Smiltenes novada svētkos apmeklētāji varēja iepazīties ar katra novadā esošā pagasta stendu. Starp tiem bija arī Brantu stends, kurā atradās no siena veidota gotiņa un divas no zariem veidotas dzērves. Šo eksponātu autore ir brantēniete Dzintra Sābule, kura ar floristikas darbu veidošanu aizraujas jau vairāk kā piecus gadus. Viņa stāsta, ka aizraušanās ar floristiku notikusi nejauši. Kāda brauciena laikā Ieriķu benzīntankā Dzintra ievērojusi no zariem veidotas dzērves. Viņai tās ļoti iepatikušās un, aizbraukusi mājās, mēģinājusi tādas izveidot pati. “Pirmās dzērves sanāca šausmīgas, taču mani veidošana bija tik ļoti aizrāvusi, ka apguvu floristikas pamatus kursos Valmierā un izgāju arī papildu apmācības. Tagad man ir sertifikāts,” priecājas Dzintra. Ar darbiem iepriecina apkārtējosFloristikai par labu viņa aizgājusi prom no darba SIA „Troll Smiltene”. „Bija jāstrādā 12 garas stundas, līdz ar to neatlika laiks nekam citam. Gribēju pamācīties floristiku, bet abas lietas apvienot nevarēju, tādēļ aizgāju prom no darba. Floristika ir mana sirdslieta,” saka Dzintra. Pats pirmais veidojums – dzērves – arī kļuvis par pašas iecienītāko un mīļāko floristikas darbu. Dzintra katru gadu uztaisa pāris dzērvju, jo gadās tā, ka vienmēr kāds to lūdz. “Lai kaut ko veidotu, man vajag labu omu un noskaņojumu, tāpēc ir dienas, kad nevaru neko uztaisīt. Savukārt citreiz strādāju visu dienu līdz pusnaktij. Tieši tāpēc es nevarētu strādāt veikalā, kur visu laiku būtu jātaisa šādi darbi, jo man vajag tam sagatavoties. Tā vairāk ir sirdslieta, nevis pastāvīga nodarbošanās,” skaidro Dzintra. Lielākoties darbi tiek veidoti no dabas materiāliem, jo floristikas materiāli ir dārgi, un kāpēc jātērē nauda, ja viss atrodams dabā – mežā un pļavās? Pat parastu čiekuru var izvedot kā puķīti.Bez dzērvēm Dzintra veidojusi arī govi, putnus, zivis, traukus un adventes vainagus. Nākošais pasūtījums ir zirgs. Lai izveidotu govi, tai vispirms uztaisīts koka pamats. “Pati daru gandrīz visu, vienīgi nemetinu. Dzērvēm, lai tās būtu stabilas, nepieciešams dzelzs karkass. Tos metina vīrs,” stāsta Dzintra. Viņa uz svētkiem un jubilejām pati veido dāvanas ģimenes locekļiem, draugiem un paziņām. “Man ir ērti – ar savu sirdslietu varu iepriecināt arī citus,” smejas floriste. Izaicinājums – novada svētkiLīdz šim lielākais izaicinājums bijusi savu darbu izstādīšana Smiltenes novada svētkos. Viņa kopā ar Brantu pagasta pārvaldnieci Mārīti Treijeri kādu laiku domājušas, kā vislabāk izrādīt savu pagastu, līdz nolēmušas to atainot floristikas veidā. “Spriedām, ka pagastā ir SIA „Vidzemīte”, divi viesu nami un vairāki zivju dīķi. Govs ir SIA „Vidzemīte”, dzērves ir viesu nami, jo tur viesi kā gājputni atlido un aizlido, zivis – mūsu Brantu dīķi,” norāda Dzintra. Floriste stāsta, ka svētki devuši ļoti jaukas emocijas. “Darbos ieliku sevi. Cilvēki nāca un smaidīja, un tas deva tādu prieku, ko nevar aprakstīt vārdos. Vēl tagad spilgti atmiņā palicis, kā klāt pienāca mazs puisītis. Pienāk, piebaksta pie govs un smejas. Tā no sirds! Viņš paskatās, atkal piebaksta un smejas. Es tik labi jutos! Tas ir tas, ko nevar nopirkt par naudu, taču dod lielu gandarījumu,” stāsta Dzintra un piebilst: “Paldies visiem Smiltenes novada svētku apmeklētājiem par to prieku, ko viņi deva man, skatoties manus darbus.” Tas, ka ar saviem darbiem var iepriecināt citus, devis iedvesmu un sparu iesākto turpināt. Līdz šim par paveikto paslavējuši draugi un paziņas, taču, kad klāt nākuši sveši cilvēki un izteikuši pozitīvas atsauksmes, tas licis apzināties savas spējas. Novada svētku laikā Dzintrai arī izdevās savus darbus pārdot. Gotiņu nopirka SIA “Palsmane”, savukārt dzērves kāds jauns pāris no Rīgas. Prasmes novērtē2007. gadā Dzintra Vidzemītē pirmo reizi sāka pasniegt bērniem floristikas kursus. Tikšanās parasti notiek Brantu pagasta pašvaldības ēkā, taču vasarā topošie floristi tiekas pie sporta stadiona. Dzintra dalās ar savām idejām, parāda žurnālos redzamos interesantos floristikas darbus un kopā ar pulciņa dalībniekiem izdomā, ko veidos. Ar idejām var dalīties ikviens. Tagad vairāk tiek veidoti dārza dekori. Tie top no siena un citām dabā pieejamām lietām. Floristikas pulciņu pārsvarā apmeklē bērni, taču pēdējā laikā nāk arī pieaugušie. 4. augustā tikšanās reizē jaunie floristi veidos kļavu lapu cepures. Pēc tam plānots izveidot arī dārza dekoru – kaķi. “Interesenti pulciņā piedalās pēc pašu iniciatīvas. Tagad vairāk ir meiteņu. Kad bija mazāki, nāca arī daži puiši, bet tagad tie ir paaugušies un vairs nenāk. Iespējams, kautrējas, jo domā, ka floristika nav puišu nodarbe, taču atklāti varu teikt – viņiem darbiņi sanāk pat labāk nekā meitenēm. Tagad ir viens puisis Rinalds Kazaks. Mēs piedalījāmies Smiltenē konkursā “Skaistākais vainadziņš”. Viņš ieguva 2. vietu,” stāsta Dzintra. Viņa piebilst, ka floristikas pulciņam var pievienoties ikviens interesents. Mammas vaļasprieku atbalsta arī ģimene. Dēls Māris, kad bija mazāks, mācījās četru kilometru attālajā Brantu pamatskolā. Nākot mājās no skolas, viņš uz ceļa ieraudzījis nolūzušu priedi un salasījis visus čiekurus somā. Atnesis mājās, lai mamma taisa ko jaunu. Idejas darbiem Dzintra rod žurnālos, skatoties citu darbus un pieliekot klāt kaut ko no sevis. 7. augustā viņai jābrauc uz Jaunpiebalgas dārza svētkiem „Es mīlu…” „Jaunķūģos”. Tur viņa uzaicināta kā pasniedzēja. “Rādīšu, kā parastus plastmasas podiņus padarīt skaistākus, tos aptinot ar bērzu zariem. Tas ir vienkārši, un to var izdarīt jebkurš,” skaidro Dzintra. Floriste ir azartiska un saka, ka pati mēģinātu izveidot jebko, ko kāds pasūtījis. „Tas būtu izaicinājums. Es nezinu, kā sanāktu, bet es mēģinātu. Uztaisīt jau var visu – tikai jācenšas,” saka Dzintra. Jautāta, vai nedomā par maza biznesa uzsākšanu, jo viņas darbi ir ļoti apjūsmoti, Dzintra atbild, ka par to ir domājusi. “Vienmēr, kad par to aizdomājos, es sakautrējos par savām spējām,” floriste ir atklāta. Viņa katram, kas vēlas izveidot ko skaistu, iesaka nebaidīties un mēģināt, kamēr sanāk, jo arī viņai ar pirmo reizi neizdevās. Galvenais ir apņēmība.
