Kur būvēt jaunu ielu un kā novērst pilsētas ezeru un Abula upes tālāku piesārņojumu — tās bija galvenās diskusiju tēmas Smiltenes pilsētas teritorijas plānojuma pirmās redakcijas sabiedriskās apspriešanas sanāksmē.
Kur Smiltenes pilsētā izveidot jaunu kapsētu, kur būvēt jaunu ielu un kā novērst pilsētas ezeru un Abula upes tālāku piesārņojumu — tās bija galvenās diskusiju tēmas Smiltenes pilsētas teritorijas plānojuma pirmās redakcijas sabiedriskās apspriešanas sanāksmē.
Sanāksmē plānojuma izstrādes darba grupas pārstāvji informēja par paveikto. Savu viedokli par aktuālāko izteica atnākušie pilsētas un apkārtnes iedzīvotāji.
Plānojums atklāj daudzas vietējai sabiedrībai svarīgas Smiltenes pilsētas attīstības tendences nākamajiem 12 gadiem, kas īstenotas ietekmētu smilteniešu ikdienas dzīvi.
Jaunu kapsētu ierosina veidot Saltupu mežā
Vēl līdz šā gada 12. decembrim ikviens interesents var izskatīt teritorijas plānojuma materiālus un izteikt rakstiskus priekšlikumus vietējai pašvaldībai.
Divos gados tapušā projekta materiāli pieejami pilsētas domes zālē Pils ielā 2, kultūras un sporta centrā un pilsētas bibliotēkā. Apjomīgo materiālu veido četras daļas: paskaidrojuma raksts, kartogrāfiskais materiāls, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi.
Minētajā sanāksmē debates sākās par atsevišķām plānojuma pirmajā redakcijā iekļautām iecerēm. Viena no tām ir plāns veidot jaunu pilsētas kapsētu piepilsētas mežā starp Saltupu ceļu un šoseju.
Jau vairākus gadus tiek atzīts, ka Smiltenes pilsētas kapi ir sasnieguši maksimālo izmantošanas pakāpi. Saltupu mežs ir iespējamā jaunu apbedījumu vieta, ja vien netiek panākta vienošanās ar Smiltenei apkārtējām pašvaldībām par kapsētas izveidi ārpus pilsētas teritorijas. Veidojot jaunu kapsētu, jāievēro kāds nosacījums: no kapsētas teritorijas robežas ārējās malas jābūt 300 metru lielai aizsargjoslai starp kapsētu un dzīvojamo māju zonu.
Vai iecere īstenosies, būs atkarīgs arī no Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) nostājas, kas ir minētās meža platības apsaimniekotāja, skaidro Smiltenes pilsētas domes izpilddirektors Uldis Rudzītis. “Kapsētas ierīkošana Saltupu mežā ir apspriežama. Pagaidām teritorija ir tikai rezervēta izpētei.”
Transporta atslodzei plāno jaunu ielu
LVM neatbalsta kapu ierīkošanu Saltupu mežā, jo uzņēmuma izstrādātajā Smiltenes mežu apsaimniekošanas plānā tā ir atpūtas teritorija, LVM viedokli pauž Austrumvidzemes mežsaimniecības vides speciāliste Inese Gulbe.
“Saprotams, ka šī vieta kapsētai būtu izdevīga, jo cilvēkiem būtu ērti tai piekļūt, lai sakoptu tuvinieku atdusas vietas. Ja kapsēta atradīsies ārpus pilsētas, radīsies problēmas. Ir jāizskata visi iespējamie varianti,” viņa atzīst.
LVM ir iebildumi pret vēl vienu ieceri Smiltenes pilsētas teritorijas plānojumā — jaunas iekškvartālu ielas trasējumu. Jaunā iela sāktos Raiņa un Rīgas ielas krustojumā un izvestu uz Dārza ielu, metot loku gar pilsētas dzīvojamo māju rajonu virzienā uz Drandu un Mežoles ielu. “Neesam pret jaunu ielu, taču ierosinām citu variantu — būvēt Smiltenes pilsētas apvedceļu tranzīta novirzīšanai. Plānojuma projektā redzamais ielas trasējums veido robežu starp dzīvojamo zonu un mežu, kas paredzēts atpūtai. Ja tā būs tranzītiela, pilsēta tiks norobežota no meža,” iebildumus motivē I. Gulbe.
Valkas rajona pašvaldību būvvaldes vadītāja Sarmīte Spuldzeniece mierina, ka tas nebūtu tranzītceļš, bet parasta, jauna pilsētas iela. Tā ir nepieciešama, lai atslogotu Smiltenes centru no intensīvās satiksmes. Kartē redzams, ka jaunā iela vairāk nekā 11 ielu iedzīvotājiem būtu izeja no pilsētas, neiebraucot pilsētas centrā.
Plānojumā paredzēts arī apvedceļš “8CBR” mikrorajona apkaimē.
Upe un ezeri jāsargā no piesārņojuma
Sanāksmē debates raisījās arī par arvien lielāko Abula upes un pilsētas ezeru piesārņojumu. “Kādreiz es ar laivu aizbraucu līdz Saltupu tiltam. Tagad upei cauri netikt. Tik ļoti tā ir aizaugusi,” sanāksmē teica pensionāre Albertīne Zariņa.
Vairāki klātesošie norādīja, ka piesārņojums nāk no Saltupu mazdārziņiem, kas atrodas Launkalnes pagasta teritorijā. Tāpēc problēma jārisina pilsētai un pagastam kopīgi.
Teritorijas plānojumā paredzēts uzsākt pasākumus ūdenstilpju attīrīšanai un ūdens caurplūdes palielināšanai Abulā. Finansējumu šādiem darbiem iespējams piesaistīt, iesniedzot vides projektus Eiropas Savienības struktūrfondu naudas piesaistei, skaidro Smiltenes pilsētas teritorijas plānojuma izstrādes vadītājs, Smiltenes domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Andris Lapiņš.
Pakāpeniski atteiksies no mazdārziņiem
Smiltenes pilsētas teritorijas plānojumā meklēti arī risinājumi pilsētā ļoti aktuālai problēmai — mājokļu deficītam. Sadaļā par teritorijas esošo un plānoto izmantošanu paredzēts izveidot jaunas savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas Smiltenes dienvidrietumu daļā Cērtenē. Paredzēts palielināt mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas, perspektīvā izbūvējot vairākus jaunus kvartālus starp Rīgas, Raiņa un Audēju ielu, starp Gaujas ielas galu un Vidzemes ielu un Tiltleju ezeram piegulošajās teritorijās.
Perspektīvā pilsētas teritorijā paredzēts pakāpeniski atteikties no mazdārziņiem, jo palielinās pieprasījums pēc savrupmāju un mazstāvu dzīvojamo māju apbūves gabaliem. To izveidošanai mazdārziņi ir vienīgās piemērotās vietas. Likvidējot kādu no esošajām mazdārziņu teritorijām, kas atrodas uz pilsētas zemes, pašvaldība zemes nomniekiem vismaz gadu pirms mazdārziņu slēgšanas nosūtīs paziņojumu.
“Mazdārziņus nelikvidēs piespiedu kārtā. Ir tendence, ka cilvēki paši pamazām no tiem atsakās,” piebilst A. Lapiņš.
Radīts perspektīvs attīstības plānojums
Kad spēkā stāsies Smiltenes pilsētas teritorijas plānojums, tam būs svarīga loma pilsētas attīstībā. Šā dokumenta uzdevumi ir: veicināt pilsētas teritorijas racionālu izmantošanu; apstiprināt zemes īpašnieku un lietotāju tiesības izmantot un attīstīt savu īpašumu vai lietošanā nodoto zemi saskaņā ar teritorijas plānojuma nosacījumiem; nodrošināt sabiedrībai iespēju iegūt informāciju, izteikt savu viedokli un piedalīties teritorijas plānojuma izstrādāšanā.
Plānojumu varēs lietot, lai: izvērtētu projektu atbilstību līdzsvarotai pilsētas attīstībai; saskaņotu saimniecisko darbību ar pilsētas attīstības virzieniem; novērtētu zemes īpašumu nākotnes izmantošanas iespējas.
Darba grupas izstrādātā Smiltenes pilsētas teritoriālā plānojuma pirmā redakcija kopumā ieguvusi pozitīvas atsauksmes. “Pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļa ieguldījusi lielu darbu. Paskaidrojuma rakstā ir sīks pilsētas raksturojums dažādās jomās. Kopumā radīts jauks un perspektīvs Smiltenes pilsētas attīstības plāns,” savu viedokli sanāksmē pauda smiltenietis Juris Zušmanis.
