Nesen Latvijas televīzijas «Panorāmā» varēja redzēt, cik nesaimnieciski ceļu būvniecībā dažās pilsētās izlieto Eiropas Savienības naudu.
Nesen Latvijas televīzijas “Panorāmā” varēja redzēt, cik nesaimnieciski ceļu būvniecībā dažās pilsētās izlieto Eiropas Savienības naudu. Diemžēl situācija šajā jomā nav apmierinoša arī Valkā, kaut te lielākoties par ceļu sakārtošanu izdota pašu nauda.
Iedzīvotāji un šoferi ievērojuši, ka dažas ielas remontē katru gadu, un, protams, šo ielu saimniece — pašvaldība — par to maksā atkal un atkal.
Valkā vislabākais paraugs atkārtotiem brauktuves remontiem ir Rīgas iela, kur itin bieži remontētāji aizpilda bedres. Asfalts pastāvīgi bojājas arī uz Valkas – Valmieras šosejas pie novadpētniecības muzeja. Vai tiešām pilsētas budžets ir tik liels, ka lēmējvara tā var svaidīties ar naudu? Izrādās — tā gluži nav, bet, lai naudu ik gadu netērētu vienu un to pašu bedru aizpildīšanai, vajag ievērojami vairāk līdzekļu, lai nomainītu visu brauktuves segumu. Jāteic gan, ka arī līdzšinējiem remontdarbiem bieži pietrūkst naudas, tādēļ autovadītājiem nereti jāciešas vairāki mēneši, kamēr kārtējās bedres aizpilda. Šis pavasaris tam bija uzskatāms piemērs, kad netrūka nedz šoferu žēlošanās, nedz domes speciālistu situācijas skaidrojumu.
Valkas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis atzīst, ka budžets ceļu sakārtošanai nav liels, savukārt brauktuvju remonts ir ļoti dārgs. Tas ir iemesls, kādēļ pašvaldība ceļu sakārtotājiem lielākoties var pasūtīt vien bedrīšu aizpildīšanu. Domes priekšsēdētājs gan piebilst, ka dažās vietās ar vienu līdzšinējo remontu pietiktu, ja darbs būtu veikts kvalitatīvi. “Ceļu remonta cenas ir ļoti augstas, turklāt firmu izvēle ir ierobežota. Tā kā nav konkurences, tad noteikumus faktiski mums diktē darbu veicēji. Pilsētām šobrīd ir grūti šo darbu veikšanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus. Tie vairāk paredzēti lielo šoseju būvei un sakārtošanai. Valkas domei pērn ceļu uzturēšanas fondā bija 40000 latu, un gandrīz visu šo summu izdevām par ielu remontiem. Kādreizējā premjera Einara Repšes vadītā valdība likvidēja Ceļu fondu, solot, ka ceļu sakārtošanai palielināšot pašvaldību budžetu, bet tas nenotika. Tādēļ mēs neko vairāk par bedrīšu aizpildīšanu nevaram atļauties. Tagad darbojos Nacionālās programmas plānošanas grupā un centīšos panākt, lai periodā no 2007. līdz 2013. gadam lēmējvarām ceļu uzturēšani būtu lielāks budžets. Pašlaik mums ir veiksmīgi izdevies vienam projektam piesaistīt arī Eiropas Savienības līdzekļus, tādēļ Semināra ielā esam uzsākuši kapitālu remontu, lai atjaunotu ietves un brauktuves segumu. Ielu remontiem esam meklējuši firmas. Diemžēl darbu veikšanu piedāvāja tikai divas — akciju sabiedrības “Vidzemes ceļi” Smiltenes 7. ceļu pārvalde un kāda privātfirma no Cēsīm. Pēdējā prasīja pārlieku lielu samaksu. Domāju, ka, precīzi ievērojot tehnoloģiskos noteikumus, vismaz divus gadus aizpildītās bedres nevajadzētu aiztikt un lāpīt asfaltā kārtējo caurumu. Pieļauju, ka remontstrādnieki šur tur nav visu izdarījuši, kā vajag. Par šiem jautājumiem esmu runājis ar 7. ceļu pārvaldes vadību. Nākotnē domājam pašvaldībai iegādāties iekārtu kvalitatīvai bedrīšu aizpildīšanai, jo šā darba veikšanai nav vajadzīga sarežģīta tehnoloģija,” stāsta V. A. Krauklis.
Savukārt akciju sabiedrības “Vidzemes ceļi” Smiltenes 7. ceļu pārvaldes direktors Edgars Salmanis skaidro, ka bedres asfaltā var aizpildīt kaut trīs reizes gadā, tās tik un tā atkal radīsies, ja brauktuves segums ir vecs un savu laiku nokalpojis. “Labāk ir noteiktā ceļa posmā, kur brauktuves bojājumu visvairāk, nomainīt visu asfalta segumu. Veicot vienlaidu klājumu, tas nemaz tik dārgi neiznāk, turklāt tad nevajadzēs ceļus remontēt atkārtoti,” apliecina E. Salmanis.
Viņš piebilst, ka pašlaik valstī ir tendence tieši šādā veidā atjaunot ceļus, jo tas ir izdevīgāk, nekā novērst bojājumus asfaltā kādā konkrētā vietā. E. Salmanis noliedz, ka darbs kādā objektā būtu veikts kā haltūra. “Varbūt kādreiz nav bijis kvalitatīva materiāla, bet citādi, domāju, mēs nepilnības neesam pieļāvuši,” saka E. Salmanis.
Arī Valkas rajona padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins uzskata, ka asfalta seguma nomaiņa ir labākais veids, kā kvalitatīvi atjaunot ceļus. “Diemžēl līdzekļu trūkums pašvaldībām liek knapināties un lūgt, lai aizpilda bedres. Es ceru, ka drīzumā atjaunos Lauku ceļu fondu, tad šajā jomā būs panākta lielāka kārtība,” stāsta U. Birkenšteins.
Pagaidām gan šķiet, ka tik drīz situācija nemainīsies un pavasarī šoferi atkal žēlosies par bedrēm uz brauktuvēm, bet pašvaldība kārtējo reizi meklēs naudu, lai tās aizpildītu. Tikmēr Lietuvā jau plāno apgaismot šoseju 100 kilometru distancē no Viļņas līdz Kauņai. Viens no iemesliem, kādēļ lietuvieši tikuši tālāk par mums, ir tas, ka Lietuvā diezgan blīvi ir apdzīvoti lauki, tādēļ no lauku teritorijām valsts nodokļos iegūst vairāk līdzekļu. Tā vismaz skaidro Latvijas politiķi. Savukārt Latvijas laukos iedzīvotāju maz ir tādēļ, ka nav kārtīgu ceļu, darba vietu un sabiedriskā transporta. Tikai kādēļ esam vienīgie, kuri nokļuvuši šādā apburtā lokā? Uz šo jautājumu jāatbild valdībai.
