Latvijā dzīves līmeņa paaugstināšanās noris bezcerīgi lēni. Iespējams, tādēļ latvieši šeit jūtas nevienam nevajadzīgi.
Latvijā dzīves līmeņa paaugstināšanās noris bezcerīgi lēni. Iespējams, tādēļ latvieši šeit jūtas nevienam nevajadzīgi. Nevēlēdamies ilgi gaidīt dzīves līmeņa uzlabošanos, viņi pamet savu dzimto zemi un dodas plašajā pasaulē meklēt labākas dzīves iespējas.
Aizbraukušie strādā par atalgojumu, kas Latvijā šķiet kā vesela bagātība. Protams, uzsākot patstāvīgu dzīvi attīstītākā valstī, jārēķinās ka ar šo naudu nepietiktu. Tomēr cilvēki samierinās ar trūcīgiem apstākļiem, lai, mājās atgriezušies, varētu dzīvot kaut puslīdz normāli.
ANO prognozes liecina, ka Latvijā no 2030. līdz 2050. gadam varētu būt 1,6 līdz 1,7 miljoni iedzīvotāju. Kādreiz bija 2,7 miljoni, tagad ir ap 2,3.
Darba meklējumos pasaulē devušies apmēram 40 līdz 50 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, tomēr oficiāli var saskaitīt tikai tos, par kuriem attiecīgās valsts migrācijas dienestos ir dokumentēti pierādījumi. Starptautiskās Migrācijas organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītājs Ilmārs Mežs apgalvo, ka patlaban Anglijā reģistrējušies apmēram 13000 viesstrādnieku no Latvijas, Skandināvijas valstīs darba atļauju uzrādījis apmēram tūkstotis ieceļotāju. Viena no viesstrādnieku iecienītākajām valstīm ir Īrija, turp vilina neskaitāmi sludinājumi Latvijas presē. Lielākā daļa aizbrauc uz neilgu periodu, bet rezultātā divas trešdaļas tur jau ir iesakņojušās un paliek pavisam un tikai viena trešdaļa vai nu atbrauc, vai turpina pa sezonām atgriezties.
Pēc pasažieru pārvadātāju stāstiem, pēc Latvijas iestāšanās ES darba meklētāju skaits ir ievērojami palielinājies.
Nodarbinātības Valsts aģentūras dati liecina, ka 30 – 35 procenti emigrantu ir jaunieši vecumā līdz 25 gadiem. Ir arī pirmspensijas vecuma cilvēki, kuri dodas strādāt uz ārzemēm vienkāršus darbus. Viņiem Latvijā dabūt darbu ir visgrūtāk. Daudzi jaunieši, kas tikko beiguši vidusskolu, pat nemēģina iestāties augstskolās, bet uzreiz dodas meklēt ātru peļņu uz ārzemēm. Tas norāda uz šobrīd pastāvošo problēmu, ka jauniem cilvēkiem bez darba pieredzes Latvijā nav iespējams atrast darbu. Vidējais bezdarba rādītājs Latvijā kopumā ir 8,5 līdz 9 procenti, bet Rīgā — 4,5 procenti. Vislielākais bezdarbs ir Latgalē un sasniedz 20 procentus. Darba iespējas Latvijā nav lielas. Pārdevēja kādā veikalā mēnesī nopelna 85 latus, kaut kur citur uzņēmuma īpašnieks saviem darbiniekiem par nostrādāto darba stundu maksā no 40 līdz 50 santīmiem, citi strādā tikai par vēdertiesu. Tas ir tāpēc, ka Latvijā darba tirgus prasa augsti kvalificētus darbiniekus. Pārējiem darbu atrast ir ļoti grūti, tādēļ viņi dodas peļņā ārpus Latvijas.
Uz ārzemēm aizbraukuši strādāt arī daudzi ģimenes cilvēki un atstājuši savus bērnus novārtā. Labākajā gadījumā bērni paliek kopā ar vecmāmiņu vai arī ar otru no vecākiem, bet ir gadījumi, kad bērni paliek pie kaimiņiem, pie draudzenes.
Cilvēkiem, kuri atgriezušies Latvijā, ir savs labums. Viņi ir ieguvuši darba pieredzi, kaut kādā līmenī apguvuši attiecīgu svešvalodu, tādēļ var pretendēt uz labāku darbu.
