Pirms Ziemassvētkiem pārkārtojot drēbju skapi, neviļus atradu vecu Ziemassvētku vecīša tērpu. Savādas, siltas atmiņas pāršalca domas un uz mirkli pārtraucu kārtības ieviešanu.
Pirms Ziemassvētkiem pārkārtojot drēbju skapi, neviļus atradu vecu Ziemassvētku vecīša tērpu. Savādas, siltas atmiņas pāršalca domas un uz mirkli pārtraucu kārtības ieviešanu.
Atcerējos bērnību, kad kopā ar vecākiem sēdēju pie svētku eglītes un gaidīju mammas apsolīto brīnumu. Nezināju, kas tas būs, jo vecāki izturējās noslēpumaini. It kā rūķis parādīšoties vai kāds cits Ziemeļtēva sūtnis, kas izdarīšot kaut ko brīnumainu. Mamma, aizbildinoties ar darīšanām virtuvē, neuzkrītoši izgāja no istabas, un pēc brīža jau tas notika…
Pie loga atskanēja klauvējiens, un ārpusē aiz stikla pazibēja Ziemas-svētku vecīša cepure. Kad izskrējām ārā, vecītis bija pazudis. Vecmāmiņas mudināja viņam doties pakaļ pa pēdām, rādot ogulāju zarus, aiz kuriem bija aizķērušies vecīša zeltainie bārdas mati. Tālu gan mēs, bērni, netikām, jo zem ābeles atradām dāvanas. Neatceros vairs, kas tajās bija, bet toreizējā brīnuma izjūta manī vēl tagad ir dzīva. Tā sirdī atjaunojas ikreiz, kad tuvojas Ziemassvētki un gadu mija.
Minētais gadījums bija svētku kulminācija, bet jau pirms tam vecāki mani un māsu gatavoja brīnumam. Kopējās pastaigās pa piesnigušu mežu vecāki pēc katra egles zara pakustēšanās it kā satrūkās un pēc tam stāstīja, ka kaut kas tāds nekad nav piedzīvots, to varot redzēt tikai pirms Ziemassvētkiem. Mazs rūķveidīgs cilvēciņš izlēkājis pa zariem. Laikam vērojot mūs un domājot, kā ziemas saulgriežos iepriecināt. Mēs ar māsu atplestām mutēm klausījāmies un uzmanīgi novērojām ikkatru priedi.
Svētku dienu nebija daudz, bet alkas pēc brīnumaina pārsteiguma palika. Visu mūžu.
Pēc daudziem gadiem šo scenāriju centos atdarināt saviem bērniem. Pagāja Ziemassvētki, sākās jaunais gads, bet mazie pastaigās mežā joprojām pievērsa manu uzmanību katrai kustībai koku zaros vai biezoknī, vēloties uzzināt, kas tur notiek. Es viņu pārdzīvojumiem dzīvoju līdzi. Viss pārējais bija aizmirsies. Viss pārējais — ikdienas problēmas, steiga, dzīves sarežģījumi, grūtības. Kaut brīdī, kas to lika aizmirst, bija tā pati ikdiena — vāvere pārlēca no zara uz zaru un kaut kur aizskrēja izbiedēts zaķis.
Nevajag bērnus ievest komerciālos Ziemassvētkos. Sameklēsim šajās dienās viņiem brīnumu, kas paliek atmiņā visu mūžu un dod cerību grūtību pārvarēšanai dzīvē.
