Šogad Smiltenes pilsētas augstāko apbalvojumu, Goda medaļu, saņems Gunārs Liedags.
Šogad Smiltenes pilsētas augstāko apbalvojumu, Goda medaļu, saņems Gunārs Liedags. Pateicoties viņa pūliņiem un iniciatīvai, Smiltenei ir sava televīzija. Klajā nākušas novadnieku dzejas grāmatas. Pilsētā joprojām darbojas viens no retajiem kinoteātriem Vidzemē.
Apbalvošanai Gunāru Liedagu izvirzīja Smiltenes pilsētas domes deputāts Gatis Krūmiņš.
“Pēc atgriešanās dzimtajā pilsētā Gunārs Liedags gandrīz 20 gadu bijis smilteniešu kultūras dzīves un sabiedriskās domas virzītājs. Viņš ir Smiltenes televīzijas idejas autors un uzturētājs dažādos līmeņos no 1991. gada, aktīvs cīnītājs par Smiltenes kinoteātra eksistenci, laikraksta “Smiltenīte” izdevējs, dažādu kultūras grāmatu izdošanas veicinātājs un atbalstītājs,” iesniegumā pašvaldībai raksta G. Krūmiņš.
Gunārs Liedags par sevi
“Smiltene ir manas tēva mājas, bērnības un agrās jaunības pilsēta. Te atrodas mana skola un pirmā darbavieta. Tā ir mana Smiltenīte. 1996. gadā izveidoju avīzi ar šādu nosaukumu mīļvārdiņā, un tas ļaužu prātā ir palicis joprojām, kaut arī avīzītes vairs nav.
Smiltene ir vārds, kuram nekad nepaeju garām, vai tas būtu lasāms avīzē, grāmatā vai interneta lapā. Priecājos, kad esam pamanīti. Augsti godāju tos, kuri nes Smiltenes vārdu pasaulē.
Smiltene ir vieta, kurā ir vismīļāk atgriezties. Kad pēc dažu dienu ilgas prombūtnes pārrodos mājās, Smilteni skatu citām acīm. Tā vien šķiet, ka te jau noticis kaut kas īpašs.
Nu esam taču mēs skaisti! Pilsētas centrā nav gandrīz nevienas nobružātas ēkas. Katru gadu nāk klāt kaut kas jauns. Mums nav iemesla īgņoties. Ja strīdamies, tad vēlamies kaut ko iekarot savai nozarei. Pēc kāda laika tas būs ieguvums visai pilsētai.
Pēc 10 gadiem un pat ātrāk gribētu redzēt celtni Dārza ielā iepretim pasta ēkai. Gribētu skatīt oriģinālu apbūvi laukumā Gaujas ielā pie vasaras tirdziņa. Manuprāt, nepaies pat 10 gadu, kad apbūvēs pagalmu aiz “Elektronama”. Tad arī centra apbūvei būtu gana. Lai atliek vieta ziediem, zaļumiem, strūklakai! Novēlu mūsu pabērnam Jāņu kalnam atkal celties saulītē, varbūt pat ar ēku pakalnā un katrā ziņā ar kārtīgu apsaimniekošanu.
Manai radošajai ikdienai ir trīs balsti, un katrs no tiem ir mīļš. Priecājos, ka arvien raida 1991. gadā dibinātā televīzija. Jānis Ūdris ar sieviņu Evitu filmē, ziņo, stāsta. Es raugos, lai cilvēki to visu redzētu, proti, lai mūsu jaunais raidītājs strādātu kā labs pulkstenis. Mana nenoslēpjama aizraušanās ir žurnālistika, un pirms sešiem gadiem tā nopietni pārvērtās par grāmatu izdošanu. Esmu ļoti pateicīgs Jurim Zušmanim par gadiem ilgo, interesanto darbu, kad īstenoju autora ieceri ietilpināt apjomīgā grāmatā Smiltenes vēsturi.
Varbūt dažs brīnās, kāpēc esmu tik spītīgi pieķēries kino. Ar to saistīti 30 manas dzīves gadi. Mana pirmā darbavieta ir Smiltenes kinoteātris.
Esmu interneta “slimnieks”. Ceru, ka vēl labā nozīmē, jo tikai tā varu katru dienu būt kopā ar saviem draugiem Austrālijā un Amerikā un ar saviem bērniem, kuri tagad dzīvo Rīgā.”
***
Par Gunāru Liedagu
• 1945. gada 24. janvāris.
• Vidējā.
• Uzņēmuma “Smiltenes TV” īpašnieks, pašvaldības kinospeciālists – kinooperators.
• Smiltenes pilsētas kultūras un sporta centrs.
• Dzīvesbiedre Mārīte, meita Everita, dēls Ingars.
• Ūdensvīrs.
• Satelīttelevīzija.
