Kopš pagājušās nedēļas beigām valcēnieši, it īpaši tie, kas dzīvo Lauktehnikas un SIA “Valkas meliorācija” tuvumā, gaisā jūt nepatīkamu mēslu smaku.
Daži iedzīvotāji piezvanīja uz “Ziemeļlatvijas” redakciju un lūdza noskaidrot, no kurienes mēslu smārds rodas. Kāda sieviete izteica varbūtību, ka kaut kur ir bojātas kanalizācijas komunikācijas un atbildīgie dienesti varbūt to nemaz nezina.Notiek tīrumu mēslošana“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka smaka radusies no tīrumu mēslošanas pilsētai piegulošajā teritorijā. Minētie lauki pieder SIA “Valdro Agro”. SIA direktore Māra Bondare-Petersena skaidro, ka šajās dienās ziemājiem paredzētajos laukos notiek mēslojuma iestrāde augsnē, tādēļ ir radies smārds, kas izgaistot pēc pāris dienām.“Pēdējās dienās ir sacēlies vējš, tādēļ smaka ir aiznesta tālāk nekā domājām. Es cenšos visiem apkārtējiem izskaidrot, ka nepatīkamais smārds nevilksies ilgi un lūdzu divas trīs dienas paciesties,” saka direktore. Zemgalē par smaku vairs nebrīnāsM. Bondare-Petersena uzsver, ka ir pārskatīta darba organizācija, un uzņēmuma strādnieki cenšas maksimāli ātri pabeigt mēslojuma izkaisīšanu un iekultivēšanu. “Dažkārt pat brīnos par šejienes cilvēku neiecietību. Laukos, kur apstrādā zemi, mēslojuma izkaisīšanas laikā šāds smārds ir parasta parādība un daudzviet cilvēki to saprot. Šogad mēs nepirkām vairs minerālmēslus no Krievijas, bet iegādājāmies vistu mēslus no Iecavas putnu fabrikas. Neatdevām naudu par importa mēslojumu Krievijai, bet savas valsts uzņēmējiem. Turklāt pēc speciālistu atzinuma, vistu mēslojums ir vērtīgāks un nodrošina labāku ražību. Šo mēslojumu daudzviet izmanto Zemgalē. Kad vaicāju turienes zemkopjiem, ko viņi dara, lai apkārtnē neizplatītos smaka, man atbildēja, ka neko, jo visi saprot – no tā zemes apstrādes laikā laukos neizbēgt. Ja gribam ēst savu maizi, izmantot mūsu pašu valstī atrodamu mēslojumu, tad mazliet jāpacieš neērtības,” stāsta M. Bondare.Pret to neko nevar darītTo, ka pāris dienu ilgs mēslojuma smārds laukos ir parasta parādība, par ko nevajadzētu satraukties, atzīst arī viens no lielākajiem Smiltenes novada graudaudzētājiem, Blomes pagasta zemnieks Ivars Ādamsons. “Lauki ir lauki, un tajos neiztikt bez mēslu smakas. Protams, ja lauksaimniecības zeme ir netālu no pilsētas, tad, uzpūšot stiprākam vējam, smaka aizkļūst arī līdz tai.Nezinu, kādēļ par to tā jāsatraucas. Organisko mēslu smārds veselībai galīgi nav kaitīgs. Vai tad labāk visur gāzt tikai ķīmiju virsū un tad sazin ko ieēst, vai arī nedarīt neko, kamēr zeme aizaug un viss iekoptais top iznīcināts?” retoriski vaicā zemnieks.Arī viņš mēdzot laukus nomēslot ar vircu, un tad no smakas neizbēgt. “Pret to neko nevar izdarīt. Jāsamierinās, ja gribam labu ražu un garšīgu maizi,” saka I. Ādamsons.
