Jau pierasts, ka Latvijas vēlētājiem patīk pačīkstēt, ka viņus politika neinteresē, jo tā esot tāda politiķu ķīvēšanās un cīņa par savtīgu labumu, proti, kurš vairāk izcīnīs sev, un tauta viņus galīgi neinteresējot. Tomēr galu galā liela daļa vēlētāju saņemas un dodas balsot. Šogad pirmsvēlēšanu laikā var saklausīt ne vien jau ierastu neapmierinātību, bet arī izteiktu vienaldzību. Vēlētāji atklāj, ka vairs nespēj izsekot, kurš ir kurā vēlēšanu apvienībā, kurš par ko iestājas un ar ko katra apvienība atšķiras, tādēļ labāk vispār neiet uz vēlēšanām, jo nav zināms, par ko balsot un tāpat visi politikā iesaistītie ir blēži. “Ziemeļlatvija” lūdza izteikt viedokli “Sabiedrības par atklātību – Delna” politikas analītiķei un kandidatiuzdelnas.lv veidotājai Līgai Stafeckai.Jāuzņemas atbildība pašiem Ko lai atbild vēlētājiem, kuri šaubās, vai vispār piedalīties vēlēšanās? L. Stafecka atļaujas būt skarba un teikt: “Neejiet uz vēlēšanām, ļaujiet, lai citi uzņemas atbildību par šo valsti un tās vadītāju ievēlēšanu, noveliet atbildību uz saviem kaimiņiem, radiniekiem, draugiem, kuri balsos un izlems jūsu vietā!”Tas, ka vēlētāji neiet balsot, nenozīmē, ka vēlāk valstī pieņemtie likumi uz viņiem neattieksies. Viņi tikai būs palaiduši garām iespēju ietekmēt tos, kas nākamajos četros gados radīs likumus un pieņems valstiski svarīgus lēmumus. Tas ir tāpat kā jebkurā sanāksmē – vai tā būtu vecāku sapulce skolā vai bērnudārzā, kādas mājas iemītnieku sapulce. Lēmumu pieņem tie, kuri ir ieradušies, bet tas attiecas arī uz pārējiem, kuri kādu iemeslu dēļ apspriešanā un lēmuma pieņemšanā nav piedalījušies. Ja iepriekš pieminētajās sapulcēs parasti pieņem īstermiņa lēmumus, piemēram, par kāpņu telpas remontu vai par skolas izlaidumu, bet vēlēšanās lēmumu pieņem par to, kā darbosies valsts turpmākos četrus gadus. Tas ir lēmums par to, kāda būs sociālā politika, veselības aprūpe, kā Latvija sadarbosies ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām, kāda būs izglītības sistēma un kādus nodokļus iedzīvotāji maksās. “Lēmums nepiedalīties vēlēšanās slinkuma, apjukuma vai niknuma pret politiķiem dēļ ir lēmums neizmantot visietekmīgāko vēlētāju ieroci – tiesības vēlēt,” uzskata L. Stafecka. Ar savu lēmumu par labu kādai partijai un konkrētiem kandidātiem vēlētāji izlemj, kādā virzienā attīstīsies valsts politika, kā arī katra paša, ģimenes, radinieku un draugu dzīve. Vērīgi jāizpēta partiju sarakstiPirmsvēlēšanu laikā vairs nebūtu jālauza galva – piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās, bet jādomā, kā izdarīt vislabāko un vispareizāko izvēli, kā izšķirties, kuru partiju vai kandidātu atbalstīt. Lai pēc Saeimas vēlēšanām pašiem ar kaunu nebūtu jānovēršas no televizoru ekrāniem tāpēc, ka, šķiet, ziņas no Saeimas neko daudz neatšķiras no kriminālziņām, jo abās ir runa par ļaundariem un zagļiem. L. Stafecka uzskata, ka atbilde ir vienkārša – uzmanīgi jāpārdomā tas, ko partijas piedāvā un kas ir konkrētie piedāvātāji. Vienkārši sakot, jādara tas, ko vairākums no cilvēkiem izdara, veikalā iegādājoties jaunu preci vai produktu, – jāizpēta saturs, kaitīgo vielu daudzums, izcelsmes valsts, derīguma termiņš un garantija. Ar vēsu prātu jāapsver, vai vajadzētu atbalstīt partiju, kas sola tieši to, ko šodien gribas dzirdēt. Piemēram, pēc vēlēšanām nākamajā rītā brokastlaikā kāds klauvēs pie nama durvīm, lai piedāvātu darbu un konkurētspējīgu algu. Pirmajā brīdī izklausās tik jauki, bet jāsaprot, ka nekad tā nenotiks. Diemžēl tieši šādas ir partiju reklāmas. Jāpadomā, vai tiešām vēlamies uzticēties personām, par kuru līdzšinējo darbību un godaprātu ir bijušas ne vien šaubas, bet jau gana konkrētu pierādījumu par saistību kādās nelikumīgās darbībās. Pēdējā laikā L. Stafecka dzirdējusi argumentu, ka labāk Saeimā lai ir zaglis, kurš padalās arī ar pārējiem. Tas ir tāpat kā pie sava galda ielūgt sēdēt cilvēku, kurš pirms tam pagrabā aptīrījis visus ievārījuma krājumus un pēc tam laipni visus klātesošos uzcienātu ar vienu zaptes maizi. Pirms vēlēšanām jāpadomā, vai tautas kopīgos līdzekļus – nodokļos samaksāto naudu – un tās pārvaldīšanu uzticēt personām, kuras ar savu iepriekšējo rīcību parādījušas, ka personīgais savtīgums ir augstāks par visas sabiedrības interesēm. Šī iemesla dēļ vērīgi jāizpēta katrs saraksts, vai gadījumā nav tā, ka tajā ir pārāk daudz kaitīgo E vielu. Jāizmanto visas iespējasTiem, kuri vēlas nedaudz vairāk uzzināt par partiju un politiķu darbiem un solījumiem, L. Stafecka iesaka izmantot visas iespējas, ko sniedz masu saziņas līdzekļi, analizējot partiju piedāvājumus, un vairākas organizācijas, tostarp arī “Delna”. Ikvienam ir iespējams ieskatīties mājas lapā www.kandidatiuzdelnas.lv, kur var apskatīt, kādi ir bijuši lielākie korupcijas skandāli, pretrunīgi lēmumi šaurās interesēs un kas tajos bijis iesaistīts. Jau 13. septembrī mājas lapā būs publicēta arī deputātu kandidātu datu bāze, kur varēs uzzināt par politiķu pagātnes darbiem. Arī citas organizācijas palīdzēs vēlētājiem pieņemt lēmumu, piemēram, rīkos diskusijas ar deputātu kandidātiem.Sabiedriskās politikas centrs Providus sadarbībā ar Scenāriji.lv īsteno projektu “Solīts makā”. Tā mērķis ir izvērtēt iepriekšējo Saeimas vēlēšanu priekšvēlēšanu programmu izpildi, tādējādi veicinot vēlētāju informētību un izsvērtu izvēli 10. Saeimas vēlēšanās. Projekta ietvaros izvēlēti desmit katras partijas solījumi, ko tās paudušas pirms 9. Saeimas vēlēšanām 4000 zīmju programmās un premjerministra amata kandidātu debatēs Latvijas TV1 raidījumā “Milžu cīņas” 2006. gada 6. oktobrī. Visas 2006. gadā Saeimā iekļuvušās partijas aicinātas atbildēt uz jautājumu “Ko esat darījuši, lai šos solījumus izpildītu?”, kā arī novērtēt savu darbību ar atzīmi. Pēc partiju pašvērtējuma saņemšanas tos nodos nozaru ekspertiem. Viņi izvērtēs partiju sniegto atbilžu konkrētību un reāli padarīto. Arī eksperti novērtēs partiju darbu ar atzīmēm. Septembrī partiju pašvērtējums un ekspertu analīze būs publiskota portālos Scenāriji.lv un Politika.lv. L. Stafecka uzskata, ka ir vērts kaut nedaudz papūlēties apmeklēt diskusiju un pajautāt kandidātam aci pret aci tos jautājumus, kuri satrauc visvairāk. “Ir svarīgi vēlēšanās lēmumu izdarīt atbildīgi, lai pēc tam nebūtu kauns atklāt, kādēļ sava balss atdota par konkrēto partiju. Lai varam no partijas politiķiem prasīt atbildību par paveikto vai nepaveikto. Šis ir vēlētāju atbildības uzņemšanās brīdis. Mēs nevaram prasīt no politiķiem atbildību, ja paši to neesam gatavi uzņemties,” nobeigumā secina L. Stafecka.
