Vineta, Skutāne, Valkas ģimnāzijas skolotājaIzlasot “Tautas kontroles” programmu, nesapratu, kādēļ partija Saeimā grib redzēt tikai 40 deputātus. Ja jau ievērojam demokrātiskos principus, tad tam vajadzētu būt nepāra skaitlim – 41 vai 39, lai balsošanā nodrošinātu vairākumu. Partija sola ieviest elektronisko balsošanu. Vai tiešām “Tautas kontroles” kandidāti ir pārliecināti, ka visi pensionāri ir labi apguvuši elektroniskos saziņas līdzekļus. Vēl ir jāievēro tāds fakts, ka ne visās lauku mājās ir elektrība, nerunājot par datoru un internetu.Ja izdarām, kā grib partija, un apturam pensionēšanās vecuma palielināšanu, tad skaidri jāpasaka – Latvijas darba tirgū strauji ienāks viesstrādnieki.Satversmē rakstīts, ka tajā izmaiņas var veikt, ja par tām nobalso vismaz divas trešdaļas deputātu. “Tautas kontrole” uz vēlēšanām izvirzījusi 66 kandidātus. Pat ja visus ievēlētu, nesanāktu divas trešdaļas. Programmā ir daudz pretrunu. Partiju apvienības “Saskaņas centrs” programmā it kā pateikts viss un vienlaikus nekas. Ilgi nebiju lasījusi tik skaistus saukļus. Jomas ar lielākajām problēmām – izglītība, kultūra, medicīna – ir tikai pieminētas, bet sports vispār nav nosaukts. Ieinteresēja ideja par profesionālu Ministru kabinetu. Latvijā pieņemts par profesionāļiem uzskatīt Saeimas deputātus, bet zinām, ka par deputātu var kļūt arī cilvēks ar pamatskolas izglītību. Noteikta profila profesionālis, protams, labāk orientētos attiecīgā jomā, bet jautājums, vai viņš spēs novērtēt nozares darbību kopumā? Tādēļ gribētos vairāk uzzināt, kādi ir apvienības noteiktie profesionalitātes kritēriji. Piekrītu programmā rakstītajam, ka Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis nav pilnībā novērtēts. Taču tā izmantošanai programmā minēta tikai viena kaimiņvalsts – Krievija. Tas ir vienpusīgi.
Milda Mūrniece, pensionāre, bijusī Valkas rajona laikraksta redaktoreIzlasot partijas “Tautas kontrole” programmu, nav skaidrs, kādēļ izvēlēts tāds nosaukums. Iespējams, tas izdomāts, lai mulsinātu iedzīvotājus un vedinātu viņus partiju saistīt ar valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas popularitāti. Man gan, lasot programmu, rodas asociācijas ar 1917. gadu, kad arī viena partija aicināja tautu pārņemt varu. Mēs zinām, pie kādas “labklājības” tas noveda. “Tautas kontrole” sludina, ka viens no uzdevumiem esot iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumu nodokļa samazināšana līdz nullei. Man nav skaidrs, kur tādā gadījumā valsts vara ņems naudu, lai tik radikāli mainītu valsts kursu. Pēc manām domām, šie solījumi ir tikai centieni nokļūt pie varas, un pēc tam jau redzēs, kā būs.Savukārt “Saskaņas centrs” savu programmu sāk ar saukli “Mēs uzvarēsim!”. Pēc uzvaras saskaņieši mežonīgā kapitālisma vietā radīšot “sociāli atbildīgu ekonomiku”. Kas slēpjas aiz šīs frāzes, to atliek tikai minēt. Viss it kā tiek solīts augstākās vērtības – cilvēka – labā. It kā pareizi, bet diemžēl tā ir tikai mums pasniegta puspatiesība. Aiz programmā deklarētā slēpjas daudz nepateikta, ko nesen vārdos atklāja pats Jānis Urbanovičs – apvienības izvirzītais premjera kandidāts. Nav vairs noslēpums, ka galvenās norādes nāks no Maskavas. Ne velti arī programmā tik ļoti ir uzsvērta Krievijas nozīme Latvijas jaunās ekonomikas izaugsmē. Par klanīšanos Krievijas priekšā liecina arī austrumu kaimiņu nesenā viesošanās Rīgā. Šajā aspektā, domāju, der sīkāk papētīt “Saskaņas centra” skaitliski lielo, bet nepazīstamo kandidātu sarakstu.
Dace Zviedre, studenteKā var spriest pēc “Tautas kontroles” programmas, partija ir izvēlējusies diezgan atšķirīgu pieeju politisko procesu veidošanai. “Tautas kontrole” vispirms savā programmā atklāj savus plānus turpmāko vēlēšanu organizācijā un varas pārstāvju izvēlē, bet mazāk runā par galarezultātu, kādu varētu iegūt Latvijas tauta. Pēc manām domām, programmā nav pievērsta uzmanība sociālo un ekonomisko jautājumu risināšanai, ievērojot pašreizējo situāciju. Partija sola veikt izmaiņas Satversmē, aicinot tautu pārņemt varu. Pašreizējā politiskā iekārta gan ir tautas vara, kura ievēl savus pārstāvjus Saeimā.Politisko partiju apvienība “Saskaņas centrs” savā programmā ir iekļāvusi dažādus mērķus. Skaidrojumi par dažādu uzdevumu veikšanu mijas ar propagandu. Tomēr nav konkrētu norāžu, kā iecerētais tiks izpildīts un kas būtu pats labākais variants. Runājot par ekonomisko problēmu risināšanu, apvienība pat nonāk it kā pretrunās. Vispirms tā min, ka lūgs palīdzību starptautiskajiem kreditoriem, bet pēc tam apliecina, ka tirdzniecība ar Krieviju būs ekonomiskās izaugsmes garants.Kopumā “Saskaņas centra” programma vairāk izklausās pēc aizstāvības runas partijai, kura nav bijusi pozīcijā. Apvienība iestājas par plašu sadarbību ar Krieviju, bet Latvija pašlaik tiecas sasniegt Rietumeiropas standartu līmeni.
