Pagājušo sestdien Jērcēnu pagasta folkloras kopa “Mežābele” piedalījās folkloras kopu sadziedāšanās svētkos Balvu novada Briežu ciemā.
Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte stāsta, ka svētki lielākoties bija Latgales folkloristu sadziedāšanās, bet no Vidzemes tajos piedalījās divi kolektīvi – jau pieminētā “Mežābele” un Naukšēnu novada Ķoņu folkloras kopa “Dzīne”.Ieskaņa Novadu dienām RīgāŠie svētki bija viens no pasākumiem, kuros pirms nākamā gada pavasara Novadu dienu sarīkojumiem Rīgā tiek apzināti visi novadu folkloristu ansambļi un to repertuārs. “Kolektīvu sniegumu vērtē neliela erudītu ekspertu grupa no Nemateriālās kultūras mantojuma valsts aģentūras. Šogad finansiālu apsvērumu dēļ aģentūra īpašas skates dalībnieku noteikšanai Novadu dienām vairs nerīko, bet izmanto šādus plašāku novadu pasākumus, lai tajos iepazītu un novērtētu vietējo kopu sniegumu,” saka G. Gailīte. Pirms pasākuma Balvu pusē līdzīgi sadziedāšanās svētki jau notikuši Turaidā, Dagdā, Līvānos un citur. “Mēs izvēlējāmies piedalīties svētkos Briežu ciemā, lai vairāk iepazītu Latgales puses dziedāšanas tradīcijas,” skaidro G. Gailīte. Bez pieminētajiem Vidzemes kolektīviem pasākumā piedalījās vēl astoņas folkloras kopas no paša Briežu ciema, Bērzpils, Tilžas, Pušmucovas, Beņislavas, Baltinavas un citām Balvu novada vietām.Darbojas arī stāstniekiG. Gailīte atzīst, ka “Mežābeles” sniegtie priekšnesumi ieguvuši lielu klausītāju atzinību. “Arī man šķita, ka mūsu pagasta folkloristu uzstāšanās bija ļoti skaista un baudāma. “Mežābele” par savas sagatavotās programmas galveno tēmu bija izvēlējusies diženo Kaņepju ozolu, kas ir mūsu pagasta lepnums. Vareni skanēja ozolam veltītās dziesmas, raiti ritēja danči, interesantas bija stāstnieku stāstītās teikas par ozolu un ar šo koku saistītās leģendas,” stāsta G. Gailīte. Viņa piebilst, ka “Mežābeles” dalībnieki uz Briežu ciemu bija aizveduši savāktās Kaņepju ozola zīles un rādīja, kā jāvāra ozolzīļu kafija. “Visa programma bija veidota kā Kaņepju ozola godināšana un tajā piedalījās arī pagasta jaunieši un bērni. Katram bija izdomāta kāda darbošanās un noteikta loma kopējā priekšnesumā,” apliecina G. Gailīte.Prieku par izdevušos braucienu un uzstāšanos neslēpj arī “Mežābeles” dalībniece Ņina Laurenoviča. “Sadziedāšanās ilga trīs stundas, un šis laiks aizritēja nemanot. Mums savā pagastā ar Kaņepju ozolu saistās daudz labu tradīciju, tādēļ šo koku arī izvēlējāmies par savu galveno programmas simbolu. Esmu dzimusi Tilžā un bija ļoti patīkami satikties ar novadniecēm,” saka Ņ. Laurenoviča. Kaņepju svētozols ir otrs dižākais ozols Latvijā. Tā augstums ir 9,4 metri. Ozols ir iekļauts “Dabas retumu krātuvē”.
