Smilteniete Natālija Gailīte ir apņēmības pilna kaut kalnus gāzt, lai turpinātu iesākto darbu, neraugoties uz pārciestajām četrām operācijām. “Ja tik ir spēks un veselība! Vai, dieniņās, ko tik nevarētu paveikt!” saka Natālija.Jau trīs gadus viņa savā privātmājā Smiltenē, Peldu ielā, uzņem bērnus no sociāli neaizsargātām ģimenēm – paēdina, dod līdzi uz mājām pārtiku, iesaista dažādās spēlēs un nodarbībās, arī mākslas pulciņā, ved ekskursijās. Bērnu vecākiem par to nav jāmaksā ne santīma.Natālija kopā ar dēlu, datorzinību studentu Artūru, ir nodibinājusi fondu “Bērnu brīvā laika centrs “Ligzdiņa””. Tas darbojas, pateicoties atsaucīgu cilvēku ziedojumiem un Gailīšu personīgajiem ieguldījumiem.Būs ievērojama summa, lēš Natālija uz vaicājumu, cik pašu naudas ir ieguldījusi savos projektos: gan bērnu radošajā studijā “Mazais amatnieks”, kas Smiltenē darbojās gandrīz 10 gadus, gan bērnu brīvā laika centrā “Ligzdiņa”. Šajā summā ir ierēķināti arī darījumi ar nekustamajiem īpašumiem savu telpu meklējumos, kas noslēgušies ar Smiltenes ģimnāzijas bijušās Līvānu mājas iegādi Peldu ielā. Tās abi stāvi, pateicoties uzņēmēju atbalstam, ir glīti izremontēti un aprīkoti “Ligzdiņas” vajadzībām. Natālijai pašai ir trīs bērni. Cilvēciski būtu saprotams, ja mamma naudu tērētu savu atvašu vajadzībām, it īpaši viņu izglītībai. “Mani lielie bērni ir patstāvīgi. Paši sev sagādās, ko vajadzēs. Viņi arī man var palīdzēt ar naudu, it īpaši Artūrs,” saka Natālija. Artūrs papildu studijām Latvijas Universitātē strādā. Ieva ieguvusi doktora grādu bioloģijā, studējot Vācijā, Getingenas universitātē, un tagad izvēlas darbu ārzemēs. Abi jaunieši, vēl mācoties Smiltenes ģimnāzijā, plūkuši laurus bioloģijas olimpiādēs Latvijas mērogā un aizstāvējuši valsts godu pasaules olimpiādē. Iespējams, sevi apliecinājuši vecvecāku gēni, jo Natālijas māte un tēvs bijuši biologi. Natālijas jaunākais dēls Māris vēl mācās Smiltenes ģimnāzijā.Ja vajag, ies un prasīsBijušajai rīdziniecei Natālijai ir kāds iekšējs dzinulis, kas neļauj palikt mierā jau kopš 1991. gada, kad viņa ar ģimeni no galvaspilsētas pārcēlās uz Smilteni. Toreiz Natālijas vīrs Jānis Gailītis, fotomākslinieks ar pasaules vārdu, atguva dzimtas īpašumu Launkalnes pagastā. Pati Natālija, pēc izglītības mākslas pasaules cilvēks, sākumā audzināja savas atvases, bet pēc tam vienu pēc otra īstenoja projektus citu bērnu izglītošanā. Viņas bijušie studijas “Mazais amatnieks” audzēkņi joprojām atceras krāšņos karnevālus ar dažādu viesu piedalīšanos.Tagad Natālija ir izlolojusi ideju par “Ligzdiņu” un jau atvērusi tās filiāli Valmierā, kur palīdz 40 bērniem no sociālās mājas. Natālijai ir liela uzdrīkstēšanās citu cilvēku bērnu dēļ iet un klauvēt pie uzņēmumu un iestāžu durvīm, lūdzot ziedojumus. Šobrīd “Ligzdiņu” apmeklē 42 bērni vecumā no pieciem līdz 13 gadiem, sociāli neaizsargāto ģimeņu atvases. Reizi nedēļā viņi saņem līdzi uz mājām pārtikas pakas gan sev, gan brāļiem un māsām. Katru reizi “Ligzdiņā” viņiem tiek klāts launaga galds. Tas ir iespējams, palīdzot zemnieku saimniecībām “Ķelmēni” (Rankas pagasts) un “Kunturi” (Rūjienas novads), firmām “Servilat” (Valka) un “Dimdiņi” (Lizuma pagasts).Savukārt sadarbībā ar uzņēmumu “Maxima Latvija”, uzņēmuma “Silvans” bistro – kafejnīcu, veikalu “Palma”, firmām “R.D.A” (lietotu apģērbu veikals) un “Venda – 2” (apavu veikals) Smiltenē ir izliktas ziedojumu kastītes, kurās ikviens var iemest savu artavu “Ligzdiņas” bērnu radošajām nodarbībām un pārtikai. “Protams, man vairāk patīk paņemt no savas kabatas un samaksāt, ko pirmajos gados arī darīju. Taču tagad vairs nevaru, jo veselība prasa izdevumus. Palīdz dēls Artūrs, jo arī viņam patīk labdarība,” stāsta Natālija.Faktiski “Ligzdiņa” darbojas ar sabiedrības atbalstu, ko lūdz un koordinē Natālija. Cilvēki esot atsaucīgi, saprotoši. “Taču valsts dotācijas gan nekādas nesaņemam. Pēdējo gadu pat neprasījām, galu galā priekš kam? Arī no pašvaldības te neviens nav bijis. Ko tad es aicināšu, ja viņiem nav intereses? Vienreiz, kad bija liels pasākums, atskrēja domes pārstāvji, bet, kamēr es kārtoju dāvanas, tikpat ātri aizskrēja. Neesot laika. Varbūt arī nav,” spriež Natālija. Pēc balss intonācijas tomēr jaušams, ka šāda attieksme viņai ir ķērusies pie sirds. Toties rokas tāpēc viņa nenolaiž un raksta projektus, lai “Ligzdiņa” augtu un plauktu. Nesen N. Gailītes ieceri atbalstīja Hipotēku banka. Par bankas piešķirto naudu ir nopirkta iekārta un sagataves, lai bērni “Ligzdiņā” paši varētu darināt nozīmītes. Dvēselē jābūt priekam “Ligzdiņas” durvis audzēkņiem ir atvērtas katru otrdienu, trešdienu un ceturtdienu no pulksten 14.00 līdz 16.00. Bērni šeit nokļūst ar vietējo skolu un novada Sociālā dienesta ieteikumu.Pārsvarā “Ligzdiņas” audzēkņi ir no ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgās personas statuss, un no daudzbērnu ģimenēm. Centrā ar viņiem bez atlīdzības strādā Natālija un brīvprātīgās palīdzes pensionāre Gunta Atare un skolotāja Dita Baiba Brūzīte.Natālija uzsver, ka darbojas, lai viņiem sagādātu labāku pārtiku un iesaistītu izglītojošās nodarbībās. Daudzi “Ligzdiņas” audzēkņi nepiedalās pulciņos, jo vecāki nespēj samaksāt par nodarbībām mūzikas vai mākslas skolā. Kāds puisītis gribējis trenēties sportā, taču mamma secinājusi, ka nevar atļauties nopirkt vajadzīgo sporta tērpu.“Daudzus vecākus nomāc ekonomiskā situācija, tāpēc varbūt dvēselē ir maz prieka un arī saviem bērniem viņi var dot maz optimisma. Taču visi bērni ir talantīgi, un visus var stimulēt savu spēju atraisīšanai. Ja vecāki strādā un maz laika var veltīt bērniem, tad viņiem ir grūtāk prasīt un gaidīt, lai bērniem viss sanāktu viegli,” spriež Natālija.Tā nu viņa uzņēmusies rūpes par citu vecāku bērniem. Pateicoties “Ligzdiņas” vadītājai, mazie smiltenieši un apkārtējo pagastu bērni brauc bezmaksas ekskursijās uz jūru, operas un baleta izrādēm, cirku un citviet. Neviena cita vaļasprieka Natālijai neesot, jo rūpes par bērniem paņem visu spēku. Taču esot vērts. “Jaunībā visi ir egoistiskāki, bet, kad cilvēks jau ir pusmūžā, tad jāsāk domāt, kāda ir dzīves jēga un ko tu vari izdarīt, lai nebūtu veltīgi dzīvots. Neviens neesam mūžīgi,” spriež Natālija.Viņai pašai piedzimstot, ārsti brīdinājuši vecākus, ka zīdainis nebūs dzīvotājs. “Nu jau 55 gadi nodzīvoti,” pasmaida sieviete. Tomēr iedzimtā iekšķīgā kaite par sevi atgādina visu mūžu. Pēdējo gadu laikā Natālija pārcietusi četras operācijas un tagad ir spiesta ievērot stingru diētu. Pirmajā laikā pēc operācijas viņu uz “Ligzdiņu” veda ar automašīnu – pati nevarēja paiet.“Sāp daudz kas, arī kauli. Taču, ja sēdēšu mājās un čīkstēšu, vai no tā kļūs vieglāk? Tagad, kad izdaru kaut ko labu, ir priecīgs prāts. Bērni ir sirsnīgi, jauki. Viņi gan ņem enerģiju, bet arī dod pretī,” par “Ligzdiņas” audzēkņiem saka Natālija.
PAR NATĀLIJU GAILĪTI
Gunta Atare, “Ligzdiņas” brīvprātīgā palīdze: – Tādi cilvēki kā Natālija, kura savā personīgajā mājā iekārtojusi bērnu atpūtas centru, ir retums. Kaut arī viņa nav pedagoģe, taču ir ar labām saskarsmes iemaņām un siltu sirdi un pieliek daudz spēka un enerģijas, lai organizētu bērniem bez maksas dažādus kultūras pasākumus un braucienus uz operu, baletu, senās mūzikas koncertu Rundāles pilī. Kad bērni aizbrauc uz Rīgu, viņiem “Lido” par brīvu ir skaisti klāti galdi. Natālija māk sarunāt un daudz ko dabūt gatavu, vienīgi dažreiz varbūt sapņo par daudz lielus sapņus. Taču viņa ir gudrs cilvēks. Arī laba māksliniece, kura prot skaisti gleznot.
