Ārā snieg balts sniegs — balts kā visbaltākā diena, bet manā sirdī un dvēselē ir mūžīgā tumsa.
Ārā snieg balts sniegs —
balts kā visbaltākā diena,
bet manā sirdī un dvēselē
ir mūžīgā tumsa,
es lūdzos dzīvi, lai viņa
manā dvēselē ielaiž gaismu,
bet viņa to neļauj.
Ārā snieg balts sniegs —
kā visbaltākā diena,
bet kur ir gaisma?
Es staigāju un meklēju to,
maldos pa miglu,
pa dzīves takām
un neatrodu to.
Ārā snieg balts sniegs —
kā visbaltākā diena,
tikai mani šis baltums neskar,
esmu nolemta tumsai,
mūžīgai tumsai.
Ārā snieg balts sniegs,
bet kur ir mana gaisma —
mana dvēseles gaisma?
Pie velna sniegu!
Kur ir gaisma?
Ārā snieg balts sniegs —
kā visbaltākā diena.
Un mana tumšā dvēsele
tajā skumji noskatās.
Ārā snieg balts sniegs…
Alita
