Šodien lasītājiem piedāvājam partijas “Zaļo un zemnieku savienība” atbildes uz pieciem “Ziemeļlatvijas” jautājumiem, kā arī dažādu sociālo slāņu cilvēku viedokli par šo partiju. ZZS jau daudzus gadus ir Saeimas pozīcijas partija.
Uz “Ziemeļlatvijas” jautājumiem atbild ZZS valdes loceklis Andis Kāposts
Partijas biedri A. Kāpostam pārmet, ka viņš parasti izsaka nevis partijas, bet savu personisko viedokli. Sarunā ar “Ziemeļlatviju” deputāts atzīst, ka viņam patiesi daudzos jautājumos ir no partijas nostādnēm atšķirīgs viedoklis un tā ir katra cilvēka vērtība, jo partijas nostādnes var izlasīt programmā. – Liela daļa sabiedrības politiķus uzskata par pašlabuma meklētājiem, kas vispirms caur savu vēlēto amatu vairo savu materiālo labklājību un sola neiet vēlēt, jo pašreizējos politiķus, no kuriem vairums kandidē atkārtoti, vaino valsts izzagšanā un cilvēku iedzīšanā trūkumā. Kā jūs viņiem paskaidrotu, kāpēc jābalso tieši par jūsu sarakstu? – Ja kāds politiķis, kā jūs sakāt “zog”, tad visdrīzāk tas atspoguļojas arī viņa amatpersonas deklarācijā. Es zinu, ka ir tādi, kas pirms pirmās ievēlēšanas Saeimā savās amatpersonu deklarācijās ir varējuši vien norādīt nolietotu automašīnu un pieticīgu dzīvoklīti. Toties tagad šo pašu deputātu deklarācijās atrodami gan ievērojami nekustamie īpašumi, gan arī lepnas automašīnas. Dīvainākais ir tas, ka nereti šie jaunbagātnieki nāk no partijām, kuras kā vienu no saviem postulātiem izvirza šķietamu godīgumu un cīņu pret korupciju. Savukārt es pa šiem gadiem sevišķi bagātāks neesmu kļuvis. Ja nu vienīgi mati kļuvuši sirmāki, cīnoties par tādu pašu zemnieku un lauksaimnieku interesēm kā es pats. Domāju, ka arī cilvēku ar līdzīgiem uzskatiem ZZS sarakstā netrūkst. Un tas arī ir galvenais iemesls, lai par to būtu vērts balsot.- Kā, jūsuprāt valsti var izvest no krīzes?- Katrās vēlēšanās mēs dzirdam vienu un to pašu. Jāattīsta ražošana, jāaizstāv vietējie uzņēmēji, jāattīsta mazais un vidējais bizness. Tomēr ļoti reti ir runa par to, kā to izdarīt un ko tieši vajadzētu, piemēram, ražot un eksportēt, lai izturētu konkurenci ES tirgū. Ir skaidrs, ka mēs varam ražot pienu, audzēt kartupeļus un tomātus. Tomēr noieta tirgus te pārsvarā būs vairāk Latvija, jo mēs nevaram konkurēt ar valstīm, kur gadā var novākt divas vai pat trīs ražas. Tāpēc mūsu produkti vienmēr būs dārgāki nekā tur, kur tos ražot ir lētāk kaut vai klimatisko īpatnību dēļ. Tomēr mums ir cita priekšrocība. Mēs varam ražot dārgāku, bet toties ekoloģiski tīrāku pienu, kartupeli vai tomātu. Tādu produktu, kas audzēts tīrā augsnē un tāpēc ir daudzreiz nekaitīgāks lietošanai uzturā. Un pieprasījums pēc šādiem produktiem ir liels. Sevišķi Eiropā, kur cilvēki sāk novērtēt tās sekas un riskus, ko ģenētiski modificētā un ķimikālijām piesātinātā pārtika rada, ja to ilgstoši lieto uzturā. Tieši tāpat ir ar citām nozarēm. Jāražo un jāeksportē tas, ko var pārdot, un tas, ar ko esam specifiski, nevis pa visu varu jācenšas ielauzties tur, kur viss jau ir sadalīts un vārti Latvijai būs vienmēr cieši aizslēgti, lai ko mums arī neteiktu ES partneri.- Kā domājat veidot budžetu un vai starptautisko aizdevēju kredīti ir glābējriņķis vai cilpa kaklā?- Par to, vai starptautisko aizdevēju kredīti ir glābējriņķis vai cilpa kaklā, bija jādomā tad, kad valsts šos kredītus ņēma. Tagad var būt runa tikai par to, kā šos kredītus atdot, lai par tiem nebūtu jāmaksā procenti vēl paaudzēm ilgi. Cita lieta ir nosacījumi, uz kādiem šie kredīti ir Latvijai piešķirti. Vai šie nosacījumi nevarēja būt krietni izdevīgāki Latvijas pusei? Vai par šiem kredītiem nav atbildīgi tie cilvēki un partijas, kas vadīja pārrunas ar aizdevējiem un parakstīja līgumus ar tādiem nosacījumiem, kādi tie ir tagad?- Kā risināsiet jautājumus par energoatkarību no Krievijas un kādu redzat nodokļu politiku? – Mums nav pašiem savas naftas, dabasgāzes vai, piemēram, ogļu raktuvju, kas pašlaik varētu nodrošināt Latvijas enerģētisko neatkarību. Toties mums ir vējš, saule, zeme un dažādas ūdenstilpes, no kā iegūt atjaunojamos energoresursus. Patiesībā Latvijai jau tā īsti nemaz cita ceļa nav, kā vien atjaunojamo energoresursu iegūšanas veicināšana. Sevišķi, ja mēs gribam būt enerģētiski neatkarīgi no Krievijas. Protams, ir jāsaprot, ka tas nenotiks vienas dienas laikā un arī tradicionālās, neatjaunojamās enerģijas ieguves nozaru pārstāvji nesēž rokas klēpī salikuši. Tomēr pasaules tendences ir skaidras. Nākotne ir tikai atjaunojamajiem energoresursiem, tāpēc mums ir ļoti nopietni jāstrādā, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu sevi nodrošināt paši. Un varbūt pat kaut ko no tā visa pārdot arī kaimiņiem, lai tie nebūvē atomelektrostacijas un neapdraud mūs un mūsu ekoloģiju. – Stāsta, ka cilvēkiem ir īsa atmiņa, bet kā politiķiem? Vai atceraties arī to, ko esat solījuši pirms vēlēšanām, bet neesat izpildījuši? – Man uz šo jautājumu ir viegli atbildēt, jo politikā nekad nevienam neko nesolu. Nesolīju arī pirms savas pirmās ievēlēšanas parlamentā un nesolīšu arī tagad. Par deputātu kļuvu tāpēc, ka zemnieki, lauksaimnieki un Vidzemes cilvēki kopumā saskatīja manī cilvēku, kas varētu pārstāvēt viņu intereses parlamentā. To arī visus šos gadus esmu darījis. Piemēram, pateicoties manai iniciatīvai, savulaik tika koriģētas pārspīlēti paaugstinātās Pārtikas un veterinārā dienesta kontroles prasības attiecībā uz ES regulu pielietošanu. Tas daudziem zemniekiem ne tikai atviegloja produkcijas ražošanu, bet arī atraisīja rokas sekmīgas lauku uzņēmējdarbības attīstībai. Es arī izkaroju, lai katram lauksaimniekam un uzņēmējam nebūtu jāmaksā divi tūkstoši latu liela soda nauda par nolietotās tehnikas nodošanu metāllūžņos. To izdevās panākt, apturot absurdu likumprojektu, kas paredzēja soda naudas uzlikšanu ražotājiem par nolietotās, bet vēl rezerves daļām derīgās tehnikas izjaukšanu, norakstīšanu un obligātu nodošanu metāllūžņos. Mana darba rezultātā pašvaldībām tagad ir iespēja izveidot brīvās zonas no ģenētiski modificētiem augiem. Tādā veidā ne tikai atbalstot vietējos lauksaimniekus, bet arī veselīgu pārtikas produktu ražošanu kopumā.Galu galā, būdams Saeimas Enerģētikas apakškomisijas vadītāja vietnieks, esmu aktīvi līdzdarbojies dažādos ar atjaunojamajiem energoresursiem saistītos projektos. Tāpēc arī zinu, ka atjaunojamā enerģijas var nodrošināt reālu iespēju kļūt neatkarīgiem no “trubas diktāta” un citām Krievijas enerģētiskajām ķetnām.- Kā vērtējat viedokļus, ka, ievēlot “Saskaņas centru” un partiju apvienību “Tautas kontrole”, var mainīties Latvijas politiskais kurss un, ievēlot minētos spēkus, Latvijā īstenotos Kremļa diktēta politika? Vai tā ir? Vai “Saskaņas centrs” un PCTVL varētu īstenot lēmumu par krievu valodas kā otras valsts valodas pasludināšanu? – Tas, ka “Saskaņas centru” ievēlēs parlamentā, ir fakts, ar ko jārēķinās ikvienam politiskajam spēkam. Šķiet, ka PCTVL (kas ir galvenais divu valsts valodu projekta virzītājs) un partiju apvienība “Tautas kontrole” gan, manuprāt, šoreiz parlamentā neiekļūs. Taču tas, vai Latvijā otra valsts valoda būs krievu valoda un vai te tiks īstenota Kremļa diktēta politika, ir tieši atkarīgs no tā, cik lielu svaru parlamentā promaskaviskie spēki reāli iegūs. Teorētiski viņi to var izdarīt. Bet praktiski tas ir atkarīgs no mums pašiem. Proti, cilvēkiem, kuri ies vai neies uz vēlēšanām. Un, protams, no tā, kādu politisko spēku izvēlēsimies.- Kā sociālajā jomā plānojat panākt sistēmas ilgtspējību? Jūsu attieksme pret pensiju samazināšanu. Ko jūsu apvienība vēlas mainīt veselības aprūpē un izglītībā? – Šis nav tieši mans darba lauciņš, tāpēc atbildēšu, atsaucoties uz ZZS programmu. Mūsu apvienības programmā ir rakstīts, ka ZZS plāno saglabāt pensijas un sociālos pabalstus esošajā līmenī. Vēl vairāk. ZZS vēlas saglabāt piemaksas pie mazām pensijām, neveikt indeksāciju ar negatīvu koeficientu, pakāpeniski palielināt ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo summu pensijām, kā arī pamazām atcelt pabalstu griestus. Veselības un izglītības jomās ZZS plāno nodrošināt kvalitatīvas neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstību reģionos, veidot ģimeni atbalstošu valsts politiku, kā arī atbalstīt bērnu nodarbinātību skolu brīvlaikos. Ievērības cienīga ir ZZS vēlme sākumskolas saglabāt pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai.
