Krievijas televīzijas kompānija “Trešā Roma” Latvijā ir uzņēmusi dokumentālu filmu “Nacisms Baltijas gaumē”, kurā latviešu leģionārus attēlo kā hitleriešu rokaspuišus un vaino viņus Otrā pasaules kara laikā esesiešu pastrādātajās zvērībās.
Krievijas televīzijas kompānija “Trešā Roma” (nav īsti zināms, kas tā par studiju un kas to nodibinājis) Latvijā ir uzņēmusi dokumentālu filmu “Nacisms Baltijas gaumē”, kurā latviešu leģionārus attēlo kā hitleriešu rokaspuišus un vaino viņus Otrā pasaules kara laikā esesiešu pastrādātajās zvērībās.
Latviešu vēsturnieki filmu uzskata par ļoti bīstamu propagandu naida kurināšanai pret latviešiem.
Vairākas pazīmes liecina, ka minētā filma ir noteiktu Krievijas politisko spēku pasūtījums, lai krievu sabiedrībā radītu nepatiku un, ja tas iespējams, pat naidu pret latviešiem. Latvijas televīzijā gan parādīja tikai dažus uzņemtās kinolentes fragmentus, bet jau no filmas tendenciozā nosaukuma, kā arī no tajā iekļautajiem dokumentālajiem kadriem kļūst skaidrs filmas veidotāju mērķis. Turklāt filmā kā vēsturisko notikumu eksperts parādās mūsu valstī kādreiz bēdīgi slavenais vēsturnieks Jānis Dzintars, kurš savulaik Latvijā izvērsa plašu nacionālo partizānu nomelnošanas kampaņu. Vēlāk, Atmodas gados, vairāki bijušie politiski represētie par J. Dzintaru sniedza liecības, apgalvojot, ka viņš kā čekists piedalījies cilvēku pratināšanā, kurā izmantojis arī fizisku ietekmēšanu. Dokumentālajos kadros redzamās Hitlera armijas parādes un dārdošie marši, kā arī Otrajā pasaules karā uzņemtās vācu nacistu zvērības it kā netieši liek domāt, ka visā rādītajā aktīvi piedalījušies arī latviešu leģionāri. Kā pēc filmas noskatīšanās atzina kāds vēsturnieks, iespaida palielināšanai esot izmantoti kadri pat no Dienvidslāvijā notikušā kara. Tā sakot, štrunts par patiesību, ka tikai skatītāji izjustu šausmas. Šķiet, to nebūs grūti panākt. Filmu nākamā gada sākumā paredzēts demonstrēt Maskavā un visā Krievijas teritorijā. Tā kā Krievijā vēsturi attiecībā uz notikumiem Baltijā nemāca objektīvi (atcerēsimies kaut vai krievu politiķu kritiskos komentārus pēc jaunās “Latvijas vēstures” izdošanas mūsu valstī), nav grūti iedomāties, kā redzēto uztvers un ko par latviešiem nodomās kādas Krievijas mazpilsētas vai sādžas iedzīvotāji, kuriem, iespējams, tā būs pirmā un vienīgā vizuālā informācija par latviešiem Otrajā pasaules karā. Turklāt šai ideoloģijai jau ir ielikts labs pamats Otrā pasaules kara gados. Bijušie izsūtītie stāsta, ka pēc ierašanās Sibīrijas ciematos vietējie sākumā viņus saukuši par fašistiem. Tagad daži aiz kadriem palikušie politiskie spēki nolēmuši šo uzskatu nostiprināt jaunajā krievu paaudzē.
Vēl zīmīgi, ka filma “Nacisms Baltijas gaumē” uzņemta laikā, kad beidzot sākušas uzlaboties Krievijas un Latvijas attiecības. Tātad ir cilvēki, kuriem tas nav izdevīgi. Tā liek domāt vēl viena filmas eksperta — PCTLV deputāta Nikolaja Kabanova — aktīvā līdzdalība filmas notikumu skaidrošanā. N. Kabanovs ar smaidu uz lūpām, recenzējot filmu, melo tikpat nekaunīgi kā kinolentes varoņi. Proti, pēc viņa vārdiem, latviešu izsūtīšana uz Sibīriju ir paglābusi Latviju no pilsoņu kara, jo aizvesti esot cilvēki, kuri vēlējušies vardarbīgi gāzt padomju iekārtu. Vēlētos uzzināt, vai tiešām N. Kabanovs uzskata, ka pilsoņu karu varēja izraisīt simtiem un tūkstošiem izsūtījumā aizvesto bērnu, zīdaiņu un viņu mammu? Ja jau latviešu leģionāri bijuši nacisti un slepkavas, tad kādēļ N. Kabanovs ne ar vārdu nepiemin krievu armijniekus jeb tā saucamos vlasoviešus vācu armijā, par kuru izdarītajām neģēlīgajām slepkavībām nereti sašuta pat paši vācieši, piespriežot vainīgajiem nāves sodu. Latviešu leģionāri atšķirībā no šīm padibenēm, kuras savu sirdsapziņu, sākot ar pašu Vlasovu, bija nogremdējušas vodkā, cīnījās par Latvijas brīvību, neiesaistoties eksekūcijās. Tam vislabākā lieciniece ir pati latviešu tauta. Tā nekad nav cienījusi bendes. Slepkavām tauta vienmēr ir pateikusi, kas viņi ir. Savukārt leģionārus iedzīvotāji mīlēja un juta līdzi viņu cīņām. Mūsdienās to apliecina kritušo leģionāru atcerei iekārtotās piemiņas vietas.
Bijušais leģionārs valcēnietis Uldis Dukurs kategoriski noliedz leģionāru līdzdalību nacistu noziegumos. “Esmu uzrakstījis lūgumu Tautas partijai, lai tā palīdz no kāda holandieša nopirkt kādreizējās 15. divīzijas dokumentu arhīvu. Tas glabājas pie viņa. Arhīvā ir visas pavēles, kas dotas divīzijai. Holandietis par šo dokumentu klāstu prasa 35000 latu. Ja mūsu valdība šo arhīvu nopirks, pēc dokumentiem būs skaidri redzams, kādas cīņu gaitas bijušas leģionam, būs zināma patiesība,” saka U. Dukurs.
“Nacismu Baltijas gaumē” negribas saukt par dokumentālu filmu. Drīzāk to var pieskaitīt pie daudzajām tipiskajām padomju laiku propagandas lentēm, kurā ir labie atbrīvotāji sarkanarmieši un nezvēri vācu formas tērpos. Aiz šīs ļaunā ienaidnieka tēlošanas var saskatīt nu jau gluži vēsturiski nostalģisku vēlēšanos atkarot bijušās lielās un varenās PSRS teritoriju.
