Vidzemes pašvaldību speciālisti stiprina zināšanas par klimatneitralitātes politikas īstenošanas aktivitātēm

23.novembrī Cēsīs pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību attīstības plānošanas speciālisti, teritorijas attīstības plānotāji un energopārvaldnieki, lai stiprinātu savas zināšanas un uzzinātu detalizētāk par jauniem un aktuāliem konceptiem klimatneitralitātes politikas īstenošanai. Seminārā “Trends vai nepieciešamība?” pašvaldību speciālisti kopā ar ekspertiem un citu reģionu pašvaldību pārstāvjiem diskutēja par dabā balstītiem vides risinājumiem un zaļās infrastruktūras piemēriem gan ārvalstīs, gan arī tepat Latvijā.

Tika aplūkoti piemēri, kā citviet pašvaldībās tiek īstenota energoresursu pārvaldība, kā arī tika skaidrots energokopienu kā tiesiskā subjekta jēdziens, analizējot priekšrocības, kādas pašvaldībai varētu būt, kļūstot par tās oficiālu biedru. Interesi piesaistīja arī attālas izpētes (satelīti, lidaparāti, droni u.c.) piedāvātās iespējas, seminārā gūstot praktisku ieskatu, kā ievāktie, brīvi pieejamie dati var tikt analizēti un kā tie var palīdzēt lēmumu pieņemšanā, t.sk. arī pašvaldības attīstības plānošanas darbos.

Izvēlētais semināra diskusiju virziens cieši saistīts ar zaļā kursa politiku un īstenojamajām aktivitātēm, lai cīnītos ar klimata pārmaiņu radītajām sekām, kas šobrīd ir ne tikai Latvijas un Eiropas Savienības, bet arī visas pasaules prioritāte.

To apliecina valstu spēja solidarizēties, stingri paustā politiskā griba, t.sk. NextGeneration EU iniciatīva, kā arī virkne jaunu stratēģisko politisko dokumentu, un iespaidīgais finanšu resursu apjoms, kas atvēlēts mērķa sasniegšanai, tai skaitā arī caur Latvijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu.

Vidzemes plānošanas reģiona Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa: “Zaļā kursa politika ir neizbēgama un izšķiroša – tas vairs nav tikai trends, tā ir pārliecība un mērķtiecīga kopā darbošanās sabiedrības (t.i. savai) un zemeslodes ilgtspējai. Pašvaldība no direktīvu un citu tiesisko aktu pasīva izpildītāja kļuvusi par procesa dalībnieku – ar iespējām motivēt kopienas un vest kopā pie viena galda tās pārstāvjus, kā arī pašiem būt par labo piemēru, īstenojot vidi saudzējošas, inovatīvas, uz rezultātu vērstas aktivitātes. Tas, cik daudz pašvaldību iedzīvotāji iegūs no pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku, būs lielā mērā atkarīgs no pašvaldību vadības un speciālistu pārliecības, zināšanām un paveiktajiem darbiem. Ja vēl pavisam nesen “būt zaļam” bija teju modes lieta, tad šobrīd to var salīdzināt ar pēdējo iespēju ielēkt  klimata pārmaiņu ātrvilcienā, ar spēcīgu vēlmi to apturēt.”

Māra Deksne, biedrības “Baltijas krasti” eksperte, stāstot par to, kas ir dabā balstīti risinājumi, norādīja ka Latvijā viennozīmīgi izjūtamas klimata pārmaiņu sekas – palielinās nokrišņu daudzums, sastopamies ar karstuma viļņiem Latvijā, gaisa temperatūra kāpj. Dabā balstīti risinājumi būtībā ir uzskatāmi par dabas kopijām – risinājumi tiek veidoti, iedvesmojoties no tā, kā funkcionē daba. Eksperte atklāja virkni izziņas materiālu, kas var noderēt pašvaldībām darbā (sk. prezentācijā zemāk), kā arī akcentēja vairākus pašmāju labos piemērus, kur dabā balstīti risinājumi funkcionē: lielveikala stāvlaukums Rīgā, kurā ieviests ilgtspējīgs lietusūdens apsaimniekošanas risinājums; sausā upe Rūjienā; lietus dārzi Ogres novadā; Sporta pils dārzi Rīgā.

Dainis Jakovels, Vides risinājumu institūta eksperts pastāstīja par attālās izpētes plašajām iespējām, atzīstot, ka Eiropas Komisijas koordinētās un pārvaldītās Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmas Copernicus satelītu piegādātie brīvpieejas dati šobrīd vērtējami kā labākie. Programma sniedz informācijas pakalpojumus, izmantojot Zemes novērošanas satelītu datus un in situ (uz vietas iegūtus) datus. Telpiskā izšķirtspēja  10 metri uz vienu pikseli ir pietiekama, lai pašvaldības šos datus ievāktu, analizētu un izmantotu ikdienas darbā un modelētu cilvēka dzīvotni. Dati var palīdzēt ne tikai konstatēt notikušās izmaiņas, bet vērot arī tendences, piemēram, par teritorijas veģetācijas izmaiņām, invazīvo sugu izplatību, urbānās dinamikas izmaiņām, tāpat iegūstamie dati noder plūdu kartēšanai, ūdenstilpņu kvalitātes monitoringam vai arī, piemēram, lai fiksētu zemes vertikālās kustības – t.i. konstatētu ēku vai ceļa būvju nosēšanos.

Vidzemes plānošanas reģions arvien turpina iepazīstināt vidzemniekus ar jauno energokopienu izveides iniciatīvu Latvijā, akcentējot šo kustību nozīmību un plašās iespējas. Turpinot projekta “Smart Living” nesen aizsākto diskusiju par šīs jaunās iniciatīvas mērķiem, energokopienu potenciālā darbība seminārā tika aplūkota arī no pašvaldību skatupunkta. Krista Pētersone, biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve, klātesošos iepazīstināja ar energokopienas darbības iespējām, ņemot vērā, ka 2023. gadā stāsies spēkā normatīvais regulējums, kas ļaus arī Latvijā veidot šādas kustības enerģijas ražošanai. Eksperte norādīja, ka šis ir tikai viens no veidiem, kā risināt pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem, tomēr iespējas, ko piedāvā energokopienas, noteikti jāizmanto. K. Pētersone aicināja izmantot Eiropas Savienības informācijas un tehniskā atbalsta resursus, kā arī atkārtoti uzsvēra, cik noderīgi ir iesaistīties dažādās interešu aizstāvības organizācijās un to īstenotos projektos. Iedvesmai tika demonstrēti piemēri no citām valstīm: saules paneļu uzstādīšana rekultivējamās teritorijās, autonomas enerģijas tīkla izveide pašvaldībā, virtuāla elektroenerģijas kopīgošana, izmantojot esošos sadales tīkla infrastruktūru.

2021. gada aprīlī par Eiropas Pilsētu mēru pakta nacionālo vēstnieku no Latvijas kļuva toreizējais Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, tagad – novada domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš. Viņu pārstāvot, Mārtiņš Tīdens, Liepājas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos, semināra dalībniekiem atgādināja par priekšrocībām, kas pašvaldībai iegūstamas, kļūstot par šīs brīvprātīgās iniciatīvas dalībnieku. Ņemot vērā, ka Liepāja ir Eiropas Mēru pakta dalībniece kopš 2012. gada, ieguvumi testēti arī praktiski. M. Tīdens norādīja, ka pašvaldībām ir pēdējais laiks sākt ievākt datus, tos analizēt un veidot savu energopārvaldības sistēmu, jo klimatneitralitātes politikas mērķi ir saistoši ikvienam, faktiski – obligāti.  Turklāt iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kas notiek pašvaldībā, kurā tie dzīvo – cik lietderīgi tiek izmantoti energoresursi, vai darīts maksimāli, lai tos taupītu, cik esam gatavi krīzes apstākļiem.  M. Tīdens atgādināja, ka  Pilsētu mēru pakta kustība ir starptautiski atzīta, tā piedāvā virkni vērtīgu resursu, kas var palīdzēt pašvaldībai soli pa solim izstrādāt ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānu (turpmāk – SECAP), turklāt jau pēc iepriekš sagatavotas metodikas. Pašizgudrotas sistēmas nav ilgtspējīgs risinājums, atzīst Liepājas novada domes pārstāvis. Būtisks kustības biedra bonuss –  ir gadījumi, kad biedra statuss ļauj saņemt papildus vērtējuma punktus, startējot projektu konkursos.

Par to, kā praktiski veicies SECAP izstrādē, vidzemniekiem pastāstīja Saldus un Kuldīgas novada pašvaldību pārstāvji – Edgars Augustiņš un Kaspars Rasa. Saldus novada pašvaldībā secināts, ka laicīgi iesviestā energopārvaldības sistēma šobrīd, kad visi mēģina samazināt energoresursu patēriņu , palīdz konstatēt, kādus pasākumus veikt energoefektivitātes paaugstināšanai un efektīvai energoresursu izmantošanai.

Tās pašvaldības, kurās šāda sistēma izstrādāta un kurās ir arī savs energopārvaldnieks, noteikti ir soli priekšā citām, atzina E. Augustiņš.

Atceroties energopārvaldības sistēmas izveides gaitu pašvaldībā, E. Augustiņš atzīmē, ka noteikti nepieciešams izveidot plašu darbu grupā, kurā jāpiedalās gan pašvaldības izpilddirektoram, gan nodaļu vadītājiem, gan arī kapitālsabiedrību pārstāvjiem un citiem identificēto mērķgrupu pārstāvjiem. Aktuāla ir ne tikai sabiedrības izglītošana, bet arī pašvaldības speciālistu apmācība, kas jāveic regulāri – gan atgādinājuma nolūkos, gan arī ņemot vērā darbinieku mainību.  Tāpat Saldū novērots, ka efektīvi darbojas dažādas motivējošas iniciatīvas, piemēram, konkurss jeb sacenšanās par labāko rezultātu. E. Augustiņš novēlēja pašvaldībām būt ambiciozākām mērķu izvirzīšanā.

Tikmēr Kuldīgas attīstības aģentūras pārstāvis Kaspars Rasa, stāstot par izstrādāto SECAP plānu Kuldīgas novadam, akcentēja izvirzītos mērķus. Tie saistīti ar enerģētiku, CO2 emisiju samazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un enerģētiskās nabadzības mazināšanu.  Viņš arī atzina, ka vairāk jāsadarbojas ar iedzīvotājiem. Ne vienmēr  iedzīvotāji  ir atbalstoši jaunu risinājumu iedzīvināšanā, visticamāk tāpēc, ka nav par tiem pietiekami informēti un nezina par sagaidāmajiem rezultātiem, tāpēc būtiska ir sabiedrības iesaiste šādu dokumentu sagatavošanas laikā. Kuldīgas novada pašvaldībai liels izaicinājums ir energoefektivitātes nodrošināšana kultūrvēsturiskajās ēkās – tiek meklēti arvien radoši, jauni risinājumi. Pašvaldība meklē energopārvaldnieku, ir gatava izstrādāt energopārvaldības sistēmu, ieviest dažādus projektus, vienlaikus nezaudējot savu kultūrvēsturisko ainavu – kurss uz ilgtspējīgu enerģētikas un klimata plānošanu ir izplānots un sācies.

Semināra noslēgumā projekta “CEESEU” vadītāja Baiba Šelkovska klātesošos informēja par 2023. gadā plānotajiem darbsemināriem  kas pulcēs vienuviet pašvaldību darbiniekus ar mērķi diskutēt par esošajiem izaicinājumiem energopārvaldības sistēmas ieviešanā, enerģijas patēriņa datu apkopošanā un klimata pārmaiņu jautājumos. Turklāt darbsemināri ļaus apgūt nepieciešamās zināšanas patstāvīgai SECAP plānu izstrādei pašvaldībās, kur tie vēl nav sākti vai kur tie būtu pilnveidojami, ņemot vērā pēdējo gadu notikumus un straujās apstākļu izmaiņas.

Semināra prezentācijas:

Zaļā infrastruktūra, dabā balstīti vides risinājumi (Māra Deksne, biedrība “Baltijas krasti”)

Copernicus datu izmantošana (Dainis Jakovels, Vides risinājumu institūts)

Soļi līdz energokopienai katrā pašvaldībā (Krista Pētersona, biedrība “Zaļā brīvība”)

Pilsētu mēru pakts enerģētikas un klimata jomā – kāpēc pievienoties? (Mārtiņš Tīdens, Liepājas novada pašvaldība)

Saldus novada pašvaldības pieredze SECAP izstrādē un ieviešanā (Edgars Augustiņš, Saldus novada pašvaldība)

Kuldīgas novada pašvaldības pieredze SECAP izstrādē un ieviešanā (Kaspars Rasa, Kuldīgas attīstības aģentūra)

Informācija par gaidāmajiem SECAP izstādes darbsemināriem 2023. gadā Vidzemē (Baiba Šelkovska, Vidzemes plānošanas reģions)

Semināra “Trends vai nepieciešamība” izvēlētās   tēmas bija “Europe Direct Vidzeme” centra un Vidzemes plānošanas reģionā īstenoto projektu “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas  savienība (CEESEU)” un “Smart Living” komandu iniciatīva.

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona galvenā komunikācijas speciāliste