Jau vairāk kā gadu iedzīvotājiem ir iespēja iesaistīties Eiropas Savienības programmā, kas paredz mājokļu siltināšanu par puscenu. Diemžēl Latvijā šo iespēju izmanto tikai retie.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātes “Daudzdzīvokļu mājas siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir iespēja renovēt savu māju un pēc tam saņemt atpakaļ 50 procentus no ieguldītās naudas. 60 procentu atmaksa pienākas, ja 10 procenti iedzīvotāju ir maznodrošinātie.
Jāpiekrīt vairāk kā pusei Sabiedriskā fonda “Krustceles” pārstāvis Jānis Dinga informē, ka uz atbalstu var pretendēt daudzdzīvokļu mājas īpašnieki, kuru māja celta laikā no 1944. līdz 1993. gadam, tā ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, mājā ir vismaz pieci dzīvokļi un vienam iedzīvotājam nepieder vairāk kā 20 procenti dzīvojamās platības.
Neapdzīvojamo telpu platība nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kopējās platības. Viņš skaidro, ka Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) projektu var iesniegt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs vai biedrība, privāts vai pašvaldības uzņēmums, kā arī fiziska persona, ja mājas kopsapulcē tam piekrituši vairāk kā puse dzīvokļu īpašnieku.
Programma ļauj veikt ārējo rekonstrukciju un būvelementu siltināšanu un nomaiņu, pagraba pārseguma siltināšanu, siltumapgādes sistēmas renovāciju, ventilācijas sistēmas atjaunošanu un citus darbu, kas paaugstina energoefektivitāti.
“Žēl, ka esam tik kūtri un nepiedalāmies šādās lietās. Cilvēku aktivitāte Latvijā kopumā ir minimāla. Iespējams, tas saistīts ar pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, jo cilvēki paņēma kredītus un tagad nevar atdot. Arī algas ir samazinātas, un daudzi ir bez darba. Cilvēkiem pašiem jāizdomā, vai tas šobrīd viņiem ir reāli vai nav,” norāda J. Dinga.
Samazināsies apkures cenasViņš skaidro, ka būtiskākais, ko iedzīvotāji iegūs, siltinot mājas, būs apkures cenu samazināšanās. Noteikts, ka, siltinot mājas, apkures cenas samazināsies par 30 procentiem un vairāk. Otrs būtiskākais ieguvums – iespēja māju sakārtot. Savukārt trešais ieguvums ietekmē vidi kopumā. Jo mazāk cilvēki patērēs, kurinot savus mājokļus, jo mazāks kaitējums tiks nodarīts videi.
J. Dinga 27. jūlijā apmeklēja ar šo tēmu saistītu semināru. Tajā pieredzē dalījās cilvēki, kuri uzsākuši, kā arī jau pabeiguši īstenot šādu projektu. “Kā viens no piemēriem tika minēta 55 dzīvokļu māja. Tās kopējā kvadratūra ir 2441 kvadrātmetrs. Iedzīvotāji bankā paņēma kredītu 108 tūkstošu apmērā un iznāca, ka kvadrātmetrs izmaksāja 22,7 latus. Divistabu dzīvokļa saimniekiem bija jāmaksā 1207 lati un deviņdesmit pieci santīmi. Šī summa bankai jāatmaksā desmit gadu laikā,” norāda J. Dinga.
Plānots, ka rudenī Smiltenē viesosies Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras pārstāve Inese Bērziņa. Viņa par šiem jautājumiem iedzīvotājiem skaidros sīkāk, tādēļ J. Dinga aicina iedzīvotājus padomāt, vai gadījumā viņu mājai nav nepieciešami siltināšanas remontdarbi. Pašlaik ar plašāku informāciju var iepazīties LIAA mājas lapā www.liaa.gov.lv.
J. Dinga norāda, ka kopējais programmā pieejamais finansējums ir 44 337 186 lati, no kuriem šobrīd apgūti un rezervēti apmēram astoņi tūkstoši latu. Pašreiz Latvijā uz apstiprināšanu iesniegti 84 līgumi. LIAA aģentūrā noskaidrojām, ka līdz šim aktivitātes “Daudzdzīvokļu mājas siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros nav noslēgts neviens līgums ar Smiltenes, Strenču un Valkas novadu māju pārstāvjiem vai apsaimniekotājiem. Viens līgums noslēgts Burtnieku novadā un vērojams, ka lielu aktivitāti izrāda valmierieši.
