Pagājušo sestdien pie Kokneses uz salas Daugavā tautas Likteņdārza veidošanā piedalījās Latvijas politiski represēto apvienības Strenču nodaļas biedri no Strenčiem, Jērcēnu, Trikātas un Plāņu pagasta.
Nodaļas biedriem līdzi devās arī vairāki strencēnieši, kuri vēlējās piedalīties talkā. Ar talciniekiem kopā bija Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte. “Likteņdārzā biju pirmo reizi, tādēļ man grūti salīdzināt, kā bija pirms gada un tagad. Kaut dārzs vēl nav pabeigts, man jau tagad tas šķita skaists. Ir paaugušās iestādītās ābelītes, iekārtoti celiņi un, redzot iesāktos darbus, nav grūti iztēloties, cik skaists būs iecerētais amfiteātris. Likteņdārzs būs lielisks parks dažādiem plašiem pasākumiem. Ainaviski ir plānots, ka 18. novembrī saule norietēs tieši virs amfiteātra,” stāsta G. Gailīte. Akmens kā likteņa zīmeStrenču novada talcinieki iestādīja piecus kokus ar klāt pieliktu vēstījumu, ka tie veltīti 1949. gadā no Strenčiem svešumā aizvesto cilvēku piemiņai. Tagad no Strenču puses Likteņdārzā aug priedīte, lapegle, divas tūjas un pīlādzis. Katrs brauciena dalībnieks ziedoja arī piecus latus salas turpmākai labiekārtošanai. Arī Strenču novada domes darbinieki šim mērķim bija saziedojuši 28 latus. Ir sākta arī dārza projekta autoru idejas īstenošana – amfiteātra aizsargvaļņu nostiprināšana ar tumši pelēkiem laukakmeņiem, kas atvesti no dažādām Latvijas malām. Pirmie 76 akmeņi jau ir novietoti uz vaļņa. Sestdien savus atvestos akmeņus tur nolika arī politiski represētie no Strenču nodaļas. Zīmīgs šis pasākums izvērtās nodaļas vadītājai Dzintrai Lezdiņai no Jērcēniem. “Man ap māju daudzviet mētājas dažādi akmeņi, un pirms brauciena gāju kādu sameklēt, ko aizvest uz Koknesi. Kādreizējās ēkas pamatu mūrī ieraudzīju pilnīgi melnu akmeni un izlauzu to. To darot, atcerējos, ka savulaik šo sienu mūrēja tēvs, tātad arī šim akmenim ir pieskārusies viņa roka. Liels bija mans pārsteigums, ka, nomazgājot akmeni, uz tā gaišākās rievītēs atklājās M burta kontūras. Ar šādu burtu sākās mans meitas uzvārds,” stāsta Dz. Lezdiņa.Izpelnās pateicībuViņa kopā ar citiem represētajiem uz talkām Likteņdārzā ir braukusi arī pērn un neslēpj prieku, ka sala kļuvusi daudz skaistāka. Likteņdārzā jau ir iestādīti 250 koki. Talkas dienā savu akmeni aizsargvaļņa nostiprināšanai atveda arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Savukārt politiski represētie no Strenču novada par ieguldīto darbu un atvēlētajiem ziedojumiem saņēma pateicības apliecinājumu no Kokneses novada domes priekšsēdētāja Viestura Cīruļa un Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja Viļa Vītola.Līdz šim kopumā no Latvijas Likteņdārza veidošanā ir iesaistījušies vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.
