No 15. oktobra līdz 25. novembrim Valkas novadpētniecības muzejā apskatāma izstāde “Gleznotājam Fricim Zandbergam – 100”. Neilgu laiku viņam ir bijusi saistība ar Valkas apriņķi, tomēr muzeja krājumā ziņas par mākslinieku ir gaužām skopas.
F. Zandbergs Latvijas Mākslas akadēmijā studēja no 1929. līdz 1937. gadam, absolvēja profesora Ģederta Eliasa figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu “Smagie ormaņi”. Mākslinieka daiļrades klāstā atrodamas figurālās kompozīcijas, ainavas, akti un klusās dabas. Pavisam izstādē redzēsim apmēram 25 gleznas.Apzinās savu spēkuKā informē Valkas novadpētniecības muzeja speciāliste Ligita Drubiņa, gleznotājs F. Zandbergs (1910 – 1972) pieder pie tiem latviešu māksliniekiem, kura daiļradē lielu lomu nospēlēja laikmetu grieži, sabrūkot Latvijas pirmajai brīvvalstij.Kopš 1938. gada mākslinieks strādājis par skolotāju Gaujienas vidusskolā, vēlāk par inspektoru Valkas apriņķa Tautas izglītības nodaļā. 1942. gadā viņš iestājās latviešu leģionā un, karam beidzoties, tika izsūtīts uz Komsomoļsku. No turienes 1955. gadā mākslinieks atgriezās smagi slims. Viņa dzīve, spēka gadi bija pagalam zaudēti. F. Zandbergs tomēr apzinājās savu spēku un atsāka gleznot. Tiesa, māksliniekam ļoti sāpēja, ka ar viņu baidījās kontaktēties. Viņš zvanīja, aicināja ciemos, bet neviens nenāca. Baidījās. Vienīgi grafiķis Aleksandrs Junkers seniors, pīpīti zobos, nāca, tam nebija bail. F. Zandbergs daudz gleznoja, lai būtu par ko eksistēt, bet gandrīz visi darbi kaut kur paklīduši. Tomēr, veidojot viņa piemiņas izstādi Tukuma muzejā, izdevās savākt diezgan daudz. Pēckara gados F. Zandbergam bija liegts strādāt valsts iestādēs. Kopš 1957. gada mākslinieks savu pieredzi nodeva privātstundās māksliniekiem Aleksandram Junkeram junioram, Jānim Tīfentālam, Vilnim Bulavam, Vitoldam Kačerovskim un citiem. Atgūst sev pienākošos vietuIzstādēs F. Zandbergs sācis piedalīties jau 1930. gadā kopā ar māksliniekiem Žani un Kārli Sūniņiem, Mariju Induss-Mucenieci un citiem. Vēlāk viņš kļūst par leģendārās mākslinieku biedrības “Zaļā vārna” dalībnieku un aktīvi piedalās sešās biedrības rīkotās izstādēs, kā arī Kultūras fonda 2., 3. un 4. Latvijas mākslas izstādē. Ir bijis studentu korporācijas “Dzintarzeme” biedrs. “Zaļās vārnas” koloristu nogrupējumā viņš izceļas ar solīdu kompozīciju, dažādu toņu pretnostatījumu un bagātu virsmas apdari.Latvijas mākslas vēsturē šis vecmeistars bija maz pazīstams, jo Valsts mākslas muzejā un Tukuma muzejā ir tikai pa vienam viņa darbam. Nu F. Zandbergs atgūst sev pienākošos vietu. Īstas vērtības nekad nepazūd. Jubilejas izstādes organizēšanā daudz darba ieguldījusi mākslinieka meita Ivonna Treija. Savukārt vectēva turpinājums ir mazmeitās – māksliniecēs Lindā, Jutā un Ingemārā.
