Septembrī Valkas novadpētniecības muzejā būs apskatāma gulbenietes Tatjanas Ābeltiņas personālizstāde “Basu kāju rasu gāju”. Izstādē varēs apskatīt vismaz 30 darbus, kas gleznoti akvareļa un guašas jauktajā tehnikā, kā arī iepazīties ar autores rakstīto dzeju un miniatūrām.
Izstādi atklās 10. septembrī pulksten 16.00. Lai tuvāk iepazītos ar mūspusē nepazīstamo jauno mākslinieci, aicinājām viņu uz sarunu.Ne tikai radoši, bet arī praktiskiT. Ābeltiņas darbu ar krāšņām un ugunīgām magonēm pirmo reizi pamanīju maijā Valkā notikušajā Lielajā robežtirgū. Gulbeniete piedalījās pasākumā ar mērķi pārdot kādu savu darbu. Izrādās, viņa ir dzimusi, lai ne tikai radītu, bet arī darbotos praktiski un racionāli. Tatjana ir piemērs tam, ka paralēli radošajām izpausmēm var strādāt arī algotu darbu ar mākslu nesaistītā jomā – viņa Latvijas Krājbankas Gulbenes apkalpošanas centrā veic kontu menedžera amata pienākumus. Tatjana sākusi gleznot jau skolas laikā, kad zīmēšanas stundās apguvusi pirmās iemaņas krāsu jaukšanā, zīmēšanā un gleznošanā. Pirms vairākiem gadiem viņa ir stājusies mākslas koledžā, bet vēlmei studēt punktu pielika naudas trūkums. Toties vēlmei gleznot svītru pārvilkt nevarēja neviens. “Nostājos uz kājām, atradu darbu un atkal pievērsos mākslai,” atklāj uzņēmīgā sieviete.Fascinē ūdens un saule Vērtējot agras jaunības darbus, Tatjana uzskata, ka tie esot pārāk pesimistiski. Toties tagad darbi esot gaiši, priecīgi un romantiski. Tatjana labprāt gleznojot ainavas, kurās attēloti jūras, upju un mežezeru skati. Sievieti fascinējot ūdens, saullēkti un saulrieti. Mākslinieces daiļradē svarīgu vietu ieņem arī ziedi un to kompozīcijas. Darbi lielākoties topot vēlās vakara un nakts stundās. Tatjanai esot svarīga arī iedvesma un iztēle, jo bez tām nu nekādi nevarot iztikt. Gulbeniete veicot arī pasūtījuma darbus. Laikā, kad meitas bijušas mazas, jaunā māmiņa ģimenes budžetu papildinājusi ar pašas zīmētām apsveikuma atklātnēm un kāzu noformējumu, piemēram, galda kartēm. Viņa uzskata, ka ikviens darbs, kas tapis, domājot labas domas, noteikti atradīs kādu, kuru iepriecināt. Uz jautājumu, vai laikā, kad visi runā par krīzi un naudas trūkumu, kāds atļaujas iegādātie viņas darbus, Tatjana smaidot atbild, ka jā. Jo ne jau tikai dienišķā desa un maize ir cilvēkam vajadzīga, bet arī kāds neliels prieciņš. Parasti viņas darbus iegādājoties dāvanām, jo dāvinātāji atzinuši, ka tie spējot nomierināt, sasildīt un iedvesmot. Vai tā ir, jāpārliecinās pašiem, aizejot uz izstādi.
