizāciju, arī kokaīna ražošanas legalizāciju pasaule nepieņems, un … Bolīvija slavena ar militāristu rīkotiem apvērsumiem.
No naftas un gāzes cenām iegūst Krievija. Bet — kā izteicās skandalozais publicists Sergejs Doreiko: “Krievijā tik un tā visu nozags.” Savukārt Ņemcovs, liberāļu politiķis, Kremļa varasvīrus salīdzināja ar narkomāniem, kas “sēž uz adatas”, proti, uz trubas.
Tikmēr amerikāņi un japāņi intensīvi strādā, lai jau tuvākajā nākotnē radītu pavisam jaunus enerģijas ieguves risinājumus. Kad motorus darbinās universālā lauka enerģijas, kad telpas sildīs un elektrību ražos tādas iekārtas, kurām vēl nav pat vispārpieņemta nosaukuma, tad naftas un gāzes “narkomāni” būs dziļi bedrē.
Latvijas problēmas
Par klimatu esmu jau rakstījis: pēc sniegotiem Ziemassvētkiem drīz sekos atkušņi, un tā mainīsies visu ziemu. Galvenā nelaime būs atkala un apledojums ne tikai uz ceļiem, bet arī uz koku zariem un elektrības vadiem. Pavasaris solās būt ļoti gauss, gaidāmas arī maija salnas. Kopumā nākamais gads būs mazāk ražīgs par aizvadīto.
Pilsētniekiem gan zemnieku problēmas neinteresē, viņus uztrauc algas un cenas. Jāteic, ka pat mūsu akadēmiķi un profesori nesen žurnālā “Terra” spriedelēja, ka kurināt šķeldu vai malku nav izdevīgi, ka vislētākais kurināmais ir gāze. Bet tagad redzam, ka arī gāzes cenas var sasniegt visai augstus griestus, par laimi, Putins lēmis Latviju pagaidām pasaudzēt (ja salīdzina ar Ukrainu). Te vairāki faktori, kas Kremlim liek būt mazāk alkatīgam. Pirmkārt, “Gazprom” ir galvenais “Latvijas gāzes” akcionārs. Otrkārt, Latvijā ļoti nozīmīga Inčukalna pazemes krātuve. Treškārt — un to apgalvoja Dorenko — Kremļa mafija, kas sazagusies naftas dolārus, ļoti ieinteresēta Latvijas bankās.
Protams, darbojas arī vietējie krievu lobiji, no kuriem vieni vēlas lētu enerģiju, bet otri pūlas graut politisko varu. Ja minam skandalozo filmu “Nacisms baltiešu gaumē”, tad pilnīgi skaidrs, ka idejas autori jāmeklē tepat Latvijā (Kabanovs, Pliners, Petropavlovskis u.c.), kuri Maskavā sameklēja naudu un profesionāļu palīdzību. Bet krievi, kā sen zināms, ir lielākie meistari vēstures falsificēšanā. Ņevzorova skola.
Varam spriest visādi, tomēr cenas turpinās celties, bet palielināsies arī algas. Darbaroku trūkums īpaši netraucēs īstenot ekonomiskos projektus, ja Briseles finansējums kaut kur netiks pilnībā izmantots, tad tikai slinku un kukuļgribošu ierēdņu vainas dēļ.
Emigrācija uz ES valstīm turpināsies, bet daļa brauks arī atpakaļ. Viesstrādnieku pieplūdums no Baltkrievijas vai Ukrainas nebūs būtisks. Kolīdz palielināsies algas, brauks celtnieku brigādes no Polijas. Nepilsoņu izceļošana nebūs liela, bet tie, kas aizbrauks uz Angliju, tur paliks uz visiem laikiem. Paši angļi Londonu jau tagad pa jokam mēdz saukt par Londongradu. Uz Kaļiņingradu izbrauks tikai tie, kam tur radi. Pliners ar Kabanovu nebrauks nekur.
Saeimas vēlēšanās cerētās stabilitātes nebūs, kaut partiju skaits, kas iekļūs Saeimā, var būt mazāks. Briseles naudas vilinājumos politikā līdīs visādi tumši tipi, kuri cerēs pasildīt rociņas, un tauta ne vienmēr pratīs atšķirt graudus no pelavām. Sabiedrībā mazāk raugās uz politiķu darbiem, bet galvenais vērtējums attiecas uz to, cik kuram izteiksmīgs “piensaimnieku” ģīmis.
Valkas pilsētas domei lieli plāni, bet nopietns traucēklis būs darbaroku trūkums. Starptautiskā studiju centra projekts ir patiešām kolosāls, tā īstenošana pēc gadiem Valku atkal pacels tajā augstumā, kādu savulaik stimulēja Cimzes skolotāju seminārs. Pagaidām skumji, ka bezdarbnieces, kuras apgūst jaunu profesiju, pārāk orientējas uz nagu krāsošanas arodu. Nākotne prasīs cita līmeņa speciālistus.
