Dīvaini, bet mani īpaši nepārsteidz šaušalīgie sižeti televīzijā par jauno musulmaņu izdarībām Francijā un nu jau arī citās kaimiņvalstīs.
Dīvaini, bet mani īpaši nepārsteidz šaušalīgie sižeti televīzijā par jauno musulmaņu izdarībām Francijā un nu jau arī citās kaimiņvalstīs. Nepārsteidz tāpēc, ka jau pirms trijiem gadiem naktī vienatnē staigājot ap Eifeļa torni, nācās pārdzīvot itin nepatīkamus brīžus — arābu pusaudži zem manām kājām meta petardes un uzjautrinājās. Es vēl saprastu, ja viņi šīs it kā nekaitīgās sprāgstvielas mestu zem kājām saviem vienaudžiem, bet nē — šie nekauņas tā izrīkojās ar pusmūža vīrieti. Tas notika valstī svinamajos Bastīlijas ieņemšanas svētkos, kad Eifeļtornis ir apgaismots gandrīz visu nakti. Kā lai notic tām islama pasaciņām par to, ka vecāki cilvēki šajā ticībā top īpaši cienīti. Vienīgā reize, kad esmu apzagts sabiedriskā vietā, nebūt nebija Rīgas Centrāltirgus rajonā, kas slavens ar kriminālām aktivitātēm, bet gan Parīzes metro, kad nokļuvu viltīgi izliktās arābu grupas lamatās. Nevajag nemaz braukt tik tālu, lai redzētu tumšādaino imigrantu nepievilcīgo izrīcību un izaicinošo izturēšanos. Pietiek aizbraukt uz netālo Stokholmu un apskatīt tos pilsētas rajonus, kur nomitināti imigranti. Pazīstu kādu zviedru ģimeni, kuras saimniece Ārlija jau padsmit gadus, dodoties uz tuvāko metro staciju, ņem līdzi maisiņu, lai pa ceļam uzlasītu atkritumus ap imigrantu mājokļiem. Viņa joprojām nespēj samierināties ar neierastām netīrības ainām.
Es neticu nekādām musulmaņu integrācijas iespējām kristiešu valstīs. Tā ir pilnīga utopija — cerēt, ka musulmaņi atteiksies sevi uzskatīt par visu reliģiju kroni, pēdējo, mūžīgo un negrozāmo vēstījumu cilvēcei. Pagaidām nav nekādu vienotu atskaites punktu, kas ļautu saprasties kristietim un musulmanim.
Liela daļa Eiropas labklājības valstu noteikto pabalstu lielums imigrantiem ir tik liels, lai nevajadzētu domāt par izglītošanos un karjeras uzsākšanu. Ar šiem pabalstiem ir gana, lai, neko nedarot un slaistoties pa ielām un naktsklubiem, apcerētu neticīgo varas pāridarījumus un nostiprinātu naidu pret valsti, kas viņus uztur. Vidējais pabalsts, ko saņem arī automašīnu dedzinātāji Francijā, ir 800 – 1000 eiro, turklāt vēl bezmaksas medicīnisko apkalpošanu un izglītības iegūšanas iespējas.
Visticamāk, ka pēc neilga laika piedzīvosim imigrantu nemierus arī lielajās Latvijas pilsētās.
