Sestdien dzejnieces Velgas Kriles dzimtajās mājās Valkas pagasta “Strautiņos” skanēja čigānu dziesmas, jauno dzejnieku vārsmas un kā ik gadu Velgas dienā atbraukušie viesi klausījās V. Kriles dzeju un dalījās atmiņās par viņu.
Šogad uz dzejnieces piemiņas dienu bija ieradušies necerēti daudz V. Kriles daiļrades cienītāju. Atbraucēju vidū bija dzejnieki Maira Asare, Kārlis Vērdiņš, Arvis Vigulis, aktrise Vita Balčunaite, prozaiķis Gundars Ignats, Latvijas literatūras centra direktors Jānis Oga un zinātnieks, Latvijas Universitātes profesors Andris Buiķis. Kā vienmēr viesus sirsnīgi sagaidīja dzejnieces māsa Antra Krile.“Šogad Velgai apritētu 65 gadi. Domāju, ka Velga ļoti priecātos, redzot, cik daudz cilvēkiem ir tuva viņas dzeja un kuri atraduši laiku, lai atbrauktu uz “Strautiņiem” pieminēt viņu,” teica A. Krile.Krājumi turpina iznāktV. Kriles fenomens ir tas, ka pat vairākus gadus pēc dzejnieces nāves joprojām turpina iznākt viņas dzejoļu krājumi. Arī šogad izdevniecībā izdošanu gaida krājums “Kā mirdzošas būtnes”, kurā ir iekļauti līdz šim nepublicēti dzejoļi. Par to jāpateicas Velgas māsai Antrai, kura veikusi lielu darbu, lai apkopotu visu dzejnieces uzrakstīto. Topošā krājuma tituldzejoli Antras lasījumā dzirdējām arī mēs. Savukārt aktrise V. Balčunaite klausītājus iepazīstināja ar Velgas dzejoļiem, kas veltīti čigānu dzīvei. Emocionālo pārdzīvojumu pastiprināja pašu čigānu dziedātās dziesmas Limbažu ansambļa “Bagan Roma” izpildījumā. Dziesmas par čigānu mīlestību iedarbības spēks bija tik liels, ka jaunais dzejnieks K. Vērdiņš nekavējās uzlūgt līdzās sēdošo dāmu uz deju. Pēc tam aplausus izpelnījās viņa visai asprātīgās vārsmas, kuras varēja uztvert kā rotaļīgu vārdu spēli.“Esmu ļoti priecīgs par iespēju atbraukt uz Velgas dienu. Te, “Strautiņos”, vislabāk var izjust, ka Velga un viņas dzeja joprojām ir ar mums. Esmu pateicīgs dzejnieces māsai Antrai, kura ļoti mērķtiecīgi strādā pie Velgas darbu izdošanas, un ceru, ka ļoti drīz iznāks kārtējais viņas krājums,” sacīja Latvijas literatūras centra direktors J. Oga. Klusums, ko gribas izbaudītProzaiķis Gundars Ignats izteicās, ka, pieminot Kriles dzeju, viņam prātā nāk klusums. “Ar klusumu bija saistīta Velgas dzīve. Klusums bija pēc viņas pirmā krājuma, arī tagad es viņas dzimtajās mājās jūtu klusumu. Pēc Rīgas trokšņiem patīkami to izjust. Tādu klusumu, kas slēpj sevī daudz kaislību, savā dzejā spēj radīt tikai Velga,” atzina G. Ignats.Ik gadu uz Velgas dienām brauc arī Valkas novada domes izpilddirektors Guntis Bašķis. “Man augusts asociējas ar pļaujas laiku. Savdabīgs pļaujas laiks jūtams arī “Strautiņos”. Tas ir Velgas devums dzejā. Man ir prieks, ka ar katru gadu palielinās Velgas dzejas klausītāju pulks. Tas rāda, ka viņa atstājusi bagātīgu savas dzejas ražu,” sacīja G. Bašķis.“Man Velgas Kriles dzeja soļo līdzi jau vairākus gadus. Kad mācījos Kultūras akadēmijā, iestudējām viņas lugu dzejā “Svētlaimīgo sala”. Tas ir ģeniāls darbs. Vajadzēja gan vairākas reizes to izlasīt, lai saprastu visu, ko dzejniece vēlējusies pateikt. Kopš tā laika es no Velgas dzejas neesmu šķīrusies,” pastāstīja aktrise V. Balčunaite.Vēlas piedzīvot emocijasValkas ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga “Ziemeļlatvijai” atzina, ka katru gadu augustā ļoti gaidot Velgas dienu. “Te pastāvīgi var piedzīvot pozitīvas emocijas. Braucot uz šejieni, gan vēl nevar zināt, kādas tās tieši būs, bet, ka emociju netrūks, tas ikreiz ir skaidrs. Vēl gribu pateikt, ka ļoti cienu Velgas māsu par to, ko viņa izdarījusi un dara, lai cilvēki iepazītu māsas daiļradi. Viņa ar savu sirsnību un uzņēmību, šķiet, ir radījusi te īpašu auru, kuru izjust uz šejienio brauc arvien vairāk cilvēku,” apliecināja L. Kreicberga.Pēc pasākuma neviens ātri nesteidzās projām, bet uzkavējās vēl dārzā un verandā. Bija grūti šķirties no Velgas dzejas pasaules, kas pāris stundās spēj satuvināt pat cilvēkus, kuri “Strautiņos” satiekas pirmo reizi.
