Arnis Bušs, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Valmieras iecirkņa prāvestsAtkristu daudz problēmuJa Bībeles mācību ieviestu kā mācību priekšmetu skolā, tas būtu tikai labi. Es gan nezinu, ko nozīmē ieteikums to ieviest kā obligātu mācību, bet katrā ziņā informācija par Bībeli un Dievu kā visa radītāju ir vajadzīga. Jāatceras, ka tieši bērnībā cilvēks visspēcīgāk uzņem to, ko viņam māca. Ar tām pamatvērtībām, kas viņa apziņā ir ieliktas mazotnē, viņš vēlāk veido savu pasaules uzskatu. Un viena no šīm pamatvērtībām ir savas izcelsmes apzināšanās. Ir svarīgi, vai mēs sevi apzināmies kā garīgas būtnes, kā personības, vai arī domājam, ka esam cēlušies no kaut kādas pērtiķu sugas. Ja skolā mācītu Bībeles tekstus un izskaidrotu tajos pausto morāli, tad atkristu daudzas problēmas un radikāli mainītos uz labo pusi visa mūsu dzīve. Man šķiet, ka visas mūsu sāpīgākās problēmas, kas saistās ar noziedzības palielināšanos, it īpaši zādzībām, laupīšanām, ir arī tādēļ, ka mūsu sabiedrībā nav iedzīvinājies Dieva vārds. Nebūtu sarežģīti atrast arī pasniedzējus, kas varētu mācīt Bībeli. Pedagogiem ir augstākā izglītība un viņi ātri varētu apgūt mācāmo vielu. Visa Eiropa ir celta uz kristīgām vērtībām, kaut gan tagad var manīt, ka tā no tām sāk atsacīties. Latvija varētu būt pirmā, kas norādītu, kādas vērtības mums ir dārgas un nododamas nākamajām paaudzēm.
Marika Svīķe, dzejniece, audzina dēluPar Dievu jābūt informācijaiEs domāju, ka tā ir atbalstāma lieta. Tāpat kā es esmu par to, lai angļu valodu mācītu no 1. klases, man nekas slikts nešķiet arī Bībeles mācības pasniegšana mazotnē. Turklāt tas jau nekāds jaunums nav. Mūsu senču laikos arī skolās bija ticības mācība un Bībele katrā mājā stāvēja goda vietā. Nekāds ļaunums no tā neradās. Cilvēki bija informēti par Dievu, bet savu izvēli – ticēt vai neticēt – izdarīja paši. Man gan grūti komentēt, vai tieši Dieva vārda trūkums veicina noziedzību, alkoholismu un citas problēmas, manuprāt, daudz kas atkarīgs arī no audzināšanas ģimenē. Tomēr tas mudina uz labo, aicina mīlēt citus, un tā jau ir tā būtība. Nevajadzētu saistībā ar to norādīt, ka baznīcai arī netrūkst problēmu, par ko liecina presē publicētais par dažu mācītāju likumpārkāpumiem. Arī iekšlietu sistēmā ir sliktie puiši, kaut sistēma radīta pret noziedzību. Galvenais, lai bērni būtu informēti par Dievu. Es nesen dēlam lasīju Bībeles stāstus, kas domāti bērniem. Jāatzīst, arī man tas bija interesanti. Ja tik vienkāršā valodā var izskaidrot sarežģītas lietas, izskaidrot Dieva būtību, tad tas ir tikai brīnišķīgi. Ir jābūt iespējai saņemt informāciju par šo jomu.
Regīna Melzoba, Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas kristīgās mācības skolotājaMainās bērnu attieksmeMūsu skolā kristīgā mācība ir četrus gadus. Tā ir izvēles priekšmets, kurā 1.-3. klašu skolēni apgūst kristīgās ētikas pamatus, Bībeles mācību. Bērniem patīk radoša pieeja, tāpēc mēs zīmējam, dziedam, ejam rotaļās un vasarās piedalāmies kristīgajās nometnēs. Katrā klasē kristīgo mācību apgūst vidēji 10 skolēnu.Viennozīmīgi atbalstu ieceri šo mācību skolās ieviest kā obligātu. Tie bērni, kuri apmeklē kristīgo mācību, kļūst labestīgāki, iejūtīgāki, cenšas nedarīt pāri viens otram, kā arī zina, kas ir piedošana. Viņi ar savu uzvedību atšķiras no skolēniem, kuru vecāki nav vēlējušies, lai viņu bērns apgūst kristīgo mācību. Iespējams, kādam ir nepareizs priekšstats par šīm stundām vai arī viņš savā būtībā atrodas tālu no baznīcas.Taču tie, kuri beiguši apgūt kristīgo mācību, to labprāt turpinātu fakultatīvajā nodarbībā. Pagaidām šādas iespējas skolā nav.
