Arī šogad Smiltenē gadu mijā būs salūts. To pilsētas iedzīvotājiem un viesiem dāvina vietējā pašvaldība ar Unibankas atbalstu.
Arī šogad Smiltenē gadu mijā būs salūts. To pilsētas iedzīvotājiem un viesiem dāvina vietējā pašvaldība ar Unibankas atbalstu.
Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis cer, ka šoreiz uguņošana izdosies vēl skaistāka nekā iepriekšējos gados. Pašvaldības vadītājs aicina smilteniešus un viņu viesus gadu mijā doties uz pilsētas centru, skatīties salūtu un vēlēt cits citam laimīgu jauno gadu.
Par to, kāds Smiltenes pilsētai bijis šis, nu jau teju aizvadītais 2005. gads, un kāds būs nākamais, 2006., savas domas A. Mežulis atklāj intervijā “Ziemeļlatvijai”.
Viena no prioritātēm — ielas un ietves
“Par aizvadīto gadu Smiltenē nevaru teikt, ka tas bijis pārāk aktīvs, taču nevaru arī sacīt, ka tas bijis mierīgs. Daudzi darbi ir pabeigti, daudzi ir pusdarīti, bet daudzi vēl ir ieceres līmenī,” stāsta Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs.
Par lielāko šā gada veikumu viņš nosauc pilsētas jaunās sporta halles atklāšanu janvārī. “Par to sapņojām un gaidījām gadiem ilgi. Domāju, ka halle sevi pilnībā attaisno. Noslogojums ir liels, ieskaitot sestdienas, svētdienas un svētku dienas. Zāli izmanto skolas, iestādes, sporta klubi. Nākotnē jādomā par vēl citu sporta haļļu celtniecību, droši vien pie Centra vidusskolas un tamlīdzīgi.
Ja runā par celtniecību, tad šogad turpinājām ielu remontus. Ir sastādīta programma arī 2006. gadam gan par trotuāriem, gan par ielām. Pilsētas centru drīz pakāpeniski būsim apguvuši un tad virzīsimies ārpus centra. Ir vietas, kur situācija ir katastrofāla un noteikti jābūvē jauni trotutāri, piemēram, Raiņa ielā, kur ietvju vispār nav. Tas droši vien notiks vairāku gadu laikā, pakāpeniski pa kārtām un saistībā ar ūdenssaimniecības modernizācijas projektu “800 +”, kad būvēs jaunu ūdensvadu.
No Eiropas Savienības fondiem saņēmām finansējumu satiksmes drošības uzlabošanai pilsētas tranzītielās. Nākamajā gadā Atmodas un Gaujas ielā noteikti būvēsim apgaismojumu ar dzeltenām neona lampām, kādas var redzēt, braucot cauri Siguldai. No Meža kapiem līdz pilsētas robežai Silvas virzienā vispār nav ietves. Tur jābūvē ar apmali atdalīts trotuārs, jo šo vietu stopēšanai iecienījuši skolēni, kuri no skolas brauc uz mājām.”
Centra vidusskolai ceļ piebūvi
A. Mežulis ir gandarīts, ka valsts budžeta grozījumos veiksmīgi izdevies piesaistīt naudu pilsētas Centra vidusskolas piebūves celtniecībai.
“Būvdarbi rit pilnā sparā. Ceram, ka 2006. gadā izdosies piesaistīt valsts budžeta finansējumu, lai celtniecību turpinātu nākamajā kārtā. Tādējādi vēl viena mācību iestāde būs ieguvusi jaunas telpas un tiks sakārtota. Papildus tam par valsts investīciju un pašvaldības naudu ir daudz izdarīts ģimnāzijas vēsturiskās ēkas daļas sakārtošanā un Trīs pakalnu pamatskolā. Arī sporta skolas ēka ir pilnībā sakārtota. Ceram, ka nākamajā gadā budžets atļaus nomainīt jumtu vecā kultūras nama ēkai un sakārtot tur arī tualešu telpas. Skaista, jauna piebūve top mākslas skolai. Vēl tiks remontēta skolas vecā ēka. Ir projekts par jumta nomaiņu mūzikas skolas ēkai. Nākamajā gadā tiks izstrādāts projekts, un varbūt aiznākamajā gadā skolas ēkai izbūvēs jumta stāvu. Konstrukcijas to atļauj.
Tos 54 procentus no pašvaldības budžeta, kas paredzēti izglītībai, šajā nozarē ieguldām ar uzviju, turklāt cenšamies piesaistīt valsts investīcijas.”
Izglītībā prioritāte — bērnudārzs
2006. gadā Smiltenē sāksies jaunā bērnudārza būve. Domes priekšsēdētājs par to ir stingri pārliecināts un objekta celtniecību nosauc par galveno prioritāti izglītībā.
“Šobrīd pilnībā ir pabeigta projekta tehniskā dokumentācija,” skaidro A. Mežulis. “Paralēli jaunā budžeta projektam sagatavojam visus vajadzīgos dokumentus iesniegšanai Finanšu ministrijas Uzraudzības pārvaldē, lai 2006. gadā saņemtu kredītu no Valsts kases bērnudārza celtniecībai. Ilgāk gaidīt nevaram, jo būvniecības izmaksas ik gadu ļoti sadārdzinās.
Jaunais bērnudārzs būs liela celtne ar vietām 300 bērniem. Tā izmaksās vairāk nekā vienu miljonu latu, taču tik un tā esam nolēmuši šo objektu būvēt. Laika gaitā tas atmaksāsies. Šobrīd pašvaldība iegulda ļoti daudz budžeta līdzekļu to privātēku uzturēšanā un remontā, kurās pašlaik atrodas pilsētas bērnudārzi. Māju īpašnieki īres maksu gadu no gada tikai paaugstina. Kopā parēķinot, domāju, ka lielu apgrūtinājumu pilsētas budžetam bērnudārza būves kredītsaistības neuzliks. Bērnudārza celtniecību pat uzskatu par savu pienākumu pret pilsētas iedzīvotājiem. Kad iepriekšējā sasaukumā stājos domes priekšsēdētāja amatā, teicu, ka tas ir viens no galvenajiem objektiem, kas jāpabeidz.
Gan pilsētas interneta portālā, gan citur izskan jautājumi, kas notiek ar peldbaseinu. Jārēķinās ar to, ka dokumentācijas sakārtošana, skiču projekta un tehniskā projekta izstrāde un saskaņošana aizņem gandrīz vairāk laika nekā pati celtniecība. Latvijā trūkst projektētāju, un esošie ir ļoti noslogoti. Pašlaik top tehniskais projekts, lai nākamajā gadā reāli varētu uzsākt peldbaseina un jauniešu hosteļa celtniecību un pabeigt to ja ne 2006. gadā, tad vismaz 2007. gada pirmajos mēnešos.”
Prognozē uzņēmēju iniciatīvu
Smiltenes domes priekšsēdētājs pieļauj, ka 2006. gadā pilsētas attīstību ietekmēs arī iniciatīva privātajā sektorā. Vairāki Smiltenes uzņēmēji plāno paplašināt savu darbību. Ir arī citas jaunas ieceres. “Tuvākajos gados var izmainīties Tepera ezera apkārtne un tajā var pacelties skaista, jauna ēka ar tādu darbības profilu, kādu noteicām — tūrisms un atpūta,” piemēru min A. Mežulis. “Pašvaldība ir saņēmusi nopietnu pieteikumu no uzņēmēja, kurš tūrisma biznesā darbojas vairāk nekā 10 gadu un kuram ir atpūtas vietas Cēsu rajonā. Uzņēmējs dokumentāli pierādījis, ka viņš celtniecības darbus var veikt noteiktajos termiņos, ir arī iesniedzis banku garantijas un citus dokumentus. Pēc domes lēmuma pieņemšanas slēgsim līgumu, un tad sāksies skiču projekta izstrāde.
Par Smiltenē plānoto ģipša rūpnīcas atvēršanu šobrīd ir nosacīts klusums. Ideja nav atmesta, taču, lai to īstenotu, iniciatīvu pārņēmusi pilsētas dome. Ar Ekonomikas ministrijas Investīciju un attīstības aģentūras palīdzību meklējam stratēģisko investoru. Skatīsimies, kas tālāk notiks un kā šo projektu virzīt uz priekšu.
Iespējams, nākotnē varbūt izdosies uzbūvēt pilsētas apvedceļu. Satiksmes ministrija uzskata, ka apvedceļi ir vajadzīgi satiksmē stratēģiski svarīgākajām pilsētām. Šeit varētu būt A1 nozīmes ceļš uz Krievijas robežu. Satiksmes ministrija strādā pie apvedceļu variantiem. Šie ceļi būtu daudz lielākā rādiusā, nekā kādreiz bijām domājuši, un atrastos pilsētai apkārtējo pagastu teritorijās. Apvedceļa būve atrisinātu transporta noslogojumu Smiltenē, jo satiksmes intensitāte palielinās un satiksmes drošībai jāvelta daudz uzmanības.”
Jaunatni vēlas iepriecināt ar skeitparku
“Daudz izdarīts un arī nākamajā gadā daudz tiks veikts pilsētas labiekārtošanā,” paredz A. Mežulis. “2006. gada budžetā atvēlēsim vēl vairāk naudas, lai sakoptu pilsētas zaļo teritoriju, parkus un skvērus, iekārtotu jaunas, skaistas puķu dobes un celiņus, izveidotu jaunus arhitektoniskus elementus. Lai pilsētu padarītu vēl krāšņāku un sakoptāku, aicinām iesaistīties uzņēmējus. Arī pilsētas Ziemassvētku rotājums katru gadu top krāšņāks, lai cilvēkiem būtu gaišāks prāts un piemirstos ikdienas problēmas un rūpes.
Ir iecerēti sadarbības projekti kopā gan ar fondiem, gan ar sadraudzības pilsētām un sabiedriskajām organizācijām. Projekts numur viens ir skeitparks, ko gribam radīt jaunatnei. Šobrīd tiek izstrādāts projekta uzmetums. Ir atrasti finansējuma avoti. Projektu piekrituši atbalstīt uzņēmēji ar materiāliem vai ar naudu. Skeitparks plānots pretim bērnu rotaļu laukumam. Esam paredzējuši saremontēt apkārtnē esošās ieliņas, lai nebūtu problēmu ar transporta novietošanu. Ja skeitparka projekts izdosies, būsim radījuši vēl vienu atpūtas un izklaides vietu jauniešiem.
Liels ieguvums pilsētai ir nesen darbu sākusī jauniešu dome. Man ir liels pārsteigums un reizē prieks, ka jaunieši var tik aktīvi darboties, nākt paši ar savām lieliskām idejām un iniciatīvām. Domes speciālisti viņiem palīdz tās īstenot. Novēlu, lai jauniešu domei salmiņš nepārdeg un lai viņu iesāktos darbus vēlāk turpina jaunāko klašu skolēni. Daudzas lietas pilsētā var sakārtot ar jauniešu spēkiem.
Labi risinās mūsu sadarbības projekti ar sadraudzības pilsētām ārzemēs. Ļoti aktīvi attīstījusies sadarbība ar Pisekas pilsētu Čehijā, un ir jau jauni plāni nākamajam gadam. Augļus devušas arī pirmās vizītes starp Smilteni un jauniegūto sadraudzības pilsētu Pustomitiem Ukrainā. Nākamajā gadā uz Ukrainu ar koncertiem gatavojas doties mūsu “Ieviņa”. Vēl būs vizītes arī pašvaldību līmenī. Arī Kārfilija Velsā ir gatava turpināt iesākto sadarbību. Mēs plānojam uzņemt Velsas kori, savukārt mūsu “Lido” nākamajā gadā dosies ar koncertiem uz Velsu. Ir jauni projekti ar Villihas pilsētu Vācijā. Plānojam apmainīties ar domes delegācijām ar Smiltenes pirmo sadraudzības pilsētu Nakskovu Dānijā, lai sadarbību iekustinātu no jauna.”
Novēl neaizmirst dzimto pilsētu
A. Mežulis cer, ka izdosies pašvaldības projekts par starptautiska mūzikas festivāla rīkošanu un Eiropas Savienība tam piešķirs finansējumu. “Tad Smiltenē sapulcēsim sadraudzības pilsētu dziedošos, dejojošos un citus radošos kolektīvus un pilsētai būs liels, skaists pasākums. Šogad Smiltenē notikuši vairāki lieli kultūras saieti. Esam iecerējuši tos turpināt nākamajā gadā. Ļoti skaists pasākums būs Līgo vakarā — Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Skroderdienas Silmačos”, pēc kuras sāksies zaļumballe. Jau tagad aicinu smilteniešus Līgo vakarā nebraukt projām no pilsētas un aicināt ciemos radus un draugus. Vasaras mēnešos Smiltenē plānots Raimonda Paula koncerts viņa jubilejas tūres ietvaros. Būs arī dziedošo aktieru koncerts un citi pasākumi, turklāt ne tikai kultūrā, bet arī sportā.
Jaunajā gadā smilteniešiem novēlu būt tikpat aktīviem, kā līdz šim. Galvenais, lai cilvēkiem ir laba veselība un nav daudz naudas jātērē par medikamentiem un ārstēšanos slimnīcās. Novēlu vairāk nodarboties ar sportu un pašdarbību, jo tas uztur labu garu, pavadīt vairāk laika kopā ar savām ģimenēm un bērniem.
Novēlu smilteniešiem arī nekad neaizmirst, no kurienes viņi ir cēlušies, vienalga, vai šobrīd viņi atrodas Īrijā, Anglijā vai Rīgā, un kad ir sevi materiāli nodrošinājuši, aicinu atgriezties atpakaļ Smiltenē un palīdzēt veidot savu pilsētu,” teic Smiltenes domes priekšsēdētājs.
