Pēdējā laikā masu medijos arvien biežāk var izlasīt atsevišķu politiķu un ministriju pārstāvju izteicienus, ka krīzes izraisītais ekonomiskais kritums ir beidzies un sākušās ekonomiskās aktivitātes. Tas nozīmējot, ka kaut lēnām, tomēr neatgriezeniski sākusies ekonomiskā augšupeja. Šādi apgalvojumi sākuši parādīties ar politisko partiju apvienības “Vienotība” reklāmas klipos televīzijā ar norādi, ka to panācis līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis. Vēlējos uzzināt Valkas novada uzņēmēju domas, vai minētie paziņojumi saistāmi ar priekšvēlēšanu kampaņu, vai arī tiešām saimnieciskā regresija apstājusies un iestājušies cerīgāki laiki? Vietējie uzņēmēji lielākoties pret šādām ziņām gan izturas skeptiski, uzskatot, ka tādiem apgalvojumiem nav pamata, jo no valsts puses nekas īpaši nav darīts, lai tā notiktu.
Juris Krastiņš, SIA “K” valdes priekšsēdētājsNezinu, vai šādām runām ir kāda saistība ar vēlēšanām, bet skaidrs ir tas, ka tā ir tīrā muldēšana. Paziņojumi par sākušos augšupeju ir fikcija, un tie domāti vien tautas apmānīšanai. Pēc manām domām, vasarā saimnieciskā dzīve mazliet augstāku punktu sasniedza un tad iestājās stagnācija, ko varētu apzīmēt ar horizontālu līniju, kas, visticamāk, rudens mēnešos nosvērsies uz leju. Nu nevar tā būt, ka pēc strauja krituma tūlīt sāktos strauja augšupeja. Cēloņi saimnieciskajai krīzei ir dažādi, turklāt esmu pārliecināts, ka savtīguma un muļķības dēļ mēs no tās izkļūsim kā vieni no pēdējiem. Līdz šim valstī ļoti maz ir domāts, kā stimulēt ražošanu. Lai noturētos virs ūdens, notiek vien naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā. Mūsu simts gudrie Saeimā nav nezinīši, viņi labi saprot, ko dara, bet diemžēl viņu rīcība ir vērsta tikai uz sava labuma vairošanu. Kamēr valsts būs sadalīta divās daļās – Rīgā un reģionos un lauvas tiesa tiks galvaspilsētai, tikmēr nevarēs runāt par labklājības celšanos visā valstī. Pēc padoma un labas pieredzes mums nav jābrauc uz tālām zemēm. To, kā vajag saimniekot, var redzēt tepat kaimiņos – Igaunijā. Ir tikai jāgrib darboties valsts labā.
Ēvalds Platnieks, SIA “Sedaskalni” valdes priekšsēdētājsJa salīdzina ar laiku pirms pāris gadiem, tad jāatzīst, ka saimniecisko aktivitāšu ir mazliet vairāk. Negribu pārspīlēt, bet vismaz tajās vietās, kuras zinu, ir parādījušies jauni uzņēmumi, cilvēki interesējas par zemes pirkšanu, lai sāktu saimniekot. Tā nevar teikt, ka nekas nav mainījies. Man gan nav informācijas par ekonomiskajiem rezultātiem valstī, tādēļ par situāciju kopumā grūti spriest. Runājot par attīstību, atsaucas uz eksportu, bet jāatceras, ka eksportējam lielākoties dabas resursus – kokmateriālus, kūdru, zivis, kas nav tas labākais variants.Daudz slikta saimnieciskajai dzīvei ir nodarījusi politisko partiju karošana savā starpā par varu. Tās partijas, kuras nokļuvušas opozīcijā, visu vainu uzveļ valdošajām, lai noslēptu savu neizdarību. Tagad tautpartijietis Andris Šķēle pārmet Valdim Dombrovskim pensiju samazināšanu, bet tieši Šķēles partija taču izdarīja tā, ka citas iespējas vairs nebija.Lai runātu par ekonomisko augšupeju, ir jāpārskata nodokļu sistēma un tā jāvienkāršo. Lai saimniekam, kam varbūt pieder tikai kādi 10 hektāri, nav jākļūst trakam, kamēr viņš tiek galā ar nodokļu grāmatvedību un ražošanas dokumentācijas sakārtošanu.
Imants Šteins, SIA “Pepi Rer” valdes priekšsēdētājsEs uzskatu, ka vēl nekādas ekonomiskās izaugsmes nav, dažkārt pat redzamas gluži pretējas tendences. Pagaidām biznesā uz priekšu tiek tikai tie uzņēmumi, kuriem tirgus ir ārvalstīs un kas savu ražošanu orientējuši uz eksportu. Šos ražotājus mazāk skar mūsu iekšējās problēmas. Latvijā nav pamata runāt par ekonomisko izaugsmi, jo nekas nav darīts, lai tāda būtu. Mūsu valstī pašlaik galvenās ieguvējas ir bankas. Tās aizdod naudu uz lieliem procentiem, bet uzņēmējus šādi kredīti bremzē un neļauj viņiem attīstīt ražošanu.Valkā labs piemērs ir apvedceļa būvniecības uzsākšana. Tas ir darbs ar atdevi nākotnē. Diemžēl šādus īstenotus projektus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Kā zināms, arī pieminētā apvedceļa projekts tika uzsākts pirms vairākiem gadiem. Tas ir ilgi. Tajā pašā laikā mēs nespējam apgūt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, kaut to izmantošana ir izdevīgāka par ārvalstu kredītu tērēšanu. Eiropa mums sedz 85 procentus no projektu izmaksām, no mums prasa tikai 15, bet strādā un pelna mūsu cilvēki. Nesaprotu, kādēļ mēs šo iespēju neizmantojam. Domāju, ka nevajadzētu tik daudz aizņemties no starptautiskajiem aizdevējiem, bet vairāk rūpēties par minēto fondu līdzekļu apguvi. Tas veicinātu jaunu darbavietu rašanos, bet tās – nodokļu naudas pieplūdumu Valsts kasē. Vajag vienkārši sākt strādāt! Tad arī varēs runāt par izaugsmi.
