Anda Kalniņa, Blomes pamatskolas vēstures skolotājaLatvijas vēsture jāsāk mācīt jau 5. klasēLatvijas vēsturi skolās jāturpina mācīt kopā ar pasaules vēsturi, tāpēc ka mūsu valsts vēsture ir saistīta ar citiem notikumiem Eiropā. Bērniem ir jāizprot kopējais notikums. Piemēram, Pirmajā pasaules karā Latvija bija sadalīta starp tādām lielvalstīm kā Vācija un Krievija. Arī Otrajā pasaules karā Latvija bija saistīta ar notikumiem Eiropā un pasaulē. Kā var mācīt Latvijas vēsturi atsevišķi, atrauti no pasaules vēstures, ja mēs vienmēr esam bijuši kā starp dzirnakmeņiem.5. klasē vispār skolēniem nav tāds priekšmets kā vēsture. Piemēram, 6. klasē skolēni apgūst aizvēsturi un senos laikus, 7. māca pasaules vēsturi viduslaikos – Latvija Livonijas sastāvā, 8. apgūst Latvijas vēstures notikumus, kad bijām zviedru un krievu pakļautībā. Jāteic, ka visvairāk par Latvijas vēsturi māca devīto klašu skolēniem. Viņiem jāapgūst 20. gadsimta notikumi līdz pat mūsdienām.Varbūt tieši tāpēc daudzo aptauju rezultāti neatspoguļo bērnu īsto zināšanu līmeni, jo tiek aptaujāti arī jaunāko klašu skolēni, kuriem nemaz Latvijas vēsture padziļināti skolās netiek mācīta. Domāju, ka arī šo klašu skolēniem vajadzētu mācīt Latvijas vēsturi, par notikumiem stāstot vispārīgi.Blomes pamatskolas skolēniem ir pietiekamas vēstures zināšanas. Pēc iespējas vairāk cenšamies piedalīties konkursos, kas saistīti ar vēsturi. Pērn mūsu skolēni piedalījās Kara muzeja rīkotajā konkursā “Latvijas Armijai – 90” un iekļuva finālā. Juris Zušmanis, grāmatas “Smiltene. Laiki un likteņi.” autorsNoteikti jāaudzina patriotismsPavisam noteikti skolās Latvijas vēstures mācību vajadzētu ieviest kā atsevišķu priekšmetu. Pats nemaz tik labi nezināju Latvijas vēsturi. Rakstot savu grāmatu, tai pievērsu pastiprinātu uzmanību. Tagad par Latvijas vēsturi zinu daudz vairāk nekā jaunībā. Tā diemžēl ir ar daudziem cilvēkiem, jo skolā viņiem nav iedotas pamatzināšanas. Manuprāt, lielākoties viss ir atkarīgs no skolotāja.Latvijas vēsturi nepieciešams apgūt atsevišķi, lai mūsdienu jaunatnei ieaudzinātu patriotismu. Kad Ulmaņa laikos gāju skolā, vecāki daudz mani ietekmēja gan svētku svinēšanas ziņā, gan bieži stāstot par apkārtējiem notikumiem. Tagad problēma ir tā, ka daudziem skolēniem nav emocionālā pārdzīvojuma par vēsturiskajiem notikumiem, jo tolaik viņi vēl nebija piedzimuši. Toties tos jauniešiem var radīt, stāstot par Latvijas vēsturi skolā un mājās. Mūsu bērniem un mazbērniem tā ir jāzina.
Roberts Jakovičs, Smiltenes ģimnāzijas 10.b klases skolnieksLai uzlabotu zināšanas, vajag mācīt atsevišķi Manuprāt, jaunieši diezgan slikti zina Latvijas vēsturi, to, kā ir dzīvojuši mūsu senči. Man pašam personīgi vēsture nav no tām mīļākajām stundām, bet arī nav no sliktākajām. Protams, ir mācību stundas, kurās interesanti dzirdēt par Latvijas vēsturi, bet ir arī tādas, kurās grūti saprast stāstīto vai lasīto.Uzskatu, ka mēs nevaram pietiekami izprast savas valsts vēsturi, ja to pasniedz kopā ar pasaules. Apzinos, ka viss atkarīgs no paša skolēna interesēm un attieksmes. Protams, skolotājs arī ir līdzatbildīgs, jo viņam jāprot izskaidrot skolēniem nezināmās lietas. Taču viss pārējais ir jauniešu ziņā. Tāpēc domāju, – lai uzlabotu zināšanas, jābūt atsevišķam Latvijas vēstures priekšmetam. Tad arī vairāk atcerētos tieši savas valsts vēsturi, nevis jauktu ar pasaules notikumiem. Roberts Jakovičs, Smiltenes ģimnāzijas 10.b klases skolnieks
