Pagājušajā apkures sezonā Siltumapgādes nodaļas darbinieki veltīja daudz pūļu un meklēja dažādus netradicionālus risinājumus, lai nodrošinātu katlumāju normālu darbību. Nepieciešamības gadījumos tika sniegti pakalpojumi arī citiem siltumenerģijas piegādātājiem. Apkures sezona ziemas mēnešos bija raksturīga ar ilglaicīgiem zemas temperatūras periodiem. Pēc Alūksnes novērojumu stacijas ziņām, janvārī mēneša vidējā āra gaisa temperatūra bija –16,50 C, bet februārī –8,00 C. Protams, ka apkures sezonā neiztika bez problēmām. Ne vienmēr maģistrālajos tīklos varēja nodrošināt nepieciešamo siltumnesēja temperatūru, bija avārijas. Tomēr kopumā apkures sezonu var raksturot kā sekmīgu. 2010. gada 30. jūnijā Valkas novada domes sēdē deputāti analizēja 2009./2010. gada apkures perioda faktiskās izmaksas siltumenerģijas ražošanā, piegādē un realizācijā Valkas pilsētā. Tika apstiprināta centralizētā tīklā prognozējamā siltumenerģijas apjoma piegādes cena laika periodam no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim. Ņemot vērā pagājušās ziemas vidējo āra gaisa temperatūru (–2,560 C), lietotājiem nodotais siltumenerģijas daudzums bija 24114,35 MWh, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures periodu ir par 10,6% vairāk. 2009./2010. gada apkures periodā Valkas pilsētas katlumājās tika saražotas 8656,27 MWh un iepirktas no piegādātājiem 19089,0 MWh siltumenerģijas. Dome iepērk siltumenerģiju no SIA „Valkas Bioenergo kompānija”, SIA „Valkas tehnika” un SIA „Vidzemes slimnīca” par vienošanās cenām. Sakarā ar kurināmā iepirkuma konkursa rezultātiem, 2009. gadā iepērkamās šķeldas cena apstiprināta 4,20 Ls/berm3. Tā rezultātā no 2009. gada 1. decembra, atlikušajam apkures periodam siltumenerģijas cena patērētājiem apstiprināta 32,81 Ls/MWh bez PVN. Apkopojot faktiskos izdevumus apkures sezonā un ņemot vērā izmaksu prognozi vasaras mēnešos, vienas saražotās megavatstundas gala cena patērētājiem 2009./2010. gada apkures periodā ir 31,45 lati bez PVN. Salīdzinājumā ar apstiprinātām izmaksām, faktiskās siltumenerģijas ražošanas, pārvades un realizācijas izmaksas šajā apkures periodā samazinātas par 20706,77 lati. Kopējo izmaksu struktūrā iepirktā siltumenerģija sastāda 66,6%, kurināmais – 11,4%, personāla izmaksas ar VSAOI – 11,8%. Visas pārējās izmaksas ir tikai 10,2%. Zināmā mērā izmaksu ekonomiju 2010. gadā sekmēja taupības režīmā sagatavotais budžets. Novada domes deputāti nolēma aprēķinātās iedzīvotāju pārmaksātās summas iekļaut kā avansa maksājumu 2010./2011. gada apkures periodā un atspoguļot pārmaksu komunālo maksājumu rēķinos. Arī norēķinos ar juridiskām personām, pārmaksāto summu korekcija būs redzama nākošās apkures sezonas rēķinos. Ar Valkas novada domes lēmumu visiem pilsētas patērētājiem ir apstiprināta vienota siltumenerģijas cena bez PVN. Tomēr maksa par apkuri ir atšķirīga katrā dzīvojamā mājā un to nosaka siltumenerģijas patēriņš, kas ir atkarīgs no namu tehniskā stāvokļa un temperatūras dzīvokļos. Tā, piemēram, 2010. gada aprīlī (vidējā diennakts āra gaisa temperatūra +6,20 C) maksa par apkuri dzīvojamās mājās svārstījās no 0,1443 Ls/m2 līdz 0,3367 Ls/m2. Apkures sezonā dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem par saņemto siltumenerģiju apkurei vidēji bija jāmaksā 0,7523 Ls/m2. Valkas pilsētā pagaidām nav siltināta neviena dzīvojamā māja. Citu pilsētu pieredze liecina, ka dzīvojamās mājās, kurās, izmantojot ERAF līdzekļus, ir veikta siltināšana un sakārtota siltumapgādes sistēma, var panākt ievērojamu siltumenerģijas ekonomiju. 2009. gada 10. februāra Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki var piedalīties aktivitātē „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”. 2010. gada aprīlī SIA „Valkas namsaimnieks” uzsāka kārtot dokumentāciju par mājas Ausekļa 46 nodošanu īpašnieku valdījumā. Vienlaikus „Valkas namsaimnieks” uzsāka gatavot arī citus nepieciešamos dokumentus, iesniegšanai Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā, lai saņemtu ERAF līdzekļus mājas siltināšanai. Tomēr dokumentu sagatavošana ir iekavējusies. Ausekļa ielas 46. mājas iedzīvotāji cer, ka darbi tiks uzsākti vēl šogad. Presē ir parādījušās publikācijas par iespējami krasu cenu pieaugumu apkurei. Eksperti mudina valdību savlaicīgi risināt visas ar jauno apkures sezonu saistītās problēmas. Taču jāatzīmē, ka vislielākais siltumenerģijas tarifa pieaugums skars tās pašvaldības, kas siltumenerģijas ģenerācijā izmanto dabasgāzi. Valkas pilsētas katlumājās kā kurināmais tiek izmantota šķelda un malka, koksnes granulas, graudi. Tikai pie zemām āra gaisa temperatūrām maksimumslodžu nosegšanai Rūjienas 5 katlumājā siltumenerģijas ražošanai izmanto marķēto dīzeļdegvielu. Doma, ka ar nākamo gadu siltumenerģijas piegādei iedzīvotājiem 10% vietā tiks piemērota 21% PVN pamatlikme, vēl ir apspriešanas stadijā. Taču PVN pamatlikmes izmaiņa par 11% palielinās iedzīvotājiem maksu par vienu MWh. Ar 2010. gada 1. oktobri siltumenerģijas cena, salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda cenu, kas bija spēkā no 2009. gada 1. decembra, pieaugs par 1,0%, un vienas saražotās megavatstundas gala cena patērētājiem būs 33,15 Ls bez PVN. Kopējās izmaksas lielā mērā nosaka šķeldas un malkas cena. Līdz 2008. gada vidum kurināmās šķeldas cena lēnām pieauga līdz 8 Ls/berm3. 2009. gada rudenī eksporta tirgos kritās pieprasījums pēc šķeldas, un piegādātājs piekrita kurināmo šķeldu piegādāt par zemāku cenu. Šogad situācija ir strauji mainījusies un, noslēdzot kurināmā iepirkuma procedūru, zemākā šķeldas cena bija 7,00 Ls/berm3. Pakāpeniski pieaug arī malkas cena. Salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures periodu, 2010./2011. gada apkures periodā kurināmā izmaksas pieaug par 51111,10 latiem un kopējo izmaksu sastāvā kurināmais sastāda 17,4%.Gatavojoties nākošajam apkures periodam, Siltumapgādes nodaļai ir ieplānoti budžeta līdzekļi katlu māju iekārtu remontiem un Lauktehnikas mikrorajona dzīvojamo māju patērētās siltumenerģijas uzskaites pilnveidošanai. Iepirkuma komisija izvērtē piecu pretendentu piedāvājumu atklātajam konkursam „Par rūpnieciski ražotu siltummezglu piegādi un montāžu Siltumapgādes nodaļai”. Pēc individuālo un automatizēto siltummezglu uzstādīšanas, Lauktehnikas mikrorajona dzīvojamās mājās siltumenerģijas padeves režīms tiks regulēts automātiski, atkarībā no āra gaisa temperatūras un siltummezglā ieregulētā temperatūras režīma. Temperatūru dzīvokļos regulē nevis siltumnesēja temperatūra ārējos tīklos, bet gan mājas individuālajā siltummezglā uzstādītā iekārta. Tiks sakārtota arī karstā ūdens uzskaite.Siltumenerģijas cenā ir iekļautas tikai trīs mēnešu siltummezglu uzturēšanas izmaksas dzīvojamās mājās, jo līdz 2011. gada 1. janvārim dzīvojamo māju siltummezglus paredzēts nodot SIA „Valkas namsaimnieks” apsaimniekošanā un tad dzīvojamo māju iekšējie tīkli būs pilnīgā apsaimniekotāja pārraudzībā. Siltumenerģijas patērētāji uzskata, ka siltums ir pārāk dārgs, bet ražotāji to pamato ar lielām izmaksām. Taisnība ir gan vienam, gan otram. Analizējot izmaksu struktūru, var secināt, ka siltumenerģijas cenu pamatā diktē iepirktās siltumenerģijas izmaksas, kurināmā cena pašu ražotajai siltumenerģijai un darba samaksas fonda racionāla izlietošana. Šīs rezerves praktiski jau ir izsmeltas. Koksnes biomasas izmantošana vidējo un mazo pašvaldību siltumapgādes sistēmas vajadzībām ir pozitīvs faktors. Taču ne mazāk svarīgi ir ražot siltumenerģiju centralizēti, efektīvā un modernā katlumājā, piegādi nodrošinot ar iespējami mazākiem siltuma zudumiem.Ir veikti tehniski ekonomiskie aprēķini, ka, piesaistot ES struktūrfondus, Valkā finansiāli dzīvotspējīgs ir projekts par siltumenerģijas ražošanu koģenerācijas režīmā, slēdzot esošās katlumājas. Siltumapgādes infrastruktūra pamatā jau ir rekonstruēta un būtu nepieciešams izbūvēt tikai jaunu maģistrālo siltumtrasi no mikrorajona līdz pilsētas centram. Ņemot vērā visus faktorus, nākotnē ir iespēja būtiski samazināt siltumenerģijas izmaksas.
