Attīsta zirgaudzēšanas nozari ceturtajā paaudzē

Īsi pirms valsts svētkiem saņēmām ziņu no kādas lasītājas, kura atgādināja, ka mūsu valsts turas uz patriotiskiem cilvēkiem, kuri ar darba tikumu un degsmi ir paraugs citiem. Proti, zemes spēka, zemnieka neatlaidības, ticības un varēšanas apliecinājumu dienu no dienas var uzskatāmi redzēt zemnieku saimniecībā “Akoti” Blomes pusē, kur saimnieko Vija Mačule ar dzīvesbiedru Oļegu.

Zemnieku saimniecība “Akoti” ir dibināta 1992. gadā. Sākotnēji specializējusies cūku audzēšanā, vēlāk – piena lopkopībā, tās saimniece Vija Mačule ar laiku pilnībā pievērsusies savai sirdslietai – zirgu audzēšanai. Vija ir zirgu audzētāja ceturtajā paaudzē un pamata prasmes šajā jomā apguvusi jau agrā bērnībā no tēva un vectēva. Kopš 2004. gada saimniecībai ir bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts. Kā stāsta V. Mačule, Blomes pagasts kā saimniecības atrašanās vieta nav nejauša. Lai kur arī vestu studiju ceļi un darba piedāvājumi, Vija vienmēr bijusi šīs vietas patriote un zinājusi, ka Blomē grib dzīvot un saimniekot.

Pēc profesijas Vija ir zooinženiere ar augstāko izglītību, un viņai ir Latvijas šķirnes zirgu vērtētājas sertifikāts. Viņa ir fanātiķe savā darbā un visas Latvijas šķirnes sporta zirgu izkopšanā un audzēšanā. Savu darbu veic ar ārkārtīgi lielu aizrautību, enerģiju, mīlestību pret zirgiem un galu galā ar neizsīkstošu entuziasmu.

Katram zirgam atrodas savs saimnieks

Zirgu skaits saimniecībā ir bijis mainīgs, no divām ķēvēm pašos pirmsākumos līdz 50 zirgiem 2009. gadā. Šobrīd “Akotos” dzīvo 23 sporta zirgi. Starp tiem dažiem zirgiem ir citi saimnieki, kuri izmanto iespēju turēt un aprūpēt savus zirgus “Akotu” saimniecei. Šādu praksi piekopj ne viena vien zirgkopības saimniecība.

Pavisam kopā vairāku gadu desmitu laikā šeit labi aprūpēti un audzināti 272 zirgi. Zirgu audzētāju aprindās Vija ir labi zināma, audzētavas sadarbojas savā starpā. Ziņas par zirgu pircējiem un pārdevējiem izplatās gan Latvijā, gan nereti arī starptautiskā mērogā. Ir reizes, kad pircējs meklē konkrētu zirgu, kas atbilstu viņa izvirzītajām īpašībām, gadās arī, ka ar reklāmas palīdzību pircēju meklē audzētājs. Vijas pieredze apliecina, ka katram zirgam atrodas īstais saimnieks. “Tie, kas nodarbojas ar zirgaudzēšanu, par mums jau zina. Mūsu zirdziņi aizceļo ne tikai uz citām vietām Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām. Gana daudz interesējas no Lietuvas. Esmu novērojusi, ka pēdējā laikā pieaug jauniešu interese par jāšanas sportu. Sacensībās startē gana daudz jaunu cilvēku. Īpaši meitenēm ir interese par zirgiem. Tas nozīmē, ka zirgkopība nekur nav pazudusi un nepazudīs,” domās dalās V. Mačule, kurai, attīstot uzņēmējdarbību, noder bērnībā ieaudzinātais darba tikums, bet iedvesmu dod katrs jauns kumeliņš, kurš atskrējis “Akotos”. “Kumeliņi ir kā mazi bērni – katram savs raksturs. Jau no pirmajām dienām kopš to piedzimšanas es ar viņiem auklējos – runājos, mīlinos. Kad paaugas, dodu kumeļu kārumus, tikai tā tie pierod pie cilvēka,” viņa saka.

“Akotos” iespējas allaž saskaņotas ar tendencēm zirgu audzēšanas nozarē un pieprasījumu. Savulaik audzēti zirgi hobijam – tas nozīmē apmācītus un mierīgus zirgus, ar kuriem jāt var arī cilvēki bez priekšzināšanām. Vēlāk radās pieprasījums pēc konkūras un izjādes zirgiem, un Vijas zināšanas un dzīvesbiedra Oļega sacīkšu pieredze ļāva pārorientēties uz sacīkšu zirgu audzēšanu – izaudzināt izcilus kumeļus, godalgotu ērzeļu pēcnācējus, kas ātri atrod savus pircējus. “Izvērtējot darbaspēka resursus, sapratām, ka svarīgāk strādāt pie tā, lai apmācītu dzīvniekus, nepalielinot dzīvnieku skaitu. Ar to domājot, lai tiem būtu kvalitatīvās īpašības (temperaments, rikšošanas tehnika), lai tie labi saprastos ar cilvēkiem un tamlīdzīgi. Tas prasa laiku un lielu uzmanību katram dzīvniekam. Saimniecībā izaudzētos jaunzirgus apmāca Oļegs. Lai to darītu, ir nepieciešama drosme, ļoti liela pacietība, zināšanas un enerģija,” atklāj zirgaudzētāja un atgādina: “Ja nemēģināsi, neuzzināsi – vari vai nevari. Galvenais ir gribēt un mēģināt pat tad, ja sākotnēji šķiet, ka līdzekļu ir par maz. Tādos gadījumos vajag uzdrīkstēties un izmantot to atbalstu caur projektu konkursiem gan pašvaldībā, gan Latvijā,” pārliecināta V. Mačule.

Liels pluss – plašas ganību iespējas

Saimniecība apsaimnieko 79 hekt­ārus zemes, tas nozīmē, ka katru gadu arī paši sagādā barību ziemas sezonai, kā arī spēj nodrošināt dzīvniekiem lielus plašumus ganību laikā.

Pēc saimnieces paustā, plašās ganību iespējas ir viens no lielākajiem plusiem, kas ļāvis zirgaudzēšanas saimniecībai noturēt savas pozīcijas līdz pat šai dienai. “Mums ir ļoti paveicies, ka zirgiem varam nodrošināt plašas ganības, jo ne mazāk svarīga ir zirgu grupēšana. Atsevišķos aplokos mums parasti ganās jaunzirgi, grūsnās ķēves, kastrāti un ērzeļi. Šāda grupēšana palīdz izvairīties no traumām dzīvniekiem, nerada tiem stresu, tie jūtas maksimāli komfortabli un labi pakļaujas apmācībām. Tagad visi zirgi jau stallī. Tas nozīmē, ka mums ir daudz darba arī ziemas sezonā – dzīvnieki jābaro, boksi jātīra, zirgi jādzirda. Tie arī jāizved un vakaros jāsaved stallī. Esam priecīgi, ka mums ir staļļa palīgs. Ja nepieciešams ko salabot novietnē vai boksos, zinām, ka uz viņu varēsim paļauties,” papildina saimniece.

Taujāta, vai arī citi ģimenes locekļi izrāda interesi par zirgiem, viņa saka: “Līdz kādai astotajai klasei jaunākajam dēlam bija ļoti liela interese, tad gan izveidojās cits interešu loks. Es par to nebrīnos, jo dēli no mazām dienām redzēja, ko nozīmē šis darbs. Tāpat tīrīja boksus, nāca palīgā pie citiem darbiem. Tagad viņi savā dzīvē. Bet man prieks, ka brauc ciemos ar ģimenēm. Vienai mazmeitiņai, kura tagad mācās 2. klasē, zirgi dikti patīk. Kad atbrauc, uzreiz dodas pie tiem apsveicināties. Vai interesēs jāšana? Man tā grūti spriest. Viņai jau pilsētā ir gana daudz visādu interešu izglītības pulciņu, tāpēc visam laika neatliek. Pie zirgiem tomēr vajag daudz laika un pacietības.”

Viena no Vidzemes stāstu laureātēm

Vidzemes plānošanas reģions 2012. gadā aizsāka tradīciju – meklēt aktīvus, radošus un uzņēmīgus vid­zemniekus un veidot par viņiem stāstus – Vidzemes stāstus. Tradīcija joprojām ir dzīva, un ik gadu vasaras izskaņā tiek turpināts pulcēt arvien jaunus, uzņēmīgus vidzemniekus, lai tos godinātu par apņēmību, izdošanos un paveikto. Šajā gadā tieši V. Mačule Vidzemes stāstos saņēma balvu nominācijā “Saimniecība”. Laureātu godināšana notika Vidzemnieku dārza svētkos Oleru muižā Valmieras novada Jeru pagastā. Augustā tika godināti vairāki dažādu nozaru uzņēmēji, kurus bija ieteikušas pašvaldības.

Stāsti ik gadu tiek apkopoti gan brošūrā, gan arī videomateriālos, lai kalpotu kā atgādinājums pašiem stāstu varoņiem par to, ko viņi spēj, gan arī kā iedvesmas avots citiem, kas vēl ir ceļa un pārdomu sākumā. “Protams, bija ļoti patīkami piedalīties šādā pasākumā, saprotot, ka Vidzemes stāstos mūs ieteica vietējie cilvēki. Vislielākais paldies viņiem par šādu redzējumu no malas,” “Ziemeļlatvijai” stāsta V. Mačule.

Šis ir tikai viens no apliecinājumiem, ka viņa to ir pelnījusi. “Akotu” saimnieces pūrā ir arī Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs” Diploms par piedalīšanos, Atzinības raksts par ieguldījumu šķirnes zirgkopībā Latvijas Republikā, Latvijas zirgaudzētāju biedrības Goda diploms par ieguldījumu zirgaudzēšanas nozares attīstībā, Atzinības raksts par ieguldījumu Blomes pagasta attīstībā un citi apbalvojumi. Saimniecība sadarbojas ar Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociāciju, kur ir bijusi vairākkārtēja laureāte šķirnes vaislas ērzeļu konkurencē. 

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.