Ceturtdien ap pulksten 15.30 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigāde saņēma izsaukumu uz Plāņu pagasta “Jaunbiķerniekiem”, kur dega dzīvojamā māja. Kad ieradās glābēji, liesmas bija pārņēmušas visas jumta konstrukcijas.
Uz negadījuma vietu nosūtīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Strenču, Smiltenes un Valkas autocisternas. Mājā apdzīvoti bija divi dzīvokļi. Tajos dzīvoja trīs cilvēki: vienā bezdarbnieks Pēteris Zeiļuks, otrā Anna Ručevska, kura jau daudzus gadus uzņēmusies rūpes par veselības problēmu māktu pensionāru Ivanu Konstantinovu. Nelaimi pamanīja A. Ručevska un uzreiz izsauca glābējus.Blīkšķis un pazūd elektrība“Todien man Dievs stāvēja klāt. Gribēju nosnausties, tomēr nolēmu paskatīties televizoru. Pēkšņi ar blīkšķi pazuda elektrība. Citreiz tā pazūd un atkal uzrodas, bet šoreiz tā nenotika. Domāju, ko Pēteris tur saslēdzis, ka paliku bez elektrības. Gāju skatīties. Pie durvīm uzkliedzu, ko viņš tur dara. Atbildes nebija. Atvēru durvis, un viss pilns ar dūmiem un uguni,” ar asarām acīs liktenīgās pēcpusdienas notikumus atceras A. Ručevska.Dzīvot mājā nevarUgunsgrēkā cietušo nav, taču mājai izdega jumts un bojātas sienas. Uguns nopostīja P. Zeiļuka iedzīvi, savukārt kaimiņi savējo paguva izglābt. VUGD Smiltenes posteņa komandieris Jānis Šepters stāsta, ka līdz notikuma vietai bija jāmēro diezgan liels attālums, jo māja atrodas nomaļus, tāpēc katra minūte bija svarīga. “Kad ieradāmies, mājas jumts dega pilnībā. Kaimiņi pastāstīja par nelielo dīķi, kas atrodas blakus īpašumā. Tas bija liels atspaids glābšanas darbos, jo “Jaunbiķerniekos” nebija ūdens. Ja nebūtu šīs vietas, no kuras ņemt ūdeni, tad līdz tuvākajai būtu jāmēro vairāk nekā divi kilometri,” informē J. Šepters. Viņš stāsta, ka dzīvojamā māja ir stipri bojāta un tajā šobrīd nav iespējams dzīvot.Iemesls – muļķīga rīcība?“Jaunbiķernieku” iedzīvotāja stāsta, ka tobrīd viņas kaimiņš, kura dzīvoklī izcēlās ugunsgrēks, neatradās mājās. “Pēteris bija iekūris plīti un izgājis ārā. Zinu, ka uz plīts, tajā malā, kur silda ūdeni, viņš žāvēja malku, sakrāvis līdz pat griestiem. Arī agrāk viņš mēdza iekurt plīti un pēc tam aiziet uz mežu,” stāsta A. Ručevska.Apskatot negadījuma vietu, “Ziemeļlatvija” pārliecinājās, ka apdegušas malkas pagales atradās ne vien iepriekš minētā vīrieša virtuvē uz un pie plīts, bet grēdās bija sakrauta arī istabā.VUGD Smiltenes posteņa komandieris secina, ka cilvēku fantāzijai un neapdomīgai rīcībai nav robežu. Viņa praksē nācies saskarties ar vairākiem līdzīgiem gadījumiem. “Cilvēkiem ir vairāk jādomā par sevi un sava īpašuma drošību, lai muļķības dēļ nepaliktu bez jumta virs galvas. Jebkurā gadījumā nevajadzētu bez uzraudzības atstāt tikko iekurtu krāsni vai plīti. Kategoriski aizliegts uz apkures ierīcēm vai tām blakus žāvēt malku, drēbes, apavus un citus degošus priekšmetus. Pavarda kurināšanai vislabāk izmantot sausu un labi izkaltušu malku, tādēļ par malku ziemai jādomā laikus,” stāsta J. Šepters.Pagasts palīdzēs atgūtiesŠobrīd A. Ručevska apmetusies kādā privātmājā Kazruņģī. Ceturtdien sieviete kopā ar tā saucamajiem simtlatniekiem tīrīja privātmāju no gružiem un iepriekšējo iemītnieku mantām. Mājas pirmais stāvs ir diezgan sliktā stāvoklī, savukārt otrajā stāvā istabiņas saglabājušās labāk, vienīgi pagaidām tur nav elektrības. Piektdien pie sievietes devās Plāņu pagasta sociālā darbiniece Anita Krūmiņa. Viņa noskaidroja, ka bijušajai “Jaunbiķernieku” iedzīvotājai šobrīd visvairāk nepieciešams darbaspēks, kurš salabotu ārdurvis, atrisinātu elektrības problēmas un palīdzētu vēl citos darbos. “Protams, simtlatniekus sūtīsim palīdzēt tik ilgi, cik būs nepieciešams. Palīdzēsim arī ar mēbelēm. Anna un Pēteris ir interesējušies, kādu pabalstu viņi saņems no pašvaldības. Šajā gadījumā situācija nav tik vienkārša. Māja, kurā visi trīs dzīvoja, pieder pagastam. Savukārt divu dzīvokļu īpašnieki ir privātpersonas. Diemžēl mājas iedzīvotāji nebija nokārtojuši vajadzīgos līgumus, viņi tur ilgstoši dzīvoja bez dokumentu noformēšanas,” stāsta sociālā darbiniece.Šobrīd A. Krūmiņa konsultēsies ar juristu, lai rastu skaidrību, kam un cik liels pabalsts pienākas. Pēc likuma kompensācija vienam cilvēkam būtu līdz divsimt latiem, šajā gadījumā dzīvokļa īpašniekiem. “Bez atbalsta šos trīs cilvēkus neatstāsim,” piebilst sociālā darbiniece.“Ziemeļlatvijai” neizdevās sastapt P. Zeiļuku, taču pēc A. Krūmiņas rīcībā esošās informācijas, vīrietis atrodas pie savas māsas.
