Valcēnietim Dainim Jansonam pēdējo gadu laikā ir uzkrājusies liela pirtnieka pieredze. Ar pirti savās mājās viņš draugos ir sen, taču mācīties dažādos semināros, saietos no profesionāļiem, tostarp arī masāžas apmācībā, ir pavisam kaut kas cits.Viņam patīk būt gan kā peramajam, gan pērējam. Dainis atzīst, ka jo vairāk interesējas par pirts lietām, jo dziļāk tās sevī ievelk un gribas uzzināt vairāk un vairāk. Informācijas par pirtīm nav maz, taču, ja to īpaši nemeklē, tad acīs neduras. Informācijai nav vērtības, ja to neizmanto. Katrs pirtnieks šo informāciju pielieto atkarībā no savām vajadzībām, vēlmēm, prasmēm un iespējām. D. Jansons stāsta, ka pašlaik notiek aktīva Latvijas pirts popularizēšana pasaulē. Nevis saunas, bet tieši pirtis, kas ir pēršanās zemākā temperatūrā izmantojot visdažādākās slotiņas, skrubjus, augus, to ekstraktus un esences. Citur pasaulē uz to uzsvaru neliek. Saunā izmanto augstākas temperatūras, gars ir sausāks, bet galvenās atšķirības ir pašā procesā.Latvijā rīkos Pirts dienuVasarā Siguldas apkārtnes “Brūveros” notika liels pirtsdraugu festivāls. Katru gadu jūnija otrajā sestdienā Pirts diena notiek Lietuvā. Katrā saietā var sastapt kādu interesantu pirtnieku, no kura var uzzināt kādu jaunumu. “Tikai šogad uzzināju, ka ir tādas samuraju slotiņas, kas ir klūgu buntīte bez lapām. Par slotu to grūti saukt, taču vibromasāžai tā ir ļoti noderīga un to noteikti var iekļaut pirts rituālā, lai atslābinātu muskuļus,” stāsta D. Jansons. Viņš uzskata, ka jāizbauda ir viss. Varbūt arī tas, lai saprastu, ka konkrētais paņēmiens nav pieņemams. Tā veidojas pieredze, jo secinājumus var izdarīt tikai tad, kad ir pamēģināts.Latvijas Pirts asociācija un Pirtnieku asociācija nākamgad ir iecerējusi veidot Pirts dienu līdzīgi kā jau sen muzejnieki organizē savu Muzeju dienu. Šajā dienā visās publiski pieejamās pirtīs ikviens varēs iepazīties ar profesionālu pirtnieku pieredzi. Visi saprot, cik veselīga ir pirts, tāpēc jādara viss, lai šī kustība atdzimtu. Daudziem par pirtīm padomju laikos priekšstats ir sabojāts, jo mazgāšanās tika saistīta ar nopietnu iedzeršanu.Jautāts, kāpēc Valkas apkārtnē pirts pakalpojumu niša ir brīva un tuvākie pirtnieku pakalpojumi pieejami Alūksnes, Rūjienas un Gulbenes novadā, Dainis atbild, ka vispirms jānoskaidro, kas ir normāla pirts. Laba pirts telpa Valkā ir viesu namā “Jumis”. “Atliek vien savākties pirts draugu pulciņam, doties pie Albīnas Kārkliņas un vienoties par laiku, kad veikt šo patīkamo procedūru. Protams, vienatnē noīrēt pirti ir dārgi, taču bariņā tas ir pilnīgi iespējams. Nav taču visiem vienlaikus jāatrodas uz lāvas – kāds karsējas, kāds atpūšas, cits peldas baseinā vai masējas. Zinu, ka mani paziņas Igaunijā tā dara – regulāri apmeklē “Jumi” un tur peras,” stāsta Dainis. Telpas ir arī dažādos viesu namos, un noīrēt tās uz trijām stundām ir iespējams. Protams, kādam ir jābūt, kas šo pasākumu uzrauga, jo nepieciešams sekot, lai cilvēks pēc pēršanās, aplipis ar pirts lapām, nelec baseinā. No tā ļoti cietīs baseina filtri.Ņem zariņu, kurš skatās virsū“Kad peru savus draugus, radus un paziņas, man dažkārt saka, lai noperu tāpat kā pagājušo reizi. Es to nevaru apsolīt, jo neatceros, kā to darīju. Viss atkarīgs no manām iekšējām sajūtām, no intuīcijas. Katra pirts reize ir atšķirīga,” uzsver pirtnieks.Pirts sākas nevis ar kurināšanu, akmeņu uzkarsēšanu, bet ar slotiņu sagatavošanu. Vispirms jāzina, kādi cilvēki dosies pirtī, kam to taisām. “Piemēram, kad pirti gatavoju “Reflex” fotogrāfiem, mežā lasot papardītes, griežot slotiņas, es domāju par šiem cilvēkiem. Es zinu, kam to daru un šajā darbā ielieku savu domu un izjūtas. Īstās zāļu sievas un pirtnieki uzskata, ka ideālā gadījumā pēc slotiņas jāiet kopā ar peramo. Tas zariņš, kurš uz tevi skatās, ir jāņem, un tā katrs pats var savākt sev nepieciešamās zālītes,” skaidro D. Jansons.Pirtnieki lieto dažādus augu ekstraktus, koncentrātus un eļļas, kuras izšļaksta uz akmeņiem vai pirts sienām aromāta radīšanai. D. Jansons pašlaik iesaka sagatavot novārījumu. Uz spiedē sasmalcinātiem ķiplokiem uzlej karstu ūdeni. Šis ekstrakts iznīcina sliktos baciļus. Labi noder arī mārrutku sakne, pētersīļi un dažādi citi augi. Piemēram, vērtīga ir piparmētru tēja, kuru var liet uz akmeņiem. Tā ir laba inhalācijai, plaušām. Dainis uzskata, ka pirts temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 70 grādus. Viņam pirtī uz lāvas ir oļi. Atliek paņemt vienu oli un pielikt pie kādas jutīgas ķermeņa daļas, piemēram, vēdera, un, ja tas nededzina, tad ar temperatūru viss ir kārtībā. Ieejot pārlieku karstā pirtī, āda sajūt šoku un tās poras nevis atveras, bet aizveras un nosprostojas. Poru uzdevums ir atvērties un izvadīt no ķermeņa sviedrus kopā ar toksīniem un šlakvielām. Tualetē cilvēks attīrās tikai par ceturtdaļu, vēl apmēram 20 procentu robežās attīrīšanās notiek caur plaušām, bet viss pārējais caur ādu. Āda ir cilvēka lielākais orgāns un aizņem apmēram trīs kvadrātmetrus, tāpēc tās veselība ir ļoti nozīmīga. “Ne reti no ādas ar visām gudrajām ziepēm, šampūniem un citiem līdzekļiem nomazgājam tai vajadzīgo mikrofloru. Tos nevajadzētu lietot katru dienu. Pietiek ar noskalošanos. Pirts dienā tos vispār nevajadzētu lietot. Slotiņas visu vajadzīgo izdara pašas un atjauno vajadzīgo mikrofloru,” skaidro pirtnieks. Pirtī mākslīgi tiek pacelta ķermeņa temperatūra, un tā ir profilaktisks līdzeklis baciļu nogalināšanai.Dainis uzskata, ka pirtī nevajadzētu iet cilvēkam slimības laikā ar paaugstinātu temperatūru. Tā ir pārlieku liela slodze sirdij. Arī cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu vajadzētu izvēlēties saudzīgāku režīmu. Viņš gan piekrīt krievu teicienam: “Visi, kas var aiziet līdz pirtij, var iet pirtī.” Vispārināti, bet zināma daļa taisnības tur ir. Nozīmīgs ir gaisa mitrums, jo mitrāks, jo vairāk izjūt karstumu.Tvaiks ir labs siltuma vadītājs. Sauss gaiss ir labs izolators.Vissliktākais – pērt pašam seviDainis uzskata, ka pirtī bez slotiņām nekādi nevar. Uz lāvas jāiet vismaz trīs reizes. Pirmajā tikai pasēž un pasviedrējas, var padziedāt, uz akmeņiem palaistot inhalācijas šķīdumu, lai kārtīgi izvēdinātu plaušas. Otrajā reizē izmanto skrubjus. D. Jansonam pēdējā laikā par iecienītāko skrubi ir medus, sajaukts kopā ar samaltiem kadiķu zariem, kuros ir gan šā, gan pērnā gada ogas, un pievienota smiltsērkšķu eļļa. Šī masa ādai pirts procedūrā veido ļoti labu iedarbību. Populārs skrubis ir arī dažādi pirts sāļi un slotu kompreses. Trešajā reizē notiek pēršanās. “Ideālā gadījumā tam vajadzētu būt pirtniekam. Kā uzskata dziednieks Ziedonis Kārkliņš, un viņam piekrīt daudzi pirtnieki, sievietei vajadzētu pērt vīrieti, vīrietim – sievieti. Sliktāk, ja peramais un pērējs ir viena dzimuma. Pērties pašam ir pēdējais un sliktākais variants,” smaida Dainis. Viņš aicina pirtī nedoties vienam vispirms jau drošības dēļ. Mazums kas var notikt – sareibt galva, paslīdēt uz slapjās grīdas un, nedod Dievs, uzkrist uz sakarsētajiem akmeņiem. Šīs situācijas nevar paredzēt. Ja blakus būs vēl kāds, viņš vienmēr sniegs palīdzīgu roku.Kad cilvēks aizlido“Man patīk, ka vispirms izper kājas un rokas, jo tur ir plānāka āda, līdz ar to asinsvadi sasilst vairāk un siltumu aktīvāk iznēsā pa visu organismu. Visiem pirtsmīļiem iesaku peramajam uzlikt uz galvas atdzesētas slotiņas. Kļūst vieglāk elpot un ķermenis vairāk izbauda pirts procedūru,” uzskata pirtnieks. Viņam reiz gadījies būt pirtī, kurā galvu varēja izbāzt ārpus lāvas telpas, turklāt vēl padzerties vēsas bērzu sulas.No pirtniekiem viņš ir iemācījies, ka pareizāk ir pēršanu sākt ar muguru, jo tai vajag visvairāk. Pēc tam mazliet arī vēderu. Kāds vēl pēršanu turpina sēdus vai stāvus. Pēc pēdējā pēriena ideālā variantā vajadzīga ūdenstilpne, kurā iegremdēties. Īpašs ir tā saucamais lidināšanās process, kad cilvēks ieguļas ūdenī, pirtnieks viņu tur uz rokām, mazliet atbalstot aiz pakauša un krustiem, lai rastos drošības sajūta un galva nepaietu zem ūdens. Cilvēkam jāguļ pilnīgā mierā, ūdens ap viņu sasilst un gulošais zaudē temperatūras un gravitācijas izjūtu. Kādā mirklī cilvēks it kā aizlido. Tā atslēgšanās no realitātes var ilgt tikai dažas sekundes, taču šajā laika sprīdī organisms atpūšas vairāk, nekā guļot astoņas stundas. Tibetas mūki šo sajūtu cenšas izsaukt mākslīgi. Mēs esam iemācījušies to pirts procesā un no tā nevajadzētu baidīties.Ir cilvēki, kuriem aukstā laikā ļoti nepatīk lekt dīķī. Viņi var aplieties ar aukstu ūdeni. Iespējams, kādam arī tas nepatīk. Tie var izmantot pēršanos ar aukstām slotiņām, piemēram, dīķa malā. Dainis ir atradis par labu esam izmantot dārza laistāmo šļūteni ar īpašām pistolītēm, kas veido ūdens migliņu jeb ļoti smalku lietutiņu. Kāpēc tas nepieciešams? “Uz cilvēka ādas ir vairāk sensoru, kas fiksē aukstumu, nevis karstumu. Pirtī, mainot karstumu ar aukstumu, organisms aktivizē gan vienus, gan otrus sensorus. Šādā veidā mēs norūdām organismu un uzlabojam imunitāti. Jo ātrāk organisms atpazīs aukstumu un karstumu, jo tas ātrāk reaģēs un pretdarbosies, lai cilvēks nesaslimtu,” skaidro pirtnieks.Alkohols nav savienojams ar pirtiVēl nozīmīgs aspekts ir atdzišanas pauzes starp iešanām uz lāvas. Kad cilvēkam ienāk prātā doma, ka vēl nedaudz pakarsēšos un tad iešu ārā, jau ir jāiet ārā. Nevajadzētu skatīties uz pārējiem, kuri vēl sēž, un domāt, ka es arī vēl varu. Pirmajai pauzei vajadzētu būt vismaz tik garai, cik sēdēšana uz lāvas, bet katrai nākamai vismaz divas reizes garākai. Ļoti nozīmīga ir arī pirts ventilācija un tā ir raksturīgākā kļūda mūsdienu pirtīm. Cilvēki pirtīs nogurst nevis karstuma dēļ, bet tāpēc, ka viņiem trūkst skābekļa.Un vēl. Pirtī nevajadzētu iet ar pilnu vēderu, bet nevajadzētu arī pērties tukšā dūšā un, protams, nelietot alkoholu. Pauzēs starp iešanu uz lāvas var baudīt augļus un dzert siltu tēju. Dainis ir iecienījis dzintara tēju. Uz neapstrādāta dzintara gabaliņiem uzlej verdošu ūdeni un tēja ir gatava. Tajā ir daudz organismam vajadzīgās dzintarskābes, turklāt šie dzintara gabaliņi ir lietojami apmēram gadu. Dažbrīd vien jānoliek saulē, lai mazie gabaliņi uzlādētos. Ir nopērkamas arī dažādas pirts tējas. Par tusiņiem pirtī Dainis ir diezgan kategorisks: “Nolemjam, vai nu dzeram, vai arī ejam pirtī. Ja vēlas abus apvienot, tad vispirms jāiet pirtī un tikai pēc atpūtas var turpināt viesības.” Diemžēl praksē parasti notiek otrādi.
