Pēc 28 gadiem beidzot ir kļuvis zināms Smiltenē leģendām apvīta notikuma iniciators un viņa atbalstītāji. “Ziemeļlatvijai” pirmajai ir uzticēts gods paziņot, kurš cilvēks 1982. gada 17. novembra vakarā uzvilka neatkarīgās Latvijas valsts karogu pilsētas centrā, toreizējās “8CBR” katlumājas skurstenī.
Šo cilvēku neizdevās noskaidrot ne toreizējiem padomju drošības orgāniem, ne vēlāk – vēstures pētniekiem. Viņš pieteicās pats, uzmeklējot Juri Zušmani, vēstures grāmatas “Smiltene. Laiki un likteņi” autoru, bet vēsturnieks saveda šo cilvēku ar “Ziemeļlatviju”.Iznīcināja pirkstu nospiedumusKas tad toreiz – 1982. gadā 17. novembra vakarā – notika Smiltenē? “8CBR” katlumājas augstajā skurstenī pa kāpšļiem rāpās Smiltenes 29. arodvidusskolas 3. ceļinieku kursa audzēknis, 17 gadus vecais Pēteris Kassalietis no Atašienes pagasta Jēkabpils rajonā. Līdzi viņš nesa pašdarinātu Latvijas brīvvalsts karogu. Uz vakts stāvēja Pētera skolasbiedri: Gundars Stiebriņš (Saulkrasti) Aldis Persickis (Salacgrīva) un Andris Pastars (Preiļu rajons). Jaunieši iepriekš gatavojās ļoti rūpīgi, jo apzinājās, kas viņus gaida notveršanas gadījumā: tiesa un bargs sods kā pretpadomju elementiem. “Pašūto karogu izmazgājām, lai neatstātu pirkstu nospiedumus. Kad rāpos skurstenī, Gundars man aizdeva ādas cimdus,” tagad atceras P. Kassalietis, tagad – zemnieks savā dzimtajā Atašienes pusē. Lai iegūtu sarkanu audumu karogam, Pēteris kādu vakaru tumsā devās uz Smiltenes tehnikumu un noņēma tur izkārto Padomju Savienības karogu. Togad novembrī bija miris Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ģenerālsekretārs Leonīds Brežņevs, un daudzviet pie ēkām bija izlikti padomju iekārtas simboli sēru noformējumā. Smiltenieši neko nav aizmirsušiLatvijas brīvvalsts karogu puiši uzšuva skolas kopmītnēs. Audumu baltajām joslām viņi ieguva, saplēšot palagu. Toreiz deficīts bija spolīšu diegi, tādēļ nācās iztikt ar vienīgajiem, kādus varēja dabūt, proti, zilā krāsā. Karoga kātam puiši izmantoja birsti. 17. novembra vakarā, dienu pirms tolaik aizliegtās Latvijas brīvvalsts proklamēšanas gadadienas, četrotne it kā devās uz kinoteātri, bet patiesībā ap pulksten 19 aizsoļoja uz katlumāju, kas atrodas pagalmā aiz mūzikas skolas. “Bija tumšs, jākāpj augstu, bet baiļu sevišķi nebija. Augšā sāka pamatīgi pretī pūst vējš, un tad galvenā doma bija, kā piestiprināt karogu,” atceras P. Kassalietis.To, kāds izskatās Latvijas brīvvalsts karogs, 17 gadus vecais, padomju iekārtā uzaugušais jaunietis bija redzējis tikai pirmskara laikā izdotajā žurnālā “Atpūta”, tādēļ precīzu kopiju puiši nepagatavoja. Taču vēlamo viņi panāca – notikušais nepalika bez ievērības, valdošajā varā sacēlās liela jezga, un cilvēki sāka runāt, kaut arī čukstus. Toreiz “8CBR” katlumājā strādāja smiltenietis Jānis Sīklēns. Viņš atceras, ka “astoto” darbiniekus agri no rīta sasauca kopā un meklēja, kurš karogu noņemtu. Pie katlumājas drūzmējās miliču bars. “Neviens īsti nebija ar mieru kāpt pēc karoga. Vai nu bija bail, vai arī negribēja. Kaut arī cilvēki neizrādīja, daudziem sirdī bija slepens prieks,” domā J. Sīklēns. Karogu noņēma ap pulksten 10. Pēc notikuma tika dota pavēle nozāģēt skursteņa kāpšļus aptuveni divu metru augstumā. Pratināja vietējos jauniešusArodskolas puišu četrotne ilgi saglabāja savu noslēpumu. “Toreiz sacēlās pamatīgs troksnis. Bijām pamatīgi nobijušies un klusējām līdz pat 90. gadu vidum,” atceras G. Stiebriņš.Pētera bijušais kursabiedrs smiltenietis Vilnis Šteinbergs par viņu paveikto uzzināja tikai tagad no “Ziemeļlatvijas” un ir pamatīgi pārsteigts. “Nešķita, ka Pēteris uz ko tādu būtu spējīgs. Bija foršs cilvēks. Spēlēja ģitāru. Kopā muzicējām skolas ansamblī,” brīnās V. Šteinbergs. Savukārt P. Kassalieša toreizējais kursa audzinātājs, tagad Smiltenes Profesionālās vidusskolas direktors Dainis Moruzs bija dzirdējis nostāstus par pavisam citiem karoga vilcējiem. Aizdomās toreiz nepamatoti turēja 15 gadus veco smiltenieti Gati Samučonoku un citus vietējos pusaudžus. Gata vecvecāki un mamma bija politiski represētie, un ģimene dzīvoja netālu no “8CBR” katlumājas. “Mani tajā pašā dienā, 18. novembrī, savāca drošībnieki, pratināja, dauzīja un mājās veica kratīšanu. Bet tie puiši ir malači! Toreiz tā bija liela uzdrīkstēšanās,” saka G. Samučonoks, tagad grupas “Velves” solists. Pēteris savu ģimenē iegūtās Latvijas nacionālisma idejas citiem neizrādīja. Taču viņš lasīja vecmāmiņas brāļa saglabātās Latvijas brīvvalsts grāmatas, no kurām vienā bija aicinājums: “Lai Latvijas karogs plīvotu augstāk par māju jumtiem!” “Vecmāmiņas brālis ticēja, ka pienāks laiks, kad Latvija atkal būs brīva, tikai pats to nesagaidīja,” saka P. Kassalietis. 17. novembrī Smiltenes kultūras un sporta centrā svinēs valsts svētkus. Skatītāji redzēs uzvedumu, kas veltīts pilsētas 90 gadiem. Ja P. Kassalietis atsauksies novada domes uzaicinājumam un tovakar ieradīsies Smiltenē, tad viņu lūgs kāpt uz skatuves un parādīties publikai.
