Jānis Šepters, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Smiltenes posteņa komandieris:Situāciju var vērtēt divējādi. Daļa cilvēku uzskatīs, ka nav nepieciešamības lieki stresot, jo, iespējams, ka nekas līdzīgs vai katastrofālāks vairs nenotiks. Tomēr būs tādi, kuri uzskata, ka tomēr ir jāsagatavojas sliktākajam scenārijam.Daudzi būs redzējuši ASV katastrofu filmu “Viesuļvētra”. Tur parādīts, ka cilvēki izvēlas slēpties pagrabos, nevis atrasties ēku virszemes daļās. Tāpēc, iespējams, arī mums der apsvērt šādu iespēju un parūpēties, lai būtu drošs pagrabs, kur nepieciešamīgas gadījumā patverties. Piemēram, cilvēks vētras laikā var atrasties vasarnīcā vai dārza mājiņā, kuras konstrukcija ir daudz trauslāka nekā mūra dzīvojamajai ēkai, un postījumi noteikti būs nopietnāki. Šajā gadījumā noteikti patvērumam ir nepieciešams pagrabs.Ja viesuļvētras laikā atrodaties ceļā un automašīnā, tad jāatceras: vispirms jāizvērtē, vai vētras brāzmas ir tik spēcīgas, lai paceltu gaisā automašīnu. Ja nē, tad jācenšas tikt līdz vietai, kur neapdraud koki. Vislabāk atrasties ieplakā, nevis kalna galā. Aplūkojot apkārtni, vajadzētu novērtēt arī tuvējās ēkas. Vētras laikā apdraudējums var būt, piemēram, šķūnis, kura koka konstrukcijas vai jumta daļas var aizraut pa gaisu vēja brāzmas. Lai nokļūtu drošībā, nevajadzētu turpināt ceļu tādās vietās, kur ceļmalām piekļaujas mežu masīvi vai lieli koki. Tātad galvenais – nokļūt drošā vietā, pārlaist vētru un tikai tad turpināt ceļu. Nebūtu pareizi censties par katru cenu nokļūt līdz mājām, jo šādā situācijā tāpat neko izmainīt vairs nevarēs.
Ilvija Līvmane, AS “Latvenergo” Ārējās komunikācijas daļas projektu vadītāja:Pēkšņu un spēcīgu lietusgāžu, zibens iedarbības un stirpa vēja rezultātā nereti tiek bojātas elektrolīnijas, galvenokārt tās pārrauj lūstoši koki, un iedzīvotāji tiek atstāti bez elektroapgādes. Kaut arī AS „Sadales tīkls” operatīvās izbraukuma brigādes savlaicīgi gatavojas un ņem vērā laika apstākļu prognozes, rēķinoties ar papildus darbu, šādu spēcīgu dabas untumu iznākums nav prognozējams. Turpinoties īpaši nelabvēlīgiem laika apstākļiem, iespējami arī turpmāki elektropadeves traucējumi, kurus izraisa noprognozējamo laika apstākļu dēļ bojātās elektrolīnijas.Iedzīvotāji tiek aicināti nekādā gadījumā netuvoties bojātām elektrolīnijām un pārtrūkušiem elektrovadiem, bet gan, konstatējot un redzot šādus bojājumus, par tiem nekavējoties ziņot AS „Latvenergo” pa bezmaksas tālruni 80200404 un brīdināt bērnus, tuvākos kaimiņus un nejaušus garāmgājējus. Īpaši aicinām vecākus informēt bērnus, ka nedrīkst iet tuvāk par astoņiem metriem pārrautam, uz zemes gulošam vadam, jo tas ir bīstami dzīvībai. Pēdējo nedēļu neprognozējamie laika apstākļi ir likuši ņemt vērā iespēju, ka iedzīvotāji var pēkšņi palikt bez elektroapgādes, tāpēc lūdzam būt pacietīgiem, jo bojājumu gadījumā operatīvās izbraukuma brigādes dara visu, lai pēc iespējas ātrāk bojājumus novērstu. AS „Latvenergo” aicina iedzīvotājus ņemt vērā iepriekšējo dienu neprognozējamos laika apstākļus un to nodarītos postījumus un, it sevišķi attālākos Latvijas reģionos, savlaicīgi nodrošināties iespējamo elektroapgādes pārtraukumu gadījumā. Gadījumā, ja sinoptiķi prognozē iespējamu negaisa vai stipra vēja tuvošanos, Latvijas reģionu iedzīvotājiem ir ieteicams savlaicīgi nodrošināties ar baterijām radioaparātiem, alternatīvajiem gaismas ķermeņiem, kā arī uzlādēt mobilos telefonus, lai vajadzības gadījumā būtu iespējams nekavējoties paziņot par elektrotīkla bojājumu. Ēkās vai objektos, kur nav pieļaujami elektroapgādes pārtraukumi, īpašniekiem vajadzētu savlaicīgi izveidot pārvietojamo elektroenerģijas avotu pieslēguma vietas.Elektrodrošība vētras laikāJa uz mājas ir uzgāzies vēja nolausts koks, kas vienlaikus arī traucē elektroapgādi –nekādā gadījumā netuvoties lūzuša koka bojātām vai pārrautām elektrolīnijām, bet nekavējoties sazināties ar AS „Latvenergo” Klientu servisu pa bezmaksas tālruni 80200404, lai informētu par situāciju. Elektrotraumu gadījumos var būt divējādas situācijas – kad cilvēks nonācis saskarē ar zemspriegumu (līdz 1000V) un kad cietušais nonācis augstsprieguma ietekmē (virs 1000V). Un šajās situācijās būtiski atšķiras nepieciešamā rīcība. Vienīgais, kā iespējams palīdzēt cilvēkam, kas nonācis augstsprieguma iedarbībā, ir izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Nekādā gadījumā necensties tuvoties strāvas ietekmē esošajam cilvēkam, nedz arī strāvas noplūdes vietai, jo jebkura saskare ar augstspriegumu ir nāvējoša. Palīdzot cilvēkam, kas nonācis zemsprieguma iedarbībā, jārīkojas ātri, bet pārdomāti: vispirms jānovērtē situācija un uzmanīgi jācenšas pārtraukt strāvas iedarbība. To var izdarīt, atslēdzot elektrību, izslēdzot drošinātājus, motoru utt. Ja tas neizdodas, tad var mēģināt atvienot cietušo no strāvas ar elektrību nevadoša (piemēram, gumijas vai sausa koka) priekšmeta palīdzību; kad cietušais ir atvienots no strāvas iedarbības, jāmēģina ar viņu sazināties; ja cietušais neatbild un nereaģē, nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot pa tālruni 112; gaidot neatliekamo medicīnisko palīdzību, cietušajam var sniegt pirmo palīdzību, ja nepieciešams, izmantojot atdzīvināšanas tehnikas – mākslīgo elpināšanu un sirds masāžu. Tomēr to var darīt tikai speciāli apmācīti cilvēki. Rīkojoties uz savu galvu, var nodarīt vairāk ļaunuma nekā palīdzēt.
