“Ziemeļlatvija” turpina lasītājus iepazīstināt ar Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētajām partijām un apvienībām, kuras nolēmušas piedalīties 10. Saeimas vēlēšanās un kuras, pēc mūsu domām, varētu pārsniegt piecu procentu barjeru vai kuru sarakstos kandidē cilvēki no bijušā Valkas rajona teritorijas. Katras partijas birojam nosūtījām jautājumus, uz kuriem lūdzām atbildēt kādu no attiecīgā politiskā spēka vadošajiem pārstāvjiem, kā arī no katra saraksta lūdzām uz interviju vietējos kandidātus. Lai lasītāji rastu vispusīgu ieskatu par sarakstu programmām, lūdzām izteikt viedokli arī “Ziemeļlatvijas” ekspertiem – vienkāršiem cilvēkiem, kuri pārstāv dažādus sociālos slāņus, – pensionārei, studentei un skolotājai. Ar katru sarakstu iepazīstinām pēc partiju sarakstu kārtas numuriem. Šonedēļ vērtējumam piedāvājam politisko apvienību “Par Labu Latviju!”.
Uz politiskās apvienības “Par Labu Latviju!” biroju nosūtītajiem “Ziemeļlatvijas” jautājumiem atbild apvienības valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis
– Liela daļa sabiedrības politiķus uzskata par pašlabuma meklētājiem, kas vispirms caur vēlēto amatu vairo savu materiālo labklājību un sola neiet vēlēt, jo pašreizējos politiķus, no kuriem vairums kandidē atkārtoti, vaino valsts izzagšanā un cilvēku iedzīšanā trūkumā. Kā jūs viņiem paskaidrotu, kāpēc jābalso tieši par jūsu sarakstu? – Ja kāds no politiķiem ir nelikumīgi izmantojis savas pilnvaras, viņš ir jāsoda. Tāpēc jau valstīs pastāv tiesa. Taču lozungs “visi ir zagļi” mūs valsti novedīs līdz postam – mēs nedrīkstam visu laiku dzīvot aizdomu, nolieguma un dusmu ēnā. Apvienības „Par Labu Latviju!” sarakstā ir daudz godājamu cilvēku, izcili pilsētu mēri, kurus augstu novērtē vietējie iedzīvotāji. Turklāt „Par Labu Latviju!” tagad apvieno vairāk nekā 4000 biedru – tā ir politiskā apvienība, kurā iesaistījušies un darbojas visvairāk cilvēku visā Latvijā, tostarp daudz izcilu profesionāļu – gan ekonomisti, gan ārsti, gan kultūras darbinieki. „Par Labu Latviju!” veidotāja ir aktīvu uzņēmīgu cilvēku kustība, ko pārstāvu es un kurā iesaistījušies uzņēmēji no lieliem, vidējiem un maziem uzņēmumiem. „Par Labu Latviju!” ir daudz bijušo politiķu, kuriem ir liela pieredze tieši politikas veidošanā. Bez pieredzes un zināšanām mēs no krīzes izkļūt nevarēsim. – Kā, jūsuprāt, valsti var izvest no krīzes? Kā domājat veidot budžetu un vai starptautisko aizdevēju kredīti ir glābējriņķis vai cilpa kaklā? Kā risināsiet jautājumus par energoatkarību no Krievijas un kādu redzat nodokļu politiku? – Valsti no krīzes var izvest vienīgi ekonomiskā attīstība un jaunu darba vietu rašanās. Būtiski ir atbalstīt uzņēmējus, stimulēt ekonomiku. Lēmums paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23% uz 26% ir samazinājis mūsu konkurētspēju un mazinājis arī uzņēmēju iespējas nodarbināt cilvēkus. Atgādinu, ka Lietuvā un Igaunijā šis nodoklis ir 21%. Taču šis lēmums veicinājis to, ka šobrīd aptuveni 40% Latvijas ekonomikas atrodas pelēkajā nodokļu zonā – proti, netiek pilnībā maksāti nodokļi. Ja mēs spētu izskaust kaut 10% ēnu ekonomikas, budžeta ieņēmumi palielinātos vismaz par 300 līdz 350 miljoniem latu. Nebūtu apdraudētas nedz pensijas, nedz preču un pakalpojumu cenas, nebūtu vajadzīgs būtisks valsts tēriņu samazinājums 2011. gadā. Taču nodokļus šajā tik daudziem uzņēmumiem smagajā situācijā var iekasēt nevis ar sodīšanu un stingrākām prasībām pret uzņēmējiem, bet gan samazinot uzņēmējiem nodokļu slogu. Tāpēc mēs iestājamies par principu – mazāki nodokļi, bet tos maksā visi. No tā, kā tikts atbalstīti uzņēmēji, ir atkarīgs, kā dzīvosim mēs visi. Mūsu programma paredz, ka par katru jaunradītu kvalificētu darba vietu ražošanas, lauksaimniecības un citās jomās uzņēmēji saņem kompensāciju nodokļos – 1200 latu gadā, ja vien šīs darba vietas tiek saglabātas vismaz trīs gadus. Atbalsts nepieciešams arī tiem, kas uzsāk jaunu biznesu. Viņiem būtu jāsamazina nodokļu slogs par pirmajām piecām darba vietām, ja tās pastāv vismaz vienu gadu un ja nodokļu atvieglojuma līdzekļi tiek ieguldīti uzņēmuma attīstībā. „Par Labu Latviju!” paredz arī atbalstu nodokļu likmju samazināšanas veidā mazajiem ģimenes uzņēmumiem u.c.Nekādā gadījumā nedrīkst paaugstināt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi grāmatām, medikamentiem, tūrismam, bērnu pārtikai utt. Uzskatām, ka atsevišķām precēm – pienam un maizei – pat ir jāsamazina PVN likme, tādējādi mēs varam pasargāt mazāk nodrošinātos cilvēkus.Maciņos jāpaliek vairāk naudai, lai cilvēki varētu tērēt, lai šī nauda nonāktu pie uzņēmējiem, kuri savukārt nodokļu veidā to samaksātu atkal valstij. Mums ir jāatdzīvina valsts ekonomiskā naudas asinsrite. Krīzes laikā nedrīkst paaugstināt nodokļus, tā mēs izputināsim tos uzņēmumus, kuri tagad turas uz ūdens. Tad, kad ekonomika būs atguvusies, būs jāņem vērā šīs krīzes mācības un jādomā, kā nodrošināt to, lai ekonomika nepārkarstu, tikai tad varēsim domāt atkal par nodokļu likmēm.Mums vairāk un ātrāk ES fondi jānovirza tieši uz reģioniem jaunu darba vietu radīšanai.Par starptautiskajiem aizdevējiem. Šī nauda Latvijas valstij bija un ir nepieciešama. Mēs mudinām nevis ignorēt aizdevējus, bet gan prasmīgi veidot ar viņiem sarunas un vienoties par valstij labākiem nosacījumiem. Mēs uzskatām, ka aizņēmums netiek izmantots tā, lai tas būtu ieguvums ekonomikas atveseļošanā un jaunu darba vietu radīšanā. Piemēram, kāpēc 100 latu bezdarbnieku programmā 100 latus nevarēja iedot uzņēmumiem ar nosacījumu, ka tie vismaz uz gadu rada jaunu darba vietu? Uzņēmējs piemaksātu vismaz 80 latus, lai nodrošinātu minimālo algu, un cilvēki iegūtu stabilu darba vietu, valsts iegūtu vēl vienu nodokļu maksātāju. Ja runājam par nodokļu politiku, jāmin, ka mēs esam par progresīvo nodokli, kas mūsu izpratnē nozīmē mazturīgāko aizsardzību. Tas nozīmē – ja cilvēkam ir minimālā alga, tā ar nodokli netiek aplikta, jo tiek piemērots neapliekamais minimums 180 latu apmērā. Algām no 180 līdz 540 latiem ar nodokli neapliekamais minimums būtu 100 latu, bet no 540 līdz 900 latiem – 50 latu, savukārt virs 900 latiem visi ienākumi tiktu aplikti ar pilnu ienākuma nodokli. Šis ir princip – turīgākie maksā vairāk.Par Latvijas enerģētisko neatkarību. Jāturpina strādāt, lai panāktu stapsavienojumu izveidi ar citām ES valstīm. Vienota enerģētikas tirgus izveidošana Baltijas reģionā un mūsu iekļaušanās ES energosistēmā ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem, lai panāktu Latvijas enerģētisko drošību. Otrs. Mums pašiem jānodrošina savas enerģētiskās jaudas, lai elektroenerģiju nevajadzētu iepirkt no austrumu kaimiņa. Turklāt nepieciešams dažādot energoresursus. Jaunu jaudu radīšanā jāņem vērā arī vienošanās ar ES par to, ka līdz 2020. gadam līdz 40% jāpalielina zaļās enerģijas īpatsvars kopējā Latvijas energo bilancē. Tas ir liels izaicinājums mūsu valstij, jo jau šobrīd, pateicoties saviem hidroresursiem, esam „zaļa” valsts. Taču iespējas palielināt zaļo resursu izmantošanu ir. Viens no veidiem – šķeldas koģenerācijas stacijas Latvijas reģionos. Tāpat jāveicina citu tehnoloģiski efektīvo zaļo resursu izmantošana gan elektrības, gan siltuma ražošanā. Jāievieš arī kārtība biodegvielas nozarē. To visu var panākt, radot skaidrus atbalsta mehānismus topošajā Atjaunojamo resursu likumā. – Kā sociālajā jomā plānojat panākt sistēmas ilgtspējību? Jūsu attieksme pret pensiju samazināšanu. Ko jūsu apvienība vēlas mainīt veselības aprūpē un izglītībā?- Sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas pamats ir ekonomiskā izaugsme, darbavietas un stabilitāte pašā sistēmā. Neatbalstām lēmumus, kas vērsti uz šodienas problēmu risināšanu un vienlaikus sabiedrības uzticības mazināšanu sociālās apdrošināšanas sistēmai. Ja visi pensiju sistēmas 2. līmeņa līdzekļi tiks ieskaitīti pensiju pirmajā jeb solidaritātes līmenī, kāda būs šodienas strādājošo – nākotnes pensionāru – uzticība šai sistēmai? Valstij ir jārada mehānismi, kas pensiju fondus ieinteresē uzkrātos līdzekļus vairot, investējot tieši Latvijas ekonomikā.Arī problēmu risinājums uz šodienas pensionāru rēķina mums nav pieņemams. „Par Labu Latviju!” pieeja – nevis samazināt pensijas un jau tagad paaugstināt pensionēšanās vecumu, tādējādi vairojot nabadzību, bet gan stimulēt ekonomiku, radīt apstākļus, lai vecākā paaudze labprāt ilgāk paliktu darba tirgū. Arī šodien daudzi seniori 60 gadu vecumā nebūt neraujas pensijā, ja ir labs darbs un pietiek laika atpūtai, ģimenei utt. Jārada iespējas, ko katrs brīvi var izmantot. Ja nebūs ekonomiski aktīva valsts, kur cilvēki 65 gadu vecumā strādās, ja rindā uz darbu stāvēs jaunie? Tā ir mūsu politika. Turklāt uzskatām, ka pensijas, kas mazākas par minimālo algu – šobrīd tie ir 180 lati – nedrīkst aplikt ar nodokļiem. Ja valstī vairāk cilvēkiem būs naudas un viņi spēs vairāk tērēt – atdzīvosies ekonomika. Tā ir ekonomikas ābece. Veselības aprūpe. Mūsu skatījums – tai jānodrošina finansējums ne mazāk kā 5% no iekšzemes kopprodukta. Mazās slimnīcas jāpārveido par aprūpes centriem, jāatrod katrai savas specializācijas niša. Nav normāli, ka, piemēram, Valkā nav traumpunka, kur cilvēki varētu vērsties jebkurā laikā. Ģimenes ārstu darbam jābūt bez liekas birokrātijas – ērtam, efektīvam un cilvēkiem pieejamam. Ir jāpanāk, lai attīstītos ģimenes ārstu prakses, tās kooperētos un spētu nodrošināt to, ka cilvēki primāro medicīnisko aprūpi var saņemt jebkurā nedēļas dienā un laikā. Ir jāturpina neatliekamās medicīniskās palīdzības vienotā dienesta darba pilnveidošana, lai nodrošinātu to, ka no jebkuras vietas Latvijā cilvēks maksimāli ātri var nokļūt lielajās slimnīcās un saņemt augsti kvalificētu palīdzību. Iesāktās reformas veselības aprūpē ir vērstas uz ambulatorās aprūpes nostiprināšanu – uz to, lai cilvēkiem tiktu nodrošināta ārstēšana un viņi pēc iespējas retāk nokļūtu slimnīcā. Lai panāktu, ka mūsu tauta ir vesela, aktīva, nepieciešams vairāk līdzekļu ieguldīt tieši ambulatorajā aprūpē. Tas noteikti arī valstij izmaksā lētāk.Izglītības jomā jāpanāk vispārēja izglītības kvalitātes celšana un valsts līdzekļu racionāla izmantošana. Jānovērš valsts apmaksāto studiju programmu dublēšanās augtskolās. Būtiski, lai pamata, vidējā un vidējā profesionālā izglītība ir patiesi bezmaksas, lai vecākiem nebūtu jāpērk mācību grāmatas, specilizētie līdzekļi. Tāpēc ierosinām noteikt tikai vienu obligāto mācību grāmatu katrā priekšmetā. – Stāsta, ka cilvēkiem ir īsa atmiņa, bet kā politiķiem? Vai atceraties arī to, ko esat solījuši pirms iepriekšējām vēlēšanām, bet neesat izpildījuši? – Es Saimes vēlēšanās neesmu startējis jau 17 gadus. Tagad politikā esmu atgriezies ar ļoti lielu apņēmību vērst daudzas lietas uz labu. Ja jautā par „Par Labu Latviju!” neizpildītajiem solījumiem, man jāatgādina, ka „ Par labu Latviju”, ko es vadu, ir tikai šogad dibināta piecu politisko partiju un uzņēmēju kustības apvienība. Konkrētus solījumus, ko veiksim dažādas jomās, esam iekļāvuši Saprašanās memorandos – ar Latvijas Pensionāru federāciju, Latvijas Kredītņēmēju asociāciju, Latvijas Preses izdevēju asociāciju, Latvijas Olimpisko komiteju un daudzām citām nevalstiskajām organizācijām. – Vai, ievēlot “Saskaņas centru”, PCTLV, var mainīties valsts politiskais kurss un Latvijā īstenoties Kremļa diktēta politika? Vai varētu īstenot lēmumu par krievu valodas kā otras valsts valodas pasludināšanu?- Šobrīd strauji notiek nacionālo vērtību pārstāvošo partiju šķelšanās, jāatzīst, Latvijas parlamentā pēc vēlēšanām varētu pieaugt „Saskaņas Centra” un PCTVL ietekme. Taču „Par Labu Latviju!” kategoriski iestājas pret krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu Latvijā. Sadarbībai ar Krieviju jānoris Eiropas Savienības ārpolitikas ietvaros. Mūsu pieeja – ārpolitikā Latvijas nacionālajām interesēm jābūt pirmajā vietā! Tā ir mūsu pozīcija.
