Pārpildītajā Smiltenes ģimnāzijas zālē publika ar aplausiem un ovācijām sagaidīja jaunās skolēnu pašpārvaldes ministrus un prezidentu 12.b klases skolēnu Emīlu Salmiņu.
Pārpildītajā Smiltenes ģimnāzijas zālē publika ar aplausiem un ovācijām sagaidīja jaunās skolēnu pašpārvaldes ministrus un prezidentu 12.b klases skolēnu Emīlu Salmiņu.
2005./2006. mācību gada pašpārvalde Smiltenes ģimnāzijas vēsturē izceļas ar diviem nozīmīgiem faktiem. To ievēlēja gadā, kad pašpārvalde svin savas pastāvēšanas desmitgadi. Turklāt pirmo reizi par prezidentu ievēlēts cilvēks, kurš šo pienākumu veica arī iepriekšējā mācību gadā.
Sāpēja vaigi no smiešanās
Novērtējot fakta nozīmīgumu, nopelniem bagāto prezidentu sveikt ieradās ne tikai kolēģi no Centra vidusskolas, Smiltenes tehnikuma un 29. arodvidusskolas, bet arī delegācijas no 12 ārvalstīm. Viesi prezidentam pasniedza dāvanas un apsveica atbilstoši savas zemes tradīcijām. Piemērm, turku sultāns laipni atvēlēja skatīt savu vēderdejotāju mākslu.
“Dāvanas bija interesantas. Katrā bija dziļa doma,” saņemtās veltes vērtē skolēnu pašpārvaldes prezidents Emīls Salmiņš. Ikviena delegācija prezentācijā esot atklājusi interesantāko un oriģinālāko par savu valsti. Tas izdevies tik labi, ka prezidentam tovakar sāpēja vaigi no smiešanās.
Prezidenta kronēšanas ballē ģimnāzistu teatralizētie uzvedumi mijās ar ielūkošanos skolas pašpārvaldes vēsturē. Tika nosaukti visi līdzšinējie Smiltenes ģimnāzijas prezidenti. Pirmo no viņiem ievēlēja 1996./1997. mācību gadā, un šis gods tika Uldim Kleperam. Viņam sekoja: Raimonds Peļņa, Linda Biseniece, Ģirts Pakalns, Ilze Kuduliņa, Zigmārs Ziemelis, Inga Dukāte, Armands Briedis un Emīls Salmiņš.
Skola visus līdzšinējos prezidentus ielūdza uz 10 gadu jubilejas pasākumu, tomēr darba dēļ (balle notika ceturtdien) ierasties varēja tikai divi — Inga Dukāte (2002./2003. m. g.) un Armands Briedis (2003./2004. m. g.).
Solīts pat lifts skolas ēkā
Inga šobrīd apvieno datordizaina studijas Starptautiskās praktiskās psiholoģijas institūtā un sava bērniņa audzināšanu. Uz pasākumu Smiltenes ģimnāzijā viņa ieradās labprāt.
Skolā aizvadītie gadi Ingas atmiņās ir visskaistākais laiks. Eksprezidente skolu salīdzina ar ģimeni. “Ja citi saka, ka foršākais un jautrākais ir studiju laiks, tad man ir pretēji. Vidusskolā paveicās ar klasi. Bijām saliedēti. Bija arī iespējas izpausties pašiem, un daudz ko darījām. Varbūt arī tāpēc bija interesanti.”
Armandam darbošanās skolas prezidenta amatā tagad noder, studējot Rīgas Tehniskajā universitātē. Arī augstskolā viņš iesaistījies pašpārvaldes darbā. Iestājies studentu korporācijā.
Skolēnu pašpārvaldei un ģimnāzijas direktores vietniecei Dagnijai Feldhūnei ir iecere pavasarī sarīkot vērienīgu bijušo skolas prezidentu un ministru salidojumu. Tad varbūt izdotos noskaidrot, kuri no viņiem savulaik solīja skolā ierīkot liftu un smēķētavu.
Apsver divu gadu prezidentūru
Līdz tam sevi darbā jāpierāda jaunajai ģimnāzijas pašpārvaldei. Tajā Emīla vadībā darbojas ministri: Elvijs Haks, Jānis Zubovs, Kristaps Eglītis, Zane Estere Zveja, Mārtiņš Šteinbergs, Kārlis Dugness, Jānis Dāmis, Ralfs Lipstoks, Indra Riekstiņa un Krista Galīte. Lielākā pieredze valdībā ir Elvijam. Jau trešo gadu viņš ir skolas izglītības ministrs.
“Valdības ievēlēšana ir ļoti nopietns pasākums. Daudziem tas saistās ar cerību uz labāku dzīvi,” apsveicot pašpārvaldi, prezidenta kronēšanas ballē teica Smiltenes ģimnāzijas direktore Aija Cunska. Viņa vēlēja pašpārvaldei ieklausīties ikvienā priekšlikumā, saglabāt vecās tradīcijas, izdomāt un ieviest jaunas.
“Neko oriģinālu nesolījām. Solījām atjaunot avīzi, saglabāt tradicionālos skolas pasākumus un domāt par jauniem,” savas partijas “Radošo cilvēku apvienība “Citi”” priekšvēlēšanu cīņu skolā atceras Emīls. Par vietām pašpārvaldē šogad sacentās četras partijas.
Emīls pieļauj, ka viņa stiprā puse iepriekšējās prezidentūras laikā bija sarīkotie pasākumi, piemēram, Ziemassvētku svinēšana jaunā gaisotnē ar bluķa dedzināšanu, atjaunotā Valentīndienas balle un citi.
“Organizēt pasākumu ir liels un smags darbs. Jāsameklē sponsori. Jāizdomā, ko un kā rīkot. Taču pasākumu redzamā daļa acīmredzot bija labi izdevusies,” skolasbiedru atkārtoti iegūto uzticību komentē prezidents.
Emīls apsver iespēju sākt debates par ģimnāzijas prezidenta ievēlēšanu uz diviem gadiem. “Pirmajā gadā vēl nav iespējams kārtīgi iešūpoties. Tikai beigās skolēns saprot, ko var. Otrajā gadā, kad viņš jau pieradis, zina, ko kurā brīdī var darīt. Taču, no otras puses, divi gadi nav labs variants, ja prezidents nav tas labākais vai arī ir 12. klases skolēns. Par to mēs vēl domāsim.”
