Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam, Smiltenes mūzikas skolai ir jaunas, pavisam svaigas klavieres. Tās atrodas kora klasē.
Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam, Smiltenes mūzikas skolai ir jaunas, pavisam svaigas klavieres. Tās atrodas kora klasē. Tur ar audzēkņiem strādā pedagoģe Valda Sedola.
Notikums ir ievērojams tādēļ, ka līdz šim mūzikas skolā jaunākās klavieres bija tapušas aizvadītā gadsimta astoņdesmito gadu nogalē.
“Latvijas mūzikas skolās instrumentu tehniskais stāvoklis ir baigs. Instrumenti ir novecojuši, to kalpošanas laiks ir beidzies,” atzīst klavieru skaņotājs rīdzinieks Valdis Eglītis. Tāpēc viens jauns instruments esot patīkams, taču mazs notikums. Urravas varētu saukt, ja jaunas klavieres būtu katrā klasē.
Aizvadītajā nedēļā V. Eglītis skaņoja Smiltenes mūzikas skolas jaunās klavieres. To ražotājs ir 1795. gadā dibināts Vācijas uzņēmums “Ritmūller”. “Tā ir sena, slavena firma. Mūsdienās daļu klavieru ražo Vācijā, bet daļa rūpnīcu pārceltas uz Koreju, kur uz lētā darbaspēka rēķina var palaist milzīgus konveijerus milzīgās rūpnīcās,” skaidro klavieru skaņotājs.
Smiltenes mūzikas jauno klavieru kārtas numurs ir 809 814. Instruments ir glīts, melnā krāsā, ar klasisku dizainu, taču ne jau izskats ir svarīgākais. “Mūzikas instrumenta galvenais uzdevums ir izdot skaistu, noturīgu, kvalitatīvu skaņu. Kvalitatīvs, uzskaņots instruments skaņu arī ilgi turēs,” cer V. Eglītis. Viņš ir viens no retajiem profesionālajiem klavieru skaņotājiem Latvijā. Valstī tādu esot tikai astoņi, jo šis arods pakāpeniski izmirstot.
Jaunās klavieres Smiltenes mūzikas skolai ir liels notikums, priecājas skolas direktors Andris Megnis. Skolā ir pavisam 24 klavieres, no tām vecākās izgatavotas 1962. gadā. Vairāku instrumentu “veselību” slikti iespaidojis ne tikai vecums, bet arī transportēšana, skolai pārceļoties no vienām telpām uz citām.
“Ir prieks, ka mūsu skolas projekts beidzot ieguva Kultūrkapitāla fonda finansējumu jaunu klavieru pirkumam — pavisam 1475 latus. Pati skola šogad var atļauties tikai mazus remontus un klavieru skaņošanu,” atzīst A. Megnis.
“Ne jau skolas direktors ir tas, kurš dod naudu,” pārdomās dalās V. Eglītis. “Naudas maciņu tur pašvaldība, kultūras pārvalde un kultūras darboņi. Kamēr mūzikas skolām nebūs jaunu instrumentu, vecie turpinās brukt, līdz sabruks, un tad mūzikas skolu varēs slēgt ciet. Bērni izies ielās un nodarbosies ar ko citu. Ja mūzikas skolām nebūs veltīta pietiekami liela uzmanība, attīstīsies ielas līmeņa kultūra.”
