Aizritējušās 10. Saeimas vēlēšanas parādīja, ka ar naudu vien varu vairs nevar iegūt. Kaut arī apvienība “Par labu Latviju” (PLL), kas patiesībā ir vecās varas – Tautas partijas un LPP/LC – krustojums, priekšvēlēšanas kampaņā iztērēja visvairāk naudas, tā parlamentā ieguva tikpat daudz vietu, cik “Visu Latvijai! – TB/LNNK”, kas bija izdevusi vismazāk. Vairāk nekā 100 tūkstoši tika velti nosviesti zemē. Pareizāk – tauta tos Andra Šķēles un Aināra Šlesera savienībai izsita no rokām, izdarot korekcijas deputātu kandidātu sarakstos. To, ka tādu netrūka, pārliecinājos pats vēlēšanu dienā, dodoties balsot. Ja agrāk lielākā vēlētāju daļa paņēma vien lapiņu ar izvēlēto sarakstu un tūlīt to ievietoja aploksnē, tad tagad daudzi gan svītroja uzvārdus, gan vilka pie tiem krustiņus. To, ka uz vecajiem vēžiem vairs nevar paļauties, apliecināja PLL vadītāja Gunta Ulmaņa pirms vēlēšanām sniegtās atbildes “Ziemeļlatvijai”. Uz jautājumu, ko apvienības pārstāvji solījuši, bet nav izpildījuši, Ulmanis atbildēja, ka PLL ir jauna apvienība, kas Saeimā nav strādājusi. Tiesa, pati PLL gan ir jauns veidojums, bet vairāki tās biedri arī agrāk atradušies politiskajā virsotnē. Turklāt izskatās, ka jaunizveidotā apvienība tās biedriem patiesībā ir vienaldzīga. Tiklīdz neizdevās iegūt vēlamo balsu skaitu, tā tūlīt tautpartijiete Helēna Demakova paziņoja, ka jāveido jauna partija uz kristīgo vērtību bāzes. Es gan domāju, ka jebkurā partijā un darbavietā ir iespējams ievērot kristīgo morāli. Tautas vērtēšanas sietam caurkritušie kārtējo reizi nav sapratuši, ka runa nav par krekliem, bet par sirdsapziņu.
