Aizvadītā gada 1. decembrī līdz ar 280 vilku nomedīšanu ir noslēgusies 2022./2023. gada vilku medību sezona. Kā apgalvo uzrunātie mednieki, šie limiti ir pārāk mazi un pastāv bažas, ka vilku populācija var palielināties.
Jāatzīmē, ka vēl pirms gada (2021. gadā) vilku medību sezona noslēdzās 23. janvārī. “Protams, visam ir jābūt līdzsvarā. Redzam, ka šajā sezonā pieļaujamais nomedījamo vilku skaits tika sasniegts īsākā laika periodā, tas var nozīmēt to, ka vilku populācija Latvijas mežos ir visai liela. Janvāra sākumā saņēmām ziņas, ka Valkas pilsētā ir manītas lāču pēdas. Tas nozīmē, ka arī šie dzīvnieki ir savairojušies vai arī brīvi pārnāk no Igaunijas teritorijām, kur pēc likuma kādu noteiktu dzīvnieku skaitu drīkst nomedīt. Tas nav nekāds brīnums, ka meža zvēri tomēr pamanās nākt arī uz apdzīvotām vietām. Cilvēkam ir un būs jāiemācās sadzīvot ar savvaļas dzīvniekiem. Galvenais ir nepieļaut situācijas, lai dzīvnieku populācija apdraudētu cilvēku drošību un neradītu pārāk lielus postījumus. Tādā gadījumā ir jāmeklē atbilstoši risinājumi,” norāda Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības virsmežzinis Raivo Rudzītis.
Viņš gan atzīmē: “Kopumā gan vilku postījumu apmēri nav būtiski mainījušies. Ja lauksaimniekiem nākas saskarties ar šādām situācijām, tad attiecīgi noteikti jāziņo atbilstošajām iestādēm.”
Vilku medības izbauda vien vasarā
Mednieku kluba “Drusti” vadītājs Ģirts Plakanis piekrīt tam, ka vilku sirojumi tiek manīti visai bieži, turklāt gan ziemā, gan vasarā. Medību kolektīvam šajā sezonā izdevies nomedīt divus pelēčus – vienu pieaugušu vilku, otru kucēnu – jauno vilcēnu. “Šos vilkus nomedījām jau vasarā, tiklīdz sākās sezona. Kolektīvam patīk doties vilku medībās, taču šoziem tas izpalika. Tiklīdz bija uzsnidzis kārtīgs sniegs, pēdas bija labi redzamas, tika paziņots, ka valstī medījamo dzīvnieku limiti ir izsmelti,” atklāj Ģ. Plakanis un min, ka tieši pēc pēdu nospiedumiem visbiežāk tiek pamanīts, ka mūspusē viesojušies vilki. Mežā tiek uzietas arī dzīvnieku mirstīgās atliekas, kas liecina, ka vilkam pusdienās bijusi stirna, staltbriedis vai mežacūkas sivēns. “Pavisam nesen pats novēroju vilku pēdas, kas liecina, ka dzīvnieki devušies Raunas un arī Jaunpiebalgas virzienā. Vilki bieži apciemo arī barotavas. To redzam pie barotavām uzstādītajās kamerās. Kā teikt, pagozējas kadrā. Būtu ko medīt, bet vairs mednieki to nedrīkst darīt, labu laiku kā visi limiti valstī ir sasniegti,” piebilst mednieks.
Viņš novērojis, ka dzīvnieki pārvietojas gan pa vienam, gan baros. “Pie labvēlīgiem apstākļiem vilcenei vienā metienā var būt līdz pat deviņiem pēcnācējiem. Tātad šiem dzīvniekiem ir visas iespējas strauji vairoties. Jābūt modriem, īpaši tiem, kuri tur lauksaimniecības dzīvniekus un dzīvo netālu no mežu teritorijām. Kad vilki vairs dabā nespēs sev sameklēt un tikt pie barības, tad loģiski, ka nāks tuvāk lauku sētām. Tā iemesla dēļ mūspusē praktiski nav kas turētu aitas. Ja reiz ganāmpulks ir ticis vilkam nagos, tad bieži saimniekiem nolaižas rokas atjaunot ganāmpulku. Un tas ir saprotams,” viņš paskaidro.
Arī medību sporta kluba “Kārķi” pārstāvis Artūrs Meirēns apgalvo, ka vilki tiek manīti ik pa laikam. Vienu vilku medību kolektīvam šajā sezonā izdevās nomedīt. Tas gan bija aizvadītā gada septembrī. “Mūspusē vairāk vai mazāk vilki ir vienmēr bijuši, tāpēc man grūti spriest, vai tie būtu savairojušies. Gadās pa laikam viņus pamanīt un pēdas arī diezgan bieži atstāj. Līdzīgi kā citviet, arī pie mums tos visai bieži izdodas fiksēt kamerās pie barotavām,” atklāj mednieks un piebilst, ka decembrī kamerā fiksēti arī divi lūši. Tātad arī šie plēsēji mūspusē nav retums.
Aicina būt modriem
Tikmēr, iestājoties labvēlīgiem sniega apstākļiem, Valsts meža dienests aicina iedzīvotājus ziņot par vilku klātbūtnes pazīmēm, lai iegūtu pēc iespējas plašāku informāciju par vilku izplatību Latvijā. Apkopotā informācija ir būtiska lēmumu pieņemšanā, kas nodrošina medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
“Ziema gan jau vēl liks par sevi manīt, un pēdas sniegā labi redzamas. Lai saprastu, kurās teritorijās visvairāk novērojamas vilku pēdas, saplosītu meža zvēru, ikviens iedzīvotājs var dalīties ar novērojumiem. Skaidri un sniegoti laika apstākļi ir īpaši piemēroti dzīvnieku klātbūtnes pazīmju novērošanai. Tādēļ Valsts meža dienests aicina medniekus un citus meža apmeklētājus izmantot iespēju atklāt un ziņot par vilku klātbūtnes pazīmēm – pēdām, ekskrementiem, kā arī atrastiem noplēstiem dzīvniekiem,” atgādina virsmežzinis.
Pazīmju fotogrāfiju un GPS koordināšu iesūtīšanai visērtāk var izmantot lietotni “Mednis”, kas bez maksas ir lejupielādējama gan “Android”, gan “Apple iOS” viedtālruņos. Šī lietotne ir savienota ar Valsts meža dienesta informācijas sistēmu “Meža valsts reģistrs”, tādēļ informācijas ticamības nolūkā lietotajiem ir nepieciešams autorizēties.
Lai nosūtītu vilku klātbūtnes pazīmes, lietotnē “Mednis” jāatver sadaļa “Novērojumi” un jāatļauj lietotnei uzņemt fotogrāfijas. GPS koordināšu fiksēšanai viedtālrunī nepieciešams ieslēgt atrašanās vietas noteikšanas funkciju un vēlams aktivizēt arī mobilo datu pieeju. Tāda pati kārtība ir spēkā, iesniedzot ziņojumu arī par citiem meža dzīvniekiem.
Saskaņā ar Valsts meža dienestā reģistrēto informāciju līdz 2022. gada 13. decembrim vilku klātbūtnes pazīmes (nomedīti vilki, pēdas, ekskrementi, noplēsti dzīvnieki, vilku postījumi) konstatētas kvadrantos, kas klāj 50% no Latvijas teritorijas.
Pagaidām bez izmaiņām
Vilku populācijas apsaimniekošanas mērķis ir saglabāt tās labvēlīgu aizsardzības stāvokli Latvijā neierobežoti ilgā laika posmā un veicināt labvēlīga aizsardzības stāvokļa uzturēšanu Baltijas vilku populācijā. Ir svarīgi nevis noteikt maksimāli pieļaujamo skaitu un dzīvesvietu daudzumu, bet nodrošināt vilka kā vienota un funkcionāla dzīvās dabas komponenta klātbūtni cilvēku apdzīvotās un apsaimniekotās ainavās. Vienlaikus ir būtiski respektēt un veicināt dažādi nodarbinātās sabiedrības dzīves kvalitāti un labklājību.
Valsts meža dienests pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu nosaka katru gadu. Latvijā vilks ir īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama suga, kuru drīkst medīt stingri noteiktos apjomos, vienlaikus saglabājot labvēlīgu vilku populācijas stāvokli.
Medību sezonā nosaka tādu pieļaujamo nomedījamo vilku apjomu, kas neapdraud šo dzīvnieku populācijas atjaunošanos un vienlaicīgi dod iespēju medniekiem mazināt zaudējumu risku, ko plēsēju koncentrācija un to uzvedības pārmaiņas rada lauksaimniecībai.
Medību noteikumi nosaka, ka vilkus medību sezonas laikā drīkst medīt no 15. jūlija līdz noteiktā nomedīšanas apjoma sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu.
Reklāma