Kaut kur pār laukiem ceļas migla Un rudzos grieze asi griež, Un mēness savu staru rāmi Caur nakti tā kā tiltu sviež. Kaut kur skan klusi naktsvijoles Un kaut kur skaļi gaudo suns, Kā maza meitene un jautra Pa ciņiem lēkā malduguns. Kaut kur caur mežiem, pļavām, laukiem Kā čūska vijas lielceļš balts Un aicina iet kaut kur tālu, Bet varbūt… tieši mājup sauc. Kaut kur guļ akmens, zem tā bēda – Tā nav un nebūs it nekur, Un ciešāk pat par ķēžu ķēdēm Pie sevis sausa smilga tur.
