Ceturtdien Valkas sociālās aprūpes nama iemītnieki un darbinieki pulcējās pie svētku egles, lai kopā ar pilsētas pensionāru kluba dalībniekiem izjustu pie sliekšņa stāvošo Ziemassvētku noskaņu.
Ceturtdien Valkas sociālās aprūpes nama iemītnieki un darbinieki pulcējās pie svētku egles, lai kopā ar pilsētas pensionāru kluba dalībniekiem izjustu pie sliekšņa stāvošo Ziemassvētku noskaņu.
Kopīgi dziedātā dziesma “Klusa nakts, svēta nakts” daudzus saviļņoja. Vairāki sociālās aprūpes nama iemītnieki atzina, ka jūtas priecīgi, un iestādes vadībai par sagādātajiem svētku mirkļiem veltīja daudz atzinīgu vārdu.
“Šeit ir ļoti labi. Man patīk darbinieku kolektīvs. Sākumā jutos mazliet vientuļi, jo vairs neesmu kopā ar ģimeni, bet nu esmu te iedzīvojusies un jūtos apmierināta,” atzīst aprūpes nama iemītniece Zenta Pelčere.
Pensionāru kluba rokdarbnieces bija sagādājušas vēl vienu priecīgu pārsteigumu — savu adījumu, izšuvumu un tamborējumu izstādi. Tajā pirms koncerta ik pa brīdim ienāca iemītnieces un ar interesi aplūkoja izliktos darinājumus. Jāteic, ka koncerts un gados vecajiem cilvēkiem piedāvātā izstāde it kā netieši bija arī mudinājums nepadoties gadu nastas smagumam, bet censties kaut ko darīt, lai vecumdienas kļūtu gaišākas.
Vairākas sievietes cienījamos gados labprāt padalījās iespaidos par mūžā piedzīvotajiem Ziemassvētkiem. Sirmgalves atzina, ka tie gadā ir vieni no labākajiem svētkiem, kuros rastais prieks ilgi palīdz uzturēt sevī labu garastāvokli. Turklāt, pēc aprūpes nama iemītnieču domām, Ziemassvētkos nav svarīgs dāvanu daudzums un to vērtība, bet gan tuvinieku sirsnība.
Z. Pelčere visspilgtāk atceras savā bērnībā piedzīvotos Ziemassvētkus. “Tās bija brīnišķīgas dienas. No laukiem atbrauca tante, satina mūs, bērnus, aitādas kažokos, iesēdināja ragavās un veda uz lauku mājām. Tur pie eglītes skaitījām dzejoļus, dziedājām dziesmas un gaidījām Ziemassvētku vecīti. Toreiz nebija ne magnetofonu, ne televizoru. Dziesmas dziedājām paši, devāmies uz kaimiņu mājām. Šķiet, toreiz cilvēki vairāk turējās kopā un draudzējās. Tagad tik sirsnīgu savstarpējo attiecību nav,” saka Z. Pelčere. Viņa piebilst, ka Ziemassvētki sala mēnešos ir viens no skaistākajiem mirkļiem. “Šie svētki manī radīja ticību Dievam, un Viņam ticu vēl tagad,” atzīst Z. Pelčere.
Vilma Ķīkule stāsta, ka viņas bērnībā Ziemassvētki nav bijuši tik grezni kā mūsdienās. “Mēs ģimenē bijām seši bērni. Ziemassvētkos lielu dāvanu nebija. Atceros, ka pie eglītes sēdējām salāpītās drēbītēs un gaidījām mammas sagatavotās vienkāršās paciņas. Man gan šķiet, ka dāvanu lielumam nav nozīmes, arī bez tām var gūt svētku prieku. Manā dzīvē nekad nav bijuši izcili spoži Ziemassvētki. Smagu pārdzīvojumu bijis vairāk nekā prieka mirkļu. Esmu piedzīvojusi kara gadus. Divas naktis slēpjoties pārgulējām mežā. Tas tā spilgtāk atmiņā palicis. Tagad vecumdienas pavadu šeit. Ar apkalpošanu esmu ļoti apmierināta. Darbinieki ir labi, iejūtīgi. Patiesība ir senajā teicienā: ja pats būsi labs, arī citi tādi būs,” saka V. Ķīkule.
Pēc koncerta aprūpes nama iemītniekus ar dāvanām sveica Valkas domes Sociālā dienesta speciālistes Natālija Dubrovska un Lilija Līviņa, bet pēc tam iestādes direktore Eleonora Bērziņa pasākuma dalībniekus aicināja pie svētku galda, kuram mielastu bija sarūpējusi pilsētas dome, savukārt pensionāru kluba biedri uzdāvināja svētku kliņģeri.
