DnB NORD bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka lielākā daļa darba vietu pieauguma nenotiks eksporta, bet iekšzemes pieprasījuma nozarēs, taču, lai tās attīstītos, pirmām kārtām ir jāaug eksportam. «Ja ekonomiku salīdzinām ar vilcienu, lokomotīve nav tā vieta, kur sēdētu visvairāk cilvēku, viņi sēž vagonos, taču bez lokomotīves vagoni nekust uz priekšu,» viņš saka. – Gaidāms enerģijas un pārtikas cenu kāpums, jau jūtams Euribor pieaugums (ietekmē kredītmaksājumus), bezdarba ziņā jūtami uzlabojumi nav gaidāmi, daudziem beigušies vai drīz beigsies kredītu termiņu pagarinājumi. Vai tas neradīs jaunu privātpersonu bankrotu vilni? – Augustā cenas, kā jau šajā mēnesī ierasts, samazināsies, taču rudenī atkal atgriezīsies inflācija. Šajā apkures sezonā kļūs dārgāka apkure tām mājām, ciemiem un pilsētām, kas sildās ar gāzi. Piena cenās veikalos jau ir atspoguļojies starptautiski tirgojamo piena produktu – pulveru, siera, sviesta cenu kāpums, kas notika pagājušā gada beigās un šī gada sākumā. Taču prognozē, ka rudenī būs augstākas graudu cenas, kas nozīmē dārgāku maizi un pēc kāda laika – arī gaļu. Lauku iedzīvotājiem no pārtikas cenu celšanās gan rodas vairāk labuma nekā ļaunuma, īpaši jau piena ražotāju finansiālā situācija ir uzlabojusies, salīdzinot ar situāciju pirms gada. Arī ekonomikai kopumā nosaukto pārtikas produktu cenu kāpums nāk par labu, jo tos ražojam vairāk nekā paši patērējam. Drīzāk nepiekristu apgalvojumam, ka nav gaidāma būtiska bezdarba samazināšanās. Reģistrētā bezdarba kritums no 17,3 % martā līdz 15,5 % jūlijā noteikti neparāda visu ainu, jo šos datus ietekmē arī emigrācija, sezonalitāte un intereses zudums par bezdarbnieka statusa uzturēšanu. Taču dažāda informācija par norisēm ekonomikā liek domāt, ka pavasarī darba vietu skaits varētu būt stabilizējies un gada otrajā pusē pieaugs. Strādājošo skaitu šobrīd strauji palielina rūpniecība. Zemāko punktu ir pārvarējusi arī tirdzniecība, un tālāku apgrozījuma kāpumu veicinās spēcīgā eksporta pieauguma nopelnītā nauda, kā arī pieaugošā cilvēku gatavība to tērēt, ko atspoguļo DnB NORD «Latvijas Barometra» konstatētais optimisma pieaugums. Pieaugot gan eksportam, gan iekšējam patēriņam, jāsarūk arī bezdarbam. Tas savukārt var veicināt vēl tālāku patēriņa pieaugumu un ievirzīt ekonomiku pozitīvā, augšupejošā spirālē pretstatā iepriekšējos divos gados valdījušajai negatīvajai spirālei. Svarīgs ir arī fakts, ka atkal pieaug mājsaimniecību kreditēšana. Nevajadzētu atgriezties pie trekno gadu pārmērībām, taču nav vēlama arī situācija, kad visi tikai maksā atpakaļ iepriekš ņemtos kredītus un neņem jaunus, šādi aizplūdinot naudu no ekonomikas. Saimnieciskās aktivitātes samazināšanās iepriekšējo divu gadu laikā ir bijusi pārspīlēta pretreakcija uz iepriekšējām pārmērībām. 2008. gadā sasniegtais dzīves līmenis nebija uzturams, jo balstījās uz strauju parādu palielināšanu. Taču šobrīd jau sabiedrība kopumā tērē mazāk nekā nopelna. Latvijas neto ārējais parāds kopš starptautiskās palīdzības programmas sākuma jau ir samazinājies vairāk nekā par diviem miljardiem latu. Runājot par grūtībām ar kredītu atdošanu: to mājsaimniecību skaits, kuram radušās grūtības, pieaug arvien lēnāk. Skaidrs, ka ne visas problēmas ir atklājušās līdz galam, taču ne Euribor likme, ne situācija darba tirgū nevar radīt jaunu maksājumu kavējumu vilni. Bāzes procentu likmju kāpums būs ļoti mērens, jo Eiropā inflācija samazinās, bet ir liels bezdarbs, tātad Eiropas Centrālā banka drīzāk centīsies stimulēt, nevis dzesēt ekonomiku. Ir cilvēki, kuru situācija pasliktināsies – daži pamanās bankrotēt pat vislabākajos laikos. Vienlaikus citiem saimniekošana ies uz labo pusi un iepriekš maksātnespējīgas mājsaimniecības atkal kļūs maksātspējīgas. – Ko valdība reāli var darīt, lai ierobežotu enerģijas un pārtikas cenu kāpumu? – Neko daudz darīt enerģijas un pārtikas cenu samazināšanai valdība nevar. Tas arī nav valdības uzdevums, precēm tirgus ekonomikā ir jāmaksā tik, cik tās maksā. Valdībai ir jāveido vide, kas ir labvēlīga darba ražīguma kāpumam, tātad arī ienākumu pieaugumam. Ir cerības samazināt apkures izmaksas, gāzes vietā izmantojot koksni, taču elektrības ražošanā tuvāko pārdesmit gadu laikā nebūs tehnoloģiju, kas varētu samazināt izmaksas, salīdzinājumā ar pašreiz izmantotajām. Valdība var atlikt gāzes akcīzes nodokļa ieviešanu, taču es neieteiktu to darīt. Tādā gadījumā negūtie ienākumi būtu jākompensē citur, bet akcīzes nodoklis gāzei ne tikai papildina Valsts kasi, bet arī veicina vietējo energoresursu izmantošanas pieaugumu apkurē. – Kā atrisināt bezdarba problēmu – diemžēl nav jūtams, ka šajā ziņā lietas iet vajadzīgajā virzienā? – Bezdarbs samazināsies līdz ar vispārējo ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Bezdarbu var samazināt subsidētu darba vietu veidošana, lai cilvēki kaut ko darītu darīšanas pēc, kas ir noderīgs sociālās politikas instruments, taču nerisina pamatproblēmu. Bezdarba problēmu fundamentāli var atrisināt ekonomikas struktūras maiņa. Ilgtspējīga ekonomikas attīstība mūsu valstī bija no 2000. līdz 2004. gadam, kad iekšzemes kopprodukts auga par 6–8 % gadā un sabalansēti, attīstoties visām galvenajām nozarēm, arī rūpniecībai. Pēc tam sākās pārmērības, un galvenokārt uz eksportu vērstās rūpniecības attīstība tika pamesta novārtā. Jau pērn rūpniecības īpatsvars ekonomikā sāka augt, un šogad šis process paātrinās.Lielākā daļa darba vietu pieauguma nenotiks eksporta, bet iekšzemes pieprasījuma nozarēs, taču, lai tās attīstītos, pirmām kārtām, ir jāaug eksportam. Ja ekonomiku salīdzinām ar vilcienu, lokomotīve nav tā vieta, kur sēdētu visvairāk cilvēku, viņi sēž vagonos, taču bez lokomotīves vagoni nekust uz priekšu. Arī lauksaimniecība ir eksporta sektors un nākotnē kļūs arvien vairāk uz pasaules tirgu vērsta, augot saražoto graudu un piena pārsvaram pār vietējā tirgū nepieciešamo apjomu. Šajā nozarē strādājošo skaits nākotnē turpinās samazināties, taču pārējo ienākumi pieaugs. Domāju, ka arī lauksaimniecības īpatsvars ekonomikā kļūs lielāks, jo mums ir daudz neapstrādātu zemju, kamēr Āzijas valstīm būs arvien grūtāk sevi nodrošināt ar pārtiku. Krietnu daļu aizvadītā gada esmu pavadījis, sabiedrībai stāstot, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir lielāks, nekā tā domā, un savu viedokli nemainu. – Kādas patīkamas un nepatīkamas ziņas var atnest 2011. gada budžets? Nav šaubu, ka tā saucamie konsolidācijas pasākumi būs nepieciešami. Konsolidācija – tas nozīmē nodokļu palielināšanu vai izdevumu samazināšanu, kas ir nepatīkamas lietas. Vai tas būs pārsteigums, tas ir atkarīgs no katra cilvēka un viņa informētības. Ja mēs sarindojam iespējamās izmaiņas to ticamības secībā, tad vismazākie pārsteigumi būtu samazināto PVN likmju atcelšana un nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšana mājokļiem. Kaut ko var ietaupīt arī ar sabiedriskā sektora efektivitātes celšanu, taču tie nav simti miljoni latu, vismaz ne tuvākajā nākotnē. Tiem cilvēkiem, kas ir pieņēmuši, ka nepieciešamā konsolidācija būs apmēram 400 miljoni latu, pārsteigums var izrādīties ziņa, ka budžeta deficīta samazināšanas mērķi varēs sasniegt arī ar daudz mazākiem pasākumiem. Es domāju, ka nepieciešamais konsolidācijas apjoms nebūs vairāk kā puse no šīs summas. – Vai emigrācija varētu atkal pieņemties spēkā? Emigrācija jau nepārprotami ir pieņēmusies spēkā, par to liecina gan daudzie stāsti un nostāsti, gan no ārzemēm pārskaitītās naudas pieaugums, ko redzam maksājumu bilancē. Vai tā varētu pieņemties spēkā no pašreizējā līmeņa? To izslēgt nevar. Prognozēju, ka bezdarbs samazināsies, taču tas vēl vairākus gadus būs augstā līmenī. Taču būs arī faktori, kas darbosies pretējā virzienā, piemēram, pieaugošā pārliecība iedzīvotāju vidū par valsts spēju pārvarēt krīzi, kā arī apstāklis, ka daudzi aizbraukt noskaņoti un šādam solim psiholoģiski gatavi cilvēki jau ir aizbraukuši. Turklāt, kā jau teicu, darba vietu skaits Latvijā pieaugs vai pat jau ir sācis pieaugt.
