Šodien “Ziemeļlatvija” sāk lasītājus iepazīstināt ar Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētajām apvienībām un partijām, kuras nolēmušas piedalīties 10. Saeimas vēlēšanās un kuras, pēc mūsu domām, varētu pārsniegt piecu procentu barjeru un kuru sarakstos kandidē cilvēki no bijušā Valkas rajona teritorijas. Katras partijas birojam nosūtījām jautājumus, uz kuriem lūdzām atbildēt kādu no attiecīgā politiskā spēka vadošajiem pārstāvjiem, kā arī no katra saraksta lūdzām uz interviju vietējos kandidātus. Lai lasītāji rastu vispusīgāku ieskatu, par sarakstu programmām lūdzam izteikt viedokli arī “Ziemeļlatvijas” ekspertiem – vienkāršiem cilvēkiem, kuri pārstāv dažādus sociālos slāņus – pensionārei, studentēm un skolotājai. Ar katru sarakstu iepazīstināsim pēc partiju sarakstu kārtas numuriem. Pirmo vērtējumam piedāvājam partiju apvienību “Vienotība”.
Uz partiju apvienības “Vienotība” biroju nosūtītajiem “Ziemeļlatvijas” jautājumiem atbild Ministru prezidents Valdis Dombrovskis
– Liela daļa sabiedrības politiķus uzskata par pašlabuma meklētājiem, kas vispirms caur savu vēlēto amatu vairo savu materiālo labklājību, un sola neiet vēlēt, jo pašreizējos politiķus, no kuriem vairums kandidē atkārtoti, vaino valsts izzagšanā un cilvēku iedzīšanā trūkumā. Kā jūs viņiem paskaidrotu, kāpēc jābalso tieši par jūsu sarakstu?- Mūsu argumenti ir paveiktie darbi – pārvarētā krīze un atjaunotā valsts maksātspēja. Kad 2009. gada martā uzņēmos Ministru prezidenta amatu, mūsu valsts piedzīvoja visdziļāko politiskās un ekonomiskās krīzes brīdi. Gada laikā valdībai ir izdevies novērst valsts bankrotu, stabilizēt ekonomiku un atsākt izaugsmes ceļu. Gada laikā esam paveikuši to, kam vēl nesen neticēja daudzi eksperti, politologi un ekonomisti. Tas bija iespējams, pateicoties drosmīgai un profesionālai komandai, spēcīgiem un zinošiem cilvēkiem, kuri valsts un sabiedrības intereses vienmēr vērtē visaugstāk. Šobrīd un turpmāk “Vienotības” piedāvājums ir valsts, kurā svarīgākais ir cilvēks. Mūs vieno vērtības par godīgu, taisnīgu un uz iedzīvotājiem vērstu politiku. Mūsu mērķis ir atjaunot sabiedrības uzticību valstij un tās varai, atjaunot iedzīvotāju lepnumu par savu zemi un valsti. Oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās aicinu ikvienu Latvijas pilsoni nepalikt malā – domāt, vērtēt un piedalīties vēlēšanās, jo ikviena vēlētāja līdzdalība vēlēšanās un izdarītā izvēle ir daļa atbildības par savas valsts nākotni. Izdarot savu izvēli, neticiet krāšņām reklāmām un pasakainiem solījumiem – vērtējiet politiķu darbus un viņu attieksmi pret savu valsti un savu tautu.- Kā, jūsuprāt, valsti var izvest no krīzes? Kā domājat veidot budžetu un vai starptautisko aizdevēju kredīti ir glābējriņķis vai cilpa kaklā? Kā risināsiet jautājumus par energoatkarību no Krievijas un kādu redzat nodokļu politiku?- Lai valsts pēc iespējas ātrāk pārvarētu krīzi un izaugsme balstītos uz stabiliem pamatiem, viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšana. Šim mērķim tautsaimniecības attīstībai esam paredzējuši četros gados novirzīt trīs miljardus latu Eiropas Savienības fondu un valsts investīciju veidā. Mums jāizmanto visi pieejamie risinājumi, lai mazinātu augsto bezdarba līmeni – jāveicina nodarbinātība caur mikrouzņēmumiem, jāpiešķir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas atlaides uzņēmējiem, pieņemot darbā ilgstošos bezdarbniekus un dodot jaunietim pirmo darbavietu. “Vienotības” mērķis ir attīstīt ražošanu un konkurētspējīgus pakalpojumus visā Latvijas teritorijā, lai četros gados nodarbinātība sasniegtu 70 procentus un bezdarbs samazinātos līdz 7 procentiem.Latvijai jāturpina būt relatīvi zema nodokļu sloga valstij, kurā nodokļu slogs ir ap trešdaļu no IKP. Nodokļu politikā jāievieš sociālā taisnīguma princips – īstenojot pakāpenisku nodokļu sloga pārdali no ienākuma nodokļiem uz patēriņa, kapitāla un īpašuma nodokļiem, izdosies sekmīgāk veicināt tautsaimniecības attīstību, īstenot sabiedrības solidaritātes mērķus un samazināt nevienlīdzību. Līdz ar fiskālās situācijas stabilizēšanos, jāīsteno nodokļu samazināšana darbaspēkam, vienlaicīgi atjaunojot regulāru minimālās darba algas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Energoneatkarība ir būtiska mūsu valsts drošības, neatkarības un ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļa. “Vienotības” mērķis ir precīzi stimulēt energoefektīvu dzīvi, atjaunojamo resursu izmantošanu un zaļu biznesu – veidot pareizu valsts programmu atjaunojamo energoresursu ražošanai, eksportam un konkurencei vietējā tirgū un pakāpeniskai fosilā kurināmā aizvietošanai, kā arī mērķtiecīgi mazināt mūsu tautsaimniecībai vajadzīgās Krievijas gāzes un naftas īpatsvaru, daļēji aizstājot to ar Latvijas zaļo enerģiju.Stingra fiskālā politika, strukturālās reformas nelietderīgu valsts līdzekļu tēriņu izskaušanai, jauna uzņēmējdarbības veicināšanas programma, kā arī starptautisko aizdevēju sniegtā palīdzība ir līdzekļi, ar kuriem gada laikā no teju nenovēršama bankrota esam atgriezušies uz trausla izaugsmes ceļa. Bez starptautiskā aizdevuma šāds izaugsmes ceļš nebūtu bijis iespējams. Šobrīd, uzlabojoties ekonomiskajiem rādītājiem, Latvijai vairs nav nepieciešami visi starptautiskajā atbalsta programmā iepriekš paredzētie līdzekļi. Tādēļ ar starptautiskajiem aizdevējiem esam vienojušies par aizdevuma programmas apjoma un tempa samazināšanu.- Kā sociālajā jomā plānojat panākt sistēmas ilgspējību? Jūsu attieksme pret pensiju samazināšanu. Ko jūsu apvienība vēlas mainīt veselības aprūpē un izglītībā?- “Vienotība” uzsver – pensijas netiks samazinātas. Ir jāturpina mazināt citi valsts izdevumi un jāturpina strādāt pie progresivitātes nodokļu sistēmā, kas ļaus palielināt ieņēmumus un taisnīgāk sadalīt nodokļu slogu.Nākamā gada valsts budžetam jābūt vidusceļam, kurā ievērota gan nepieciešamība veicināt nodarbinātību un ekonomisko izaugsmi, gan saglabāt stabilu sociālās drošības līmeni, no budžeta samazinājumiem īpaši pasargājot aizsargājamās sabiedrības grupas, tostarp pensionārus. Ne pensijas, ne skolotāju algas nevar būt ielāps valsts budžeta caurumiem.Mēs uzskatām, ka pensijas aprēķins jāsaglabā atbilstoši darba stāžam un veiktajām sociālajām iemaksām. “Vienotība” uzskata, ka vecumpensijas apmēram ir jābūt atkarīgam gan no sociālo iemaksu apjoma darba mūžā, gan arī no personas iesaistīšanās 3. pensiju līmenī, veidojot vēl arī papildu uzkrājumu privātajos pensiju fondos, ko valstij ir jāveicina ar atbalstošu nodokļu politiku. Veicināsim pensiju kapitāla uzkrāšanu visos trīs pensiju līmeņos: solidārajā, valsts fondētajā un brīvprātīgajā (privātajā). Tādējādi tiks pakāpeniski nodrošināta iepriekšējo ienākumu aizvietojamība vecumdienās 55 – 60 procentu līmenī. Inflācijai pārsniedzot Māstrihtas kritērijos noteiktos piecus procentus, ir jāatjauno valsts pensiju indeksācija.Savukārt, runājot par veselības aprūpes sistēmu, vēlos uzsvērt – pacientu interesēs veselības aprūpes finansējums ik gadu jāpalielina, 2014. gadā sasniedzot piecus procentus no IKP, kā arī jānodrošina kompensējamo zāļu cenu caurspīdīgums. Jāmeklē arī rezerves veselības sistēmas iekšienē. Jāizskauž slimnīcu valdēs ievirzītie politisko partiju ielikteņi, tādējādi izbeidzot negodīgus tēriņus un atjaunojot uzticību veselības sistēmai. Jāmeklē rezerves arī veselības aprūpes sistēmas iekšienē, pilnveidojot to strukturāli un organizatoriski. Ir jāpaaugstina prasības ģimenes ārstu darba kvalitātei un atbildība par pacienta veselību, jāizveido stiprs un mobils neatliekamās palīdzības dienests. Lai veselības nauda netiktu izniekota nepārdomātos pakalpojumu un tehnoloģiju iepirkumos, nepieciešams palielināt veselības aprūpes iestāžu vadītāju atbildību par veselības aprūpes izmaksu efektivitāti.Visbeidzot, atbildot uz jautājumu par izglītības sistēmu – jāveido racionāls skolu tīkls, lai maksimāli nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību katram skolēnam. Ir jāpanāk, ka vismaz 97 procenti Latvijas bērnu iegūst pamatizglītību. Ir jāatjauno obligātās vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības apguve. No budžeta apmaksāto studiju vietu skaits pakāpeniski jāpalielina visupirms prioritāro nozaru vajadzībām, jāveicina zinātniskā grāda saņēmēju skaita pieaugums, jāpalielina Latvijas augstskolu dalība starptautiskajās pētniecības programmās. Īpaši jāattīsta zinātnes un pētniecības virzieni dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, tādējādi dodot vislielāko ieguldījumu augsto tehnoloģiju attīstībā un zinātņietilpīgas produkcijas pieaugumā. – Stāsta, ka cilvēkiem ir īsa atmiņa, bet kā politiķiem? Vai atceraties arī to, ko esat solījuši pirms vēlēšanām, bet neesat izpildījuši?- Apvienība “Vienotība” vēlēšanās startē pirmo reizi, tāpēc uz šo jautājumu varu atbildēt, balstoties uz vienas no trim “Vienotību” veidojošo partiju – “Jaunā laika” – pieredzi. 2006. gadā, gatavojoties 9. Saeimas vēlēšanām, izstrādājām priekšvēlēšanu programmu, kas paredzēja pieaugošu sabiedrības labklājību, ievērojot valsts stabilitātes un izaugsmes zelta likumu – ar stingru fiskālo politiku pret inflāciju, kas tajā laikā bija viens no lielākajiem draudiem Latvijas ekonomikai kopumā un katrai mājsaimniecībai individuāli, taču tā vietā sekoja „treknie” neapdomības un “gāzi grīdā” gadi un tam sekojošs smags ekonomikas kritiens. Šo apstākļu dēļ nevarējām īstenot tādus programmā iecerētus pasākumus kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana, neapliekamā minimuma palielināšana, minimālās algas palielināšana, tomēr uzskatām, ka, turpinot šobrīd uzsākto valsts stabilizācijas un attīstības plānu, šie uzdevumi ir paveicami. Kopumā, vērtējot 2006. gadā izstrādāto programmu un tajā iekļautās prioritātes, ir jāapzinās, ka tā brīža ekonomiskā situācija nav salīdzināma ar laiku, kad 2009. gadā uzņēmāmies valdības vadīšanu. Ja pirms četriem gadiem politiķi, pateicoties arī banku labvēlīgajiem kreditēšanas nosacījumiem un nekustamā īpašuma spekulāciju burbulim, bija radījuši pārāk lielu optimismu par valsts izaugsmi, tad šī gada laikā valdībai nācās pieņemt virkni nepopulāru lēmumu, lai valsts spētu izpildīt savas obligātās saistības pret iedzīvotājiem, garantējot drošību, medicīnisko palīdzību, izglītību, arī algas un pensijas. – Vai, ievēlot “Saskaņas centru, PCTLV, var mainīties valsts politiskais kurss un Latvijā īstenoties Kremļa diktēta politika? Vai varētu īstenot lēmumu par krievu valodas kā otras valsts valodas pasludināšanu? – Šoruden Latvijas pilsoņiem būs jāizvēlas, kādu ceļu Latvijai turpmāk iet – modernas nacionālas Rietumu demokrātijas vai Austrumu kaimiņa diktētas politikas ceļu. Izvēle ir par Latvijas nākotni – turpināsim iesākto stabilitātes un ekonomikas augšupejas kursu vai piekritīsim Jāņa Urbanoviča piedāvātajām pārmaiņām, kuru rezultāts būs Latvijas valsts pazaudēšana. Urbanovičs ir deklarējis nepieciešamību Latvijai izstāties no NATO, atteikties no starptautiskā aizdevuma – vai Urbanovičs šobrīd noklusē, ka Latvijai ir jākļūst par Krievijas ķīlu? Jau šobrīd “Saskaņas centrs” musina sabiedrību uz ģenerālstreiku brīdī, kad situācija valstī ar katru dienu uzlabojas, un sēj etnisko naidu. Būtiska ir tautas izvēle. Šobrīd vairāk nekā jebkad ir svarīgi nepazaudēt Latviju kā demokrātisku, uz Rietumu vērtībām balstītu valsti. Šīs vēlēšanas mūsu valsts nākotnes ceļam ir izšķirošas.
