Vidzemē nostrādāja visas trauksmes sirēnas

Otrdien, 22. novembrī, Vidzemē, pārbaudot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību – trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamos bojājumus vai traucējumus sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamību, nostrādāja visas 28 Vidzemē izvietotās trauksmes sirēnas.

 „Lai izplatītu brīdinājumu iedzīvotājiem dabas vai tehnogēnās katastrofas vai tās draudu gadījumā, Latvijā ir izvietotas trauksmes sirēnas. Paralēli  informācija par apdraudējumu tiek pārraidīta ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu (radio, TV) palīdzību. Šādu pārbaudi veicam ik gadu, lai pārliecinātos par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību – trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamiem bojājumiem vai traucējumiem sirēnu darbībā, kā arī starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV) noslēgto līgumu darbības izpildi. Notikumi Ukrainā parāda, ka valsts un sabiedrības drošība stiprināšanai nepieciešama tāda agrīnās brīdināšanas sistēma, kas būtu piemērota dažāda veida apdraudējuma situācijās. Tādēļ esošā valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir jāpapildina ar šūnu apraides tehnoloģiju, kas nodrošinātu ātrāku informācijas izplatīšanu sabiedrībai par ārkārtas notikumiem un ieteicamo rīcību,” norāda VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Ivars Nakurts.

Visā Latvijā bez traucējumiem un bojājumiem nostrādāja 162 no 164 izvietotajām trauksmes sirēnām.

Par visiem pārbaudes laikā konstatētajiem traucējumiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informēja Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, kas tehniski nodrošina trauksmes sirēnu (un programnodrošinājuma) apkopi un uzturēšanu.

Lai pilnveidotu un attīstītu esošo valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas būtu piemērota dažāda veida apdraudējuma situācijās, 2021. gadā VUGD organizēja un veica pētījumu, lai apzinātu piemērotākos tehnoloģiskos risinājumus sabiedrības apziņošanai, izmantojot mobilo sakaru tīklus. Noslēdzoties pētījumam, 2021. gadā sadarbībā ar Iekšlietu ministriju tika sagatavots informatīvais ziņojums, kuru 2021. gadā 13. aprīlī apstiprināja Ministru kabinets, atbalstot risinājumu, ka valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanai, Latvijā tiks ieviests šūnu apraides risinājums, lai apdraudējuma situācijās iedzīvotāji varēt saņemt agrīno brīdināšanu uz saviem mobilajiem telefoniem. Paredzēts, ka šūnu apraides risinājuma ieviešanu finansēs, piesaistot Eiropas Savienības 2021.-2027.gada fonda –ES Darbības programmas specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” līdzekļus, ja tiks atbalstīta to piešķiršana šī mērķa īstenošanai.

Savukārt, 2022.gada 3.maijā Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas Informācijas centram piešķirt vienreizēju investīciju 852 000 eiro apmērā (2024. gadā), lai pilnveidotu un modernizētu esošās trauksmes sirēnas sistēmu, jaunu sirēnu iegādi, esošās sistēmas centrālās vadības infrastruktūras un programmas modernizāciju.

Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai  raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (sirēnu dzirdamību ietekmē sirēnu izvietojuma augstums, teritoriālās apbūves īpatnības, pilsētas ikdienas transporta un ražošanas objektu radītie trokšņi, meteoroloģiskie apstākļi). VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, iedzīvotājiem jāieslēdz televizori un radioaparāti (Latvijas sabiedriskie mediji – “Latvijas televīzijas” kanāli LTV1 un  LTV7, vai “Latvijas radio” apraides kanāli) vai citas ierīces, piemēram, mobilo telefonu radiouztvērēji, informācijas saņemšanai par trauksmes sirēnu ieslēgšanas iemeslu un iedzīvotāju nepieciešamo rīcību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumu Nr.440 “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība” VUGD veic trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi, lai pārbaudītu trauksmes sirēnu darbību un tehnisko stāvokli, kā arī sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem (radio un TV).

Informāciju sagatavoja: Sandra Vējiņa, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore