Skolotāja Aiga Sorokina: “Novēlu visiem jūras spēku un dziļumu!”

Skolotāja un projektu vadītāja Aiga Sorokina smejoties sevi sauc par cilvēku – puzli.  Plašais interešu loks viņu mudina nepārtraukti būt izaugsmē un pēc tam – iegūtajās zināšanās dalīties ar citiem. Stāsts par tiem, kas daudz dara un arī padara, ir par Aigu.

Būt skolotājai ir viņas bērnības sapņa piepildījums. “Sēdināju uz dīvāna rindā lelles, lāčus un arī brāli, kurš par to nepavisam nebija sajūsmā, un mācīju,” atceras skolotāja Sorokina. Taču dzīvē viss sakārtojās mazliet citādāk. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu baltu filoloģijā, viņa izlēma, ka šajā jomā būs pagrūti nopelnīt, un iestājās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Vēlāk Vidzemes Augstskolā ieguva tulkotāja kvalifikāciju un tulkoja tekstus no angļu, kā arī lietuviešu valodas. Atgriezusies Smiltenē, sāka strādāt domē par projektu vadītāju. “Tā ieguvu labu pieredzi starptautisko projektu vadīšanā, taču sirds dziļumos joprojām ļoti vēlējos strādāt skolā. Pirms pieciem gadiem vidusskolā vajadzēja angļu valodas skolotāju, direktore Ilze Vergina mani uzaicināja. Un tā joprojām esmu šeit. Latvijas Universitātes ieguvu pedagoga kvalifikāciju. Sākumā mācīju angļu valodu, bet  tagad jau arī latviešu valodu un literatūru, saziņas kultūru. Kā skolotāja esmu izaugusi kopā ar saviem devītajiem. Viņi man bijuši ļoti lieli skolotāji. Šī klase man vienmēr būs īpaša. Kā pirmā mīlestība un bērns. Ar nākamajiem jau būs zināma pieredze. Tiesa, melotu, ja teiktu, ka tas viss ir ļoti vienkārši. Ir arī daudz izaicinājumu un reizēm nolaižas rokas. Bet labā tomēr ir vairāk.”

Projektu iespējas

Skolotāja Sorokina ir arī Smiltenes vidusskolas pašpārvaldes jauniešu koordinatore. Sadarbībā ar viņiem septembrī tika izlolots pasākums “Literārā kafejnīca”.  Šogad pašpārvaldes jaunieši aktīvi iesaistījušies arī “Erasmus+” programmas projektā “Līdzdalības karuselis”. Tas mūsu skolēniem pavēris iespēju sadarboties, dalīties pieredzē un pārrunāt aktuālākos jautājumus ar Gulbenes novada vidusskolas, Viļakas Valsts ģimnāzijas, Balvu Valsts Ģimnāzijas un Balvu profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas pašpārvaldes jauniešiem.

“Nesen noslēdzās “Erasmus+” projekts: “Veidojam STEAM vēstniecības Eiropas skolu tīklā”, kurā guvām bagātu pieredzi par to, kā interesanti pasniegt eksaktos priekšmetus,” stāsta skolotāja Sorokina. Skolēnu izaugsmē šobrīd ļoti nozīmīgs ir arī projekts “Esi pamanāms,” ko īstenojam sadarbībā ar jauniešu starptautisko aģentūru un Smiltenes novada pašvaldību. Šā projekta mērķis – mazināt pandēmijas izraisītās psihoemocionālās problēmas, veicināt jauniešu savstarpējo atbalstu, komunikatīvās prasmes un celt skolēnu pašapziņu.”

Aiga Sorokina ir arī projekta “Līderis manī” koordinatore. “Ja dažos vārdos vajadzētu raksturot šā projekta vadmotīvu, tas būtu – palīdzēt skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem būt savas dzīves līderiem. Tas īpaši būtiski šajā laikā, kad tik viegli aizmaldīties projām no savas patiesās būtības. Ja apzinies savu aicinājumu un atbildību, tad netērēsi velti enerģiju, žēlojoties par valdību, un baidoties par lietām, kuras nespēj ietekmēt. Cilvēks, kurš jūtas kā savas dzīves saimnieks un rūpējas, kā sevi pilnveidot, parasti atrod daudz vērtīgākas un interesantākas nodarbes par citu kritizēšanu,” uzskata Aiga.

Par sauli, jūru un cilvēkiem

Skolotāja Sorokina spēku un jaunas ierosmes gūst grāmatās, filmās un skaistā mūzikā.  “Mana meditācija nu jau vairāk nekā 20 gadus ir skriešana. Tās laikā aizmirstu par visu pārējo. Domas sakārtojas un atkal var dzīvot tālāk ar prieku. Sacensību moments man nekad nav bijis īpaši svarīgs, kaut arī esmu piedalījusies Tepera takās un skrējusi maratonus.  Vislabāk jūtos tad, kad nevienam nav nekas jāpierāda, kad varu skriet sev vēlamajā tempā.

Ticu, ka pasaulē viss notiek likumsakarīgi. Mēs visi esam viens ar otru saistīti. Tāpēc – jo ātrāk iemācāmies pieņemt atšķirīgo, būt cits pret citu toleranti, jo labāk. No izaugsmes literatūras pēdējā laikā mani visvairāk uzrunājusi Tomasa Eriksona “Apkārt vieni vienīgi idioti” un Stīvena R.Koveja “Ļoti veiksmīgu cilvēku 7 paradumi”. Tās abas ir par to, ko jau tikko teicu. Visi šās pasaules diženie cilvēki ir sākuši ar savu izaugsmi, nevis domājuši par to, kā pārveidot citus.”

Vēl skolotājai Sorokinai patīk zīmēt un gleznot. Tikai un vienīgi savam priekam. Ja viņai būtu jāglezno pašportrets, tas noteikti taptu saulainā dienā. “Arī tad, ja laukā apmācies, man ir ļoti svarīga apziņa, ka “tur, aiz mākoņiem, ir saule”. Vēl šajā gleznā noteikti būtu jūra. Ar to man ir ļoti īpašas attiecības. Jūra uzlādē un dziedina. Tās spēku un dziļumu novēlu gan sev, gan citiem. Pašportretu nevaru iedomāties arī bez cilvēkiem, jo savā dziļākajā būtnē esmu ļoti sabiedriska būtne. Man ir  jautāts: kā varu visu paspēt? – Neesmu perfekcioniste un neprasu tādiem būt arī citiem. Manuprāt, ideāls ir kaut kas sastindzis un auksts. Kamēr neesi ideāls, tu audz. Ne velti visi lielie domātāji daudz piesaukuši mērenību un zelta vidusceļu. Vakaros sevi nepātagoju ar to, ko neesmu paspējusi izdarīt vai arī ar  to, kādas briesmas mūs visus varētu sagaidīt nākotnē. Labāk palasu Bībeli, dainas un iedvesmojos no ievērojamu cilvēku dzīvesstāstiem. Esmu pūce. Mans laiks sākas tad, kad visi mājinieki paēduši vakariņas.”

Skolotājai patīk imperatora Napoleona pirmās sievas Žozefīnes de Boarnes teiktais: “Nav jādzīvo bērniem, bet kopā ar bērniem.” To, kas ir labs un vērtīgs, viņi vislabāk iemācās, skatoties, kā vecāki izturas pret cilvēkiem, darbu un to, kas viņiem svarīgs. Piederu mammām, kuras uzskata, ka vissvarīgākais ir kvalitatīvi kopā pavadītais laiks. Maz ko dod, ja ģimene stundām ilgi atrodas vienā telpā, katrs savā viedierīcē.”